Šogad aprit 40 gadi kopš pirmās modeļa Renault 12 Gordini prezentācijas. Šim modelim bija ļoti liela nozīme tieši Polijas motoru sporta vēsturē.

Renault sadarbība ar slavenā Amadeja Gordini (Amadee Gordini) dibināto uzņēmumu aizsākās tālajā 1961.gadā. Viss sākās ar modeli Dauphine, kuram sekoja slavenā Renault 8 modeļa ēra, kurš regulāri kļuva par uzvarētāju visos Francijas rallijos, kā arī plūca uzvarētāja laurus ārpus Francijas. Gordini Kauss (Coupe de Gordini) laikā no 1966. – 1974.gadam kļuva ļoti populārs. Tieši šajās sacensībās vēlākie čempioni, piemēram, Žans Luks Teriers (Jean-Luc Therier), Bernards Darnišē (Bernard Darniche), Alans Kudini (Alain Cudini) vai F1 braucējs Žans Pjērs Žabulē (Jean-Pierre Jabouille), apguva savu meistarību.

Sporta mērķis bija veicināt rūpnīcas ražoto modeļi popularitāti, turklāt uzņēmuma valde tieši tobrīd plānoja arī paaudzes un tehnoloģijas izmaiņas. 60.gadu beigās aizmugurē izvietotie dzinēji, kā arī modeļi ar aizmugurējo piedziņu zaudēja popularitāti. Renault plānoja ražot tikai priekšējas piedziņas modeļus. Pēc revolucionārā hečbeka Renault 16 parādīšanās tirgū aizsākās priekšējās piedziņas ēra, kas turpinās vēl joprojām. Renault 8/10 ģimenes pēctecis – modelis Renault 12 – pirmoreiz plašākai publikai tika prezentēts 1969.gadā Parīzes Autošova laikā. Kad modelis Renault 12 pirmoreiz nonāca dīleru salonos, tika veikti tā sportiskās versijas prototipa testa braucieni Marokas tuksnesī, kas ir Renault 12 Gordini modeļa rašanās vēsture. Recepte bija vienkārša: Renault 12 modeļa virsbūve, Renault 16 TS modeļa dzinējs ar 6 pārnesumu transmisiju, visi četri riteņi aprīkoti ar bremžu diskiem un lielisks izpildījums. Aprīkots ar dubulto Weber 45 DCOE karburatoru un četru cilindru 807-20 dzinēju ar 1,565 c.c., tika nodrošināta 113 zs jauda pie 6250 apgr./min. Tas ļāva 980 kg smagajai automašīnai attīstīt maksimālo ātrumu 185 km/h. Ātrumu 100 km/h bija iespējams attīstīt 9,5 sekundēs, un tādus rezultātus tajā laikā spēja sasniegt vien dažas sporta automašīnas ar divu litru dzinējiem. Radiālās 155 R13 riepas tika uzstādītas uz 13 collu diskiem, kas mūsdienās tiek izmantoti rezerves riepām. Pretēji bāzes modelim, šis modelis tika aprīkots ar cita veida suspensiju. Būtībā tikai četru durvju virsbūves versija atgādināja bāzes Renault 12 modeli, ko darbināja 1.3 litru dzinējs, radot vien 54 zs jaudu.

Pirms oficiālās prezentācijas 1970.gada 18. Un 19.jūlijā jaunais Renault Gordini 12 tika prezentēts jaunatklātajā Pola Rikarda (Paul Ricard) trasē Le Castellet. Pasākumā bija sapulcējušies vairāk kā 2000 Renautl Grodini modeļu īpašnieku, un tā bija lieliska iespēja prezentēt jauno modeli. Liela nozīme bija Renault Grodini 8 atstātajam mantojumam – tūkstošiem uzvaru sacensībās. Jaunā modeļa tehniskais izpildījums bija pārsteidzošs, turklāt šis modelis piedāvāja augstāku drošības līmeni, izcilus tehniskos parametrus un ievērojami uzlabotu vadāmību.



Tiem, kas neapmeklēja sacensību trasi pie Marseļas, līdz Renault 12 Gordini modeļa pasaules pirmizrādei bija jāgaida vairāk kā divi mēneši – līdz Parīzes Autošovam 1970.gadā. Modelis tika ātri pieņemts. Viedokli veidojošais žurnāls L'Equipe, kas bija pazīstams pēc tā skarbajiem vērtējumiem, nodēvēja šo modeli par Exceptionelle sur la route, respektīvi, par unikālu uz ceļa. Citu žurnālu pārstāvji arī bija vienisprātis par automašīnas iespējām.

Neliela modeļa Renault 12 Gordini ražošana tika uzsākta 1970.gada oktobrī, līdz gada beigām saražojot 65 modeļus. Pirmie 127 modeļi tika ekskluzīvi rezervēti Renault Kausa dalībniekiem. Vēlāk sportiskais Renault 12 Gordini modelis bija pieejams arī citiem gribētājiem par 16250,00 Francijas frankiem. Kad automašīnu ražošana tuvojās beigām, šī modeļa cena sasniedza 20600,00 Francijas franku. Jānorāda, ka tajā laikā Renault 12 modeļa bāzes versija maksāja 13900,00 Francijas franku, savukārt sportiskā A 110 1300 versija maksāja gandrīz 29 tūkstošus Francijas franku.

Automašīnas lieliskais izpildījums un pieejamā cena izraisīja pieprasījumu, kāds ir katra autoražotāja sapnis. Šis modelis strauji ieguva atpazīstamību gan profesionālu autobraucēju, gan amatieru vidū. 1971.gadā tika saražotas 2225 šī modeļa automašīnas, savukārt gadu vēlāk – 743 automašīnas. 1973.gadā, saražojot 884 vienības, ražošana tika slēgta. Pēdējie 5188 Renault 12 Gordini modeļi tika saražoti Flins rūpnīcā 1974. gadā. Quillery stūre, tahometrs, drošības jostas un sporta sēdekļi bija pieejami standarta versijā. Tomēr par priekšējo un aizmugurējo pamperi bija papildus jāpiemaksā. Papildus tam automašīna tika aprīkota ar Cibie pagarinātiem priekšējiem lukturiem. Ierastā civilā Renault versija tika aizvietota ar mīksta materiāla apdarinātu aizmugurējo sēdvietu. Renault 12 modelis tika piedāvāts četrās virsbūves krāsās – balts, sarkans, dzeltens un milzīgo popularitāti ieguvusī spilgti zilā krāsa. Sportiskais dizains tika papildināts ar divām dekoratīvām strīpām.

Tie klienti, kas vēlējās vairāk jaudas, varēja pasūtīt uzlaboto versiju 807 – G. Pateicoties papildus tehniskajiem uzlabojumiem šī modeļa jauda tika palielināta līdz 15 zs pie 7200 apgr./min, savukārt motora tilpums sasniedza 1596 ccm. Testa braucienu laikā Moterijas (Montlhery) trasē tika uzstādīts ātruma rekords – 210 km/h. Modelim pieejamo tūninga aksesuāru skaits, ko varēja iegādāties gan izstādēs un pie dīleriem, gan specializētajos uzņēmumos, bija ievērojams. Papildus Gotti alumīnija diskiem, piedāvājums sevī ietvēra arī suspensijas ar spēcīgākiem amortizatoriem, sešu punktu Britax drošības jostas u.c. Devil piedāvāja īpašas nerūsējošā tērauda izplūdes gāzu sistēmas, savukārt De Carbon – uzlabotus amortizatorus. Kopš 1971.gada Renault veica testu dzinējam Nur.68, kuru raksturoja četru vārstu cilindrs ar divām sadales vārpstām. Daži Renault modeļi tika aprīkoti ar Lucas mehānisko degvielas iešprices sistēmu. Šādā gadījumā jauda tika palielināta līdz 180 zs. Mazsvarīgākas izmaiņas tika ieviestas 1972.gada modelī. Modelis tika papildināts ar uzlabotu elektrisko ventilatoru, amortizatoriem un eļļas dzesētāju. Papildaksesuāru saraksts sevī ietvēra uzlabotas priekšējās sēdvietas ar galvas balstiem. Drošības regulējumi paredzēja uzstādīt priekšējos un aizmugurējos pamperus, kas rallija modeļiem tik un tā tika noņemti. 

 Auto industrijas vēsturē ir tikai daži modeļi, kuri tik ievērojami debitējuši rallijos kā Renault 12. Bernard Darniche, Jean-Pierre Nicolas, Henri Pescarolo, Jean-Pierre Beltoise, Jean-Luc Therier, Jean Ragnotti, Guy Fréquelin, Michele Mouton un vēlākais Formula 1 braucēji Patriks Tambejs (Patrick Tambay) un Didjers Pironi (Didier Pironi) – ir vieni no slavenākajiem Renault 12 Gordini braucējiem. 1971.gadā šis modelis saņēma FIA apstiprinājumu dalībai starptautiskajos rallijos otrajā grupā. Modelis savas iesvētības piedzīvoja Haute-Marne rallijā 1971.gada augustā. Lielākie šī modeļa panākumi visā vēsturē bija brāļu Claudes un Bernarda Maro (Claude un Bernard Marreau) dalība Alžīras-Keiptaunas rallijā 1971.gada decembrī. Šīs ekspress brauciens cauri Āfrikai ilga 8 dienas 22 stundas un 18 minūtes.

Žans Pjērs Nikolas (Jean-Pierre Nicolas) un Žans Tods (Jean Todt) uzvarēja sarežģītās Tour de Reunion sacensības, uzveicot sāncenšus ar daudz jaudīgākām automašīnām. Žans Pjērs Nikolas 1973. gada sezonas sākumā uzvarēja arī Neige et Glace Winter Rally. Žans Ragnoti (Jean Ragnotti) slavenajā Monte Karlo rallijā ierindojās piecpadsmitajā pozīcijā, savukārt Patriks Tambejs (Patrick Tambay) vēl piecas pozīcijas zemāk. Desmitgades vidū 12 Gordini tika aizvietots ar 17 Gordini kupeju un Renault 5Alpine modeļiem. Kā pēdējais Renault 12 Gordini panākums uzskatāms Kavaljēra un Kotela Cavalier/ Cotel) uzvara Dieppe rallijā 1979.gadā.

Vēl vairāk – Renault 12 Gordini uzvarējis tūkstošos sacensību Gordini Kausa ietvaros Paul Ricard, Monthlery, Dijon, Reims un Magny-Cours trasēs.

 

Renault 12 Gordini bija liela nozīme motoru sporta attīstībā arī citās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs, ar kurām Billancourt bāzētajam koncernam bija izveidojušās labas biznesa attiecības jau kopš 60.-tajiem gadiem. Bulgārijā darbību uzsāka oficiālā apvienība Renault 8/ 10 (Bulgarrenault) un Rumānījā tā bija Renault „divpadsmitnieku” apvienība, kas bija zināma kā Dacia 1300. Tā laika Renault Sporta departamenta vadītājs Patriks Landons (Patrick Landon) un galvenais dizaineris Huberts Melots (Hubert Melot) bija regulāri viesi šajā reģionā organizētajos pasākumos. Jānorāda, ka vadošie Bulgārijas, Rumānijas, Ungārijas un Dienvidslāvijas autosportisti izvēlējās tieši Renault 12 Gordini.

1974.gada jūnijā Polijas Krupa/ Landsberg komanda 34. Polijas rallijā izcīnīja otro vietu. Gadu vēlāk Bulgārijas autosportists Cubrikovs (Czubrikow), sacenšoties ar Renault 12 Gordini, kļuva par Grupas 2 līderi, kas bija viens no lielākajiem Polijas autosporta notikumiem. Dienvidslāvijas čempions Jovica Palikovics (Jovica Palikovic) arī izvēlējās modeļus no Renault Sport piedāvājuma. Jau 1973.gada janvārī viņš piedalījās Monte Karlo rallijā, kā arī divas sezonas pēc tam viņš izcīnīja milzu panākumus ar Renault 12 Gordini. Renault 12 Gordini izrādījās nepārspējams arī Bulgāris Zelta Smilšu rallijā 1974.gadā – Ungārijas čempions Atila Ferjancs (Attilla Ferjancz) un pilots Jeno Semberi (Jeno Zsemberi) izcīnīja godpilno pirmo vietu. Renault komandas sacensību dalībnieki bija arī: Eugen Ionescu-Cristea – Rumānijas 36-kārtējais čempiona titula ieguvējs, kā arī viņa valsts pārstāvji Vezeanu Petre, Dorin Motoc un Stefan Iancovici.

Renault 12 Gordini, lai gan mūsdienas pienācīgi nenovērtēta, bija liela nozīme arī Polijas motoru sporta vēsturē. 1974.gada sezonā viens no labākajiem Polijas braucējiem – Błażej Krupa – sacenšoties ar Renault 12 Gordini izcīnīja Polijas rallija čempiona titulu. Papildus De Carbon sporta suspensijai un platākām riepām, Krupas automašīnai tika veikti arī citi uzlabojumi, piemēram, sešu punktu Britax drošības jostas un 90 litru degvielas tvertne. Błażej Krupa privātā automašīna Dacia tika aprīkota ar Renault 12 Gordini dzinēju un ātrumkārbu, un tika izmantota kā treniņautomašīna. Renault 12 Gordini ar panākumiem piedalījās arī rallijos Varšavā, Ornetā un Torunā. Błażej Krupa izcīnīja Polijas rallija čempiona titulu 1974. Un 1975. Gada sezonās, kā arī Draudzības kausu. Polijas autosporta fani vēl aizvien atceras viņa automašīnu, kas tika dēvēta par trako Dacia. Renault 12 Gordini izvēlējās arī Janušs Kiljančuks (Janusz Kiljańczyk), kurš piedalījās tikai ātrumsacīkstēs. 1975.gadā Krupa/Mystkowski komanda, ko atbalstīja Renault, Olsztyn Stomil un Varšavas Automobiļu klubs, uzvarēja Kormoran rallijā. Baltā Gordinka ar starta numuru 14 bija ātrākā arī Rajd Dolnośląski rallijā. Krupa un Mystkowski piedalījās Polijas rallijā arī ar Renault 17 Gordini.

Komorana rallijā (Rajd Kormoran) 1976.gadā Krupas Gordini 12 ievietojās augstajā otrajā pozīcijā. Gadu vēlāk tas pārtrauca dalību rallijā, ieņemot 5.vietu. 1977.gada 15.maijs bija pēdējā diena, kad Krupa piedalījās rallijā ar Gordini 12 – tas tika nomainīts uz jaudīgāko Renault 5 Alpine.

1978.gadā Krakovas komanda (Polak/Czarnecki) piedalījās vairākos rallijos ar lieliem panākumiem ar Renault Sport modeļiem. Elmot rallijā komanda klasifikācijā izcīnīja trešo vietu, savukārt RSMP sezonu tā noslēdza, ierindojoties trešajā pozīcijā savā grupā. Renault automašīnas piedalījās arī Danube rallijā 1978.gadā. Tuvojoties šo modeļu norietam, jaunā Renault 5 Turbo testa braucieni aktīvi risinājās jau Dieppe trasē, kas aizsāka jaunu nodaļa Francijā ražoto automašīnu panākumiem sportā.