1980.gada maijā pirmo reizi Djepas (Dieppe) ražošanas rūpnīcā sporta nodaļas montāžas līniju atstāja pirmais Renault 5 Turbo. Drīz tas kļuva par vienu no ātrumsacīkšu favorītiem. 

Dizains Nr. 822

Ideja par Renault 5 modeļu dažādošanu radās īsi pēc modeļa debijas 1972.gada janvārī. Visbīstamākais Djepā tajā laikā ražotais modelis no Reno Sport bija Renault Alpine A110 ar iemontētu aizmugurējo dzinēju. Pēc četriem gadiem šis modelis jau bija ieguvis lielus sasniegumus tirgū visā pasaulē, kamēr Renault Alpine ar 93 zirgspēkiem, neskatoties uz saviem sasniegumiem sportā, bija vairāk kā karstais piedāvājums, nevis potenciālais lielo ralliju uzvarētājs.



Stāts par dizainu Nr.822, kas kļuva zināms kā Renault 5 Turbo, aizsākās 1976.gada 5.maijā, kad attīstības direktora vietnieks Žans Terramorsi (Jean Terramorsi) un viņa asistents Henrī Lerms (Henri Lherm) ieraudzīja Marka Dešampa (Marc Deschamps) zīmētās skices. Savās diskusijās viņi izmantoja vārdu Turbo, kas kļuva par desmitgades otrās puses kulta vārdu. Darbs pie turbokompresora elementa Renault Formula 1 sacīkšu mašīnai bija ceļā, un Žans-Pjērs Žaboils (Jean-Pierre Jabouille) bija A 500 prototipa testēšanas procesā Klermonta Ferranda sacīkšu trasē. Terramorsi ieskicēja sagatavošanās vadlīnijas: centrālais dzinējs ar vismaz 150 zirgspēkiem (zs), izcilas braukšanas iezīmes un maksimālā masa - 830 kg. Dizainu Nr.822 apstiprināja gan grupas vadības padome, gan Renault Sport vadītājs Žerārs Larouzs (Gerard Larousse).

       Pēc Terramorsa nāves 1976.gada augustā dizains Nr.822 tika attīstīts ar inženieru Mišela Tetu (Michel Tetu) un Bernarda Dudo (Bernard Dudot) līdzdalību. Pirmo prototipu sizveidoja Heuliezs (Heuliez) - automašīnu korpusu ražotājs. 1977.gada jūlijā vēl kāds projekts tika izvēlēts, kuru attīstīja Dešamps un Marčello Gandini (Marcello Gandini) kopā ar Karroceriju Bertoni (Carrozzeria Bertone) Grugliasko. Reanult 5 uzbūve tika padarīta spēcīgāka. Lai samazinātu automašīnas svaru, tās durvis, aizmugurējā lūka un jumts tika taisīti no alumīnija, bet spārni no plastmasas. Korpusa platums pieauga līdz 1,75 m. Pēc visiem uzlabojumiem oriģinālā pilsētas mašīna kļuva par agresīvu braucamrīku ar iespaidīgiem parametriem. Piecu ātrumu pārnesumkārba tika pārņemta no 16 TX. Šim modelim izmantotie diski tika veidoti uz A310 bāzes. Mariona Villaina (Marion Villain) veidotais interjers bija agresīvu ēnojumu, barga un noteikta sporta gara un futūristiskas augstāko tehnoloģiju apvienojums.

              Modeļa prototips tika testēts ar dažādu veidu dzinējiem, arī V-6 Alpine. Vispiemērotākais izrādījās 1397cm/93zs dzinējs no zināmās masveidā ražotās 5 Alpine Cleon sērijas. Vārstuļi, kloķvārpsta un ieeļļošanas sistēma tika pārveidota. Amerikāņu kompānija Garrett piegādāja T03 turbokompresoru ar 0,86 bāru spiedienu. Vēbera divu barelu karburators tika nomainīts ar mehānisko iesmidzināšanas sistēmu no Bosch K-Jetronic. Renault 5 Turbo jauda sasniedza 160 zs.



Pie lielāka ātruma degvielas patēriņš pārsniedza 20 litrus uz 100 kilometriem, tāpēc degvielas tvertnes tilpums tika palielināts līdz 92 litriem. Modelis tika aprīkots ar Michelin riepām: TRX 195/55 HR 340 (p) un 220/55 VR 364 (t). Braukšanas kārtībā esošas automašīnas masa bija līdz 970 kg.

1978.gada naktī no 9. uz 10. martu pirmie testa braucieni tika organizēti Arques-la-Bataille trasē netālu no Djepes (Dieppe). Starp daudziem klātesošajiem bija arī Žerārs Larouss (Gerard Lerousse) un Bernards Hanons (Bernard Hanon), kas vēlāk kļuva par kompānijas vadītāju. Pirmie rezultāti bija daudzsološi: Renault 5 Turbo sasniedza ātrumu 205 km/h un startā no vietas vienu kilometra distanci veica vien 28 sekundēs. Ātrumu līdz 100 km/h uzņēma tikai 7,5 sekundēs. 1978.gada 4.oktobrī otrs modeļa prototips tika izstādīts Parīzes Auto šovā. Dažus mēnešus vēlāk satiksmes līdzeklis ar numuru 822/03 pārcieta savas ugunskristības Giro d`Italia, kurās tas piedalījās ārpus prototipu modeļu klases. 1980.gada maijā piecas Ranault 5 Turbo automašīnas atstāja Renault Sport montāžas līniju Dieppe rūpnīcā.

1980.gadu beigās tika samontētas 804 šī modeļa automašīnas, kas kļuva pieejamas caur Renault izplatītāju tīklu, kā arī tika pārdotas ātrumsacīkšu komandām Eiropā. Pirmās automašīnas bija pieejamas tikai metāliskās krāsās: Olympe zilais un Grenade sarkanais un vēlāk arī melnā, pērļu baltā un sudraba. Neskatoties uz stūres ādas dekorējumiem un dziļajām sēdvietām, izvēles saraksts bija ārkārtīgi īss. Daudz svarīgāk kā greznība bija sportiskas emocijas un vieglais korpuss. Inženieri padevās, cenšoties nodrošināt skaļuma ierobežošanu, tāpēc pie pilnas jaudas trokšņu līmenis sasniedza pat 90 decibelus.



Renault 5 Turbo bija patiesi savā elementā uz Alpine ledus klātās trases un vējainajos ceļos Korsikā. Lai gan automašīnas ar aizmugurējo riteņu piedziņu, kas sasniedza 180-270 zs jaudu, savaldīšanai bija nepieciešamas īpašas iemaņas. Modeļa maksimālais iespējamais ātrums svārtījās no 170 līdz 225 km/h. Jau pats pirmais notikums, kur startēja šis modelis, izvērtās veiksmīgs. 1980.gada novembrī Žana Ragnoti un Žana-Marka Andrei komanda finišēja otrajā vietā „Criterium de Cevennes Mountain” rallijā. No tās reizes viņiem veicās tikai labāk. 1981.gada janvārī Ragnotti uzvarēja Monte Carlo rallijā. Tajā pašā gadā tas pats braucējs uzvarēja Tour de Corse. 1980-tajos gados Renault 5 Turbo, kas līdz šim tika atzīts kāotrās grupas modelis, iekļuva jaunā B grupā. Renault radīja 5 Turbo Maxi ar 350 zirgspēku dzinēju. 1985.gada 4.maijā Ragnotti un Timoniers stāvēja uz goda pjedestāla Tour de Corse sacīkstēs. Dažus mēnešus vēlāk Tourens un Nejrons triumfēja Cevennes rallijā. 1986.gada martā Moutino un Fortes uzvarēja Portugāles rallijā.

Renault 5 Turbo ar aptuveno jaudu 170 zs piedalījās Renault kausa sacensībās, kas notika Hokenheimas un citās Eiropas trasēs. No 1981. līdz 1986.gadam Renault 5 Turbo braucēji kopumā izcīnīja 16 titulus Eiropas meistarsacīkstēs un ieguva 33 uzvaras pasaules rallija čempionāta sacīkstēs.

Poļu pieeja

Polija Renault 5 Turbo iepazina 1981.gada janvārī, kad Djepā ražotā zilā automašīna veica ceļu uz Varšavu. To pasūtīja PZMot (Polski Związek Motorowy), un ar to brauca Blažejs Krupa (Błażej Krupa) - apdāvināts braucējs (stūrmanis Pjotrs Mistkovskis). Poļu komanda pirmo uzvaras garšu baudīja Dienvidslāvijas rallijā, kur viņi sīvā cīņā pieveicas ungāru braucēju Atillu Ferjancu – kolēģi, bet tomēr Renault komandas konkurentu. Renault, kas startēja ar numuru 4, bija arī salīdzinoši veiksmīga Zelta Smilšu, čehoslovāku Škodas un grieķu Halkidikis rallijos. 1981.gada septembrī komanda piedalījās rallījā, kur Krupa kļuva par grupas uzvarētāju. 1981.gada sezonā Krupa ieguva 172 punktus, tādējādi Eiropas Rallija čempionātā ieņemot 6.vietu. Nākamais gads izrādījās esam mazāk veiksmīgs. Dunable rallija laikā automašīna uzliesmoja, bet komandai izdevās izglābties bez ievainojumiem.

Blažeja Krupas Renault 5 Turbo izrādījās viena no dažām šāda veida automašīnām, ar ko brauca Centrālās un Austrumeiropas sacensību dalībnieki. 1980-to gadu sākumā jau pieminētais Atils Ferjancs bija ļoti veiksmīgs. Līdz 1987. gadam, pie Renault 5 Turbo sērijas mašīnās stūres sēdās dienvidslāvu braucējs Branislavs Kuzmics, kas bija labākais Polijas rallija trasē divas sezonas.

Turbo 2

1982.gada oktobrī Parīzes Auto šovā Renault prezentēja Renault 5 Turbo 2 (1983-1985). Modeļa mehānisms kopumā palika nemainīgs. Alumīnija daļas, kuru ražošana maksāja dārgi, tikai aizvietotas ar tēraudu. Tika samazināts degvielas tvertnes tilpums, kā arī sēdvietas tika pārklātas ar velūru. Automašīnas sērijveida aprīkojums sevī ietvēra priekšējos un aizmugurējos spoilerus, sīklietu nodalījumus durvīs un halogēnās priekšējās gaismas. Bija iespēja izvēlēties audio sistēmu un metālisko krāsu. Pēdējās Renault 5 Turbo 2 un 5 Turbo Maxi sērijās raksturīgi bija griestu paneļi un citas no alumīnija sakausējuma veidotas korpusa detaļas.



Renault izplatītāji piedāvāja komplektus, kas palielināja dzinēja jaudu līdz 180-250 ZS, un daudzus tuning aksesuārus. Renault 5 Turbo un Turbo 2 tika ražoti līdz 1986.gada aprīlim. Sešu gadu laikā tika sarazōtas kopumā 1820 Renault Turbo un 3167 Turbo 2 automašīnas. Kopā ar otrās paaudzes Renault 5 Turbo vēl viens modelis tika radīts – 5 GT Turbo ar 115 zirgspēkiem un ar priekšā novietotu dzinēju. 80-to gadu beigās modelim tika uzlabots dizains, un dzinēja jauda tika palielināta līdz 120 zs. Renault 5 GT Turbo tika ražots līdz 1991.gadam.

Šis modelis kļuva par priekšteci sporta versijai Clio 16 V un ievērojamajam Clio Maxi, kurš vēlāk bija veiksmīgs daudzās valstīs. Arī slavenais Clio V-6, aprīkots ar centrālo dzinēju, kļuva par cienīgu Turbo 5 pēcteci. Masīvais Renault 5 pirms 30 gadiem ir arī ietekmējis Djepē ražotos jaunākos Renault Sport braucamrīkus.