Moskvitch 408 Elite
Pievienots: 29. novembrī 2013 08:24 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (1)
Maskavas МЗМА (Maskavas mazlitrāžas automobiļu rūpnīca) autorūpnīcas pieeja ražošanas procesam vienmēr bijusi visai savdabīga. Rūpnīcā iedibinātās tradīcijas noteica, ka jaunie automobiļi tika ieviesti vairākos etapos – vispirms virkni detaļu un risinājumu izmēģināja iepriekšējās paaudzes modeļos un tikai pēc vairākiem pārejas variantiem uz konveijera beidzot nonāca arī jaunais modelis. Tā tas bija arī ar trešās paaudzes automobiļiem, par kuras pirmo pārstāvi kļuva Moskvič 408.
Darbs pie 408-tā modeļa sākās 1959.gadā un turpinājās vairākus gadus. Tolaik rūpnīca ražoja Moskvič 403 – pārejas modeli ar jauniem agregātiem un veco virsbūvi no kura 408 paņēma gandrīz visu tehnisko pildījumu. Patiesībā 408 bija 403 ar jaunu virsbūvi. Pie 408 virsbūves tika rūpīgi strādāts. Dizains ar aizmugures virzienā lejupkrītošajām galvenajām līnijām PSRS bija jaunums, bet bagātīgais hroma pielietojums un dinamiskais siluets pat radīja zināmas asociācijas ar greznu limuzīnu. Moskvič 408 kļuva par pirmo Padomju Savienībā ražoto automobili, ko komplektēja ar 13 collu riteņu diskiem, kas ļāva samazināt automobiļa augstumu, kā arī par pirmo modeli, ko pakļāva drošības testu pārbaudēm Dimitrovas poligonā.
Parastajiem mirstīgajiem bija paredzēta 408 versija ar diviem apaļiem galvenajiem lukturiem, taču eksistēja arī kārotā „četracu” modifikācija, kas pašmāju tirgū nebija pieejama. Šie automobiļi bija paredzēti vienīgi eksportam. Vispār, Moskvič 408 ilgu laiku palika visvairāk eksportētais PSRS automobilis – līdz pat 60.gadu beigām ārvalstu tirgiem aizgāja vairāk kā puse saražoto automašīnu, turklāt ne vien uz socbloka valstīm, bet arī uz Rietumeiropu, pārsvarā uz Franciju, Beļģiju un Skandināvijas valstīm. Moskvičus ražoja arī Bulgārijā un Beļģijā, kompānijas Scaldia-Volga S.A. rūpnīcā.
Interesanti, ka, piemēram, Francijā (un dažās citās Eiropas valstīs) Moskvič 408 nedrīkstēja tirgot ar oriģinālo nosaukumu, jo visus trīsciparu indeksus ar nulli pa vidu bija rezervējis Peugeot. Tādēļ Moskvič 408 Francijā tika piedāvāts kā Moskvitch Elite 1360. Reizēm kādu no eksporta automašīnu partijām pieņemšanas komisija izbrāķēja un automobiļi no šīs sērijas nonāca pašmāju tirgū. Tieši tā noticis ar attēlos redzamo eksemplāru, kas pēc īpašnieka teiktā, acīmredzot kāda iekšēja defekta dēļ, norakstīts no Francijas tirgum paredzēto skaita. Apkaunojums Padomju Savienības autobūvei un mūsdienu kolekcionāru prieks, tā kā reeksportētie Moskviči šodien kļuvuši par vēl lielāku retumu.
Ar ko tad atšķiras eksporta Moskviči no parastajiem 408-tajiem? Vispirms jau ar četriem galvenajiem lukturiem, kas bija galvenā un pati pamanāmākā pazīme. Durvju rāmjus un stiklu blīvgumijas ieskāva hroma dekori, salonam bija uzlabota apdare, bet motortelpā atradās dzinējs, kas atšķirībā no pašmāju 50 ZS versijas attīstīja 60,5 ZS. Pie atšķirības pazīmēm jāpieskaita arī hromēts uzraksts Elite, kas greznoja bagāžnieka vāku aizmugurē un papildu atstarojošs elements blakus atpakaļgaitas lampām.
Starp citu, 408 dzinējs bija pagalam antīks – cilindru bloka konstrukcijas pamats faktiski bija tāds pats kā pašiem pirmajiem Moskvič 400 un 1938.gada Opel Kadett. 403 modelim motora tilpums tika palielināts līdz 1358 сm3 un iegūti 45 ZS, bet, izmantojot jauna tipa K-126 divkameru karburatoru, 408 dzinēju forsēja līdz 50-55 ZS.
Pārnesumkārba – mehāniskā, četru pakāpju, ar ātrumpārslēga sviru, kas stiprinājās pie stūres kolonnas.
Attēlos redzamās automašīnas salons vēl nav restaurēts, tādēļ daļai detaļu nav oriģināla izcelsme. Tomēr kopējo priekšstatu var gūt – elegants priekšējais panelis ar „vieglas” konstrukcijas divspieķu stūri gāja vienā solī ar tālaika autobūves tendencēm un neatpalika no labākajiem Eiropas ražotāju modeļiem
Priekšējam panelim ir metāliski dekori, kas krāsoti virsbūves krāsā un apdare no ādas aizvietotāja. Plastikāta detaļu nebija daudz un arī materiāla kvalitāte varēja būt labāka.
Mērinstrumentu panelis – īsts old shool
Līdz 1968.gada janvārim Moskvič 408 piegādāja ar dīvāna tipa sēdekļiem, kam bija nolaižamas atzveltnes, vēlāk vadītāja un pasažiera sēdekli atdalīja pilnībā.
Aizmugures dīvāns bija pietiekami komfortabls, taču, tā kā no abiem sāniem to saspieda riteņu arkas, ērti sasēsties varēja tikai divi pasažieri. Taču arī tas salīdzinājumā ar 403M un 407M bija plats solis uz priekšu.
Eksporta automobiļus komplektēja ar tranzistoru uztvērēju AT-64 un pusotru metru garu teleskopisko antenu. Radio bija regulējams tembrs un tas varēja strādāt garo un vidējo viļņu diapazonā . Attēlos oriģinālais uztvērējs nav redzams – to vēl nāksies sameklēt un restaurēt.
Mūsdienās Moskvič 408 sasniedzis slieksni, kad to var pieskaitīt pie retro automobiļiem. Spriežot pēc gadiem – īsta klasika. Taču, tā kā modeļa pēcteči ar tādu pašu virsbūvi – Moskvič 412, 2138 un 2140 tika ražoti līdz pat 80.gadu beigām un uz mūsu ceļiem sastopami itin bieži, 408 unikalitāti tikai autolietas labi pārzinošs cilvēks.
Sagatavots pēc Carakoom.com materiāliem.
Papildinājums no Wikipedia:
Москви́ч-408 ir četrvietīgs mazās klases automobilis, kas tika ražots Maskavas rūpnīcā МЗМА (vēlāk АЗЛК) no1964.gada septembra līdz 1975.gada decembrim. No 1964.gada līdz 1967.gad
am tas bija rūpnīcas galvenais modelis, kamēr to šajā lomā nomainīja Москвич-412 (vairākus gadus abus turpināja ražot paralēli).Četrus tūkstošus Moskvič-408 eksemplāru 1966/67 gadā paguva izlaist arī Iževskas rūpnīca, taču atšķirībā no Maskavas, iževskieši pēc pārslēgšanās uz Moskvič-412 ražošanu, veco modeli no savas programmas svītroja. Neskaitot sedanu, 408 modeļu saimē bija arī piecdurvju universāls (Moskvič-426), uz tā bāzes radīts kravas furgons (Moskvič-433), kā arī vairākas citas modifikācijas. Moskvič-408 tika eksportēts uz ārvalstīm, kur to dažādos tirgos pazina ar dažādiem nosaukumiem: Skandināvijā to piedāvāja kā Moskvich Carat, Francijā - kā Moskvitch Elite 1360, Anglijā (speciāla versija ar stūri labajā pusē) — kā Moskvich 408, Vācijā – kā Moskwitsch, Somijā – kā Moskvitsh Elite (divu starmešu priekšējie lukturi) и Elite de Luxe (četru starmešu priekšējie lukturi).
Bulgārijā to ražoja no detaļu komplektiem, ko piegādāja no PSRS un pārdeva ar nosaukumu Rila 1400, bet Beļģijā Moskvič-408 ražoja kompānija Scaldia-Volga. Bija vairāki modeļi: Scaldia 408, Scaldia 1360, Scaldia 1400 vai Scaldia Elita, turklāt daļu no šiem automobiļiem komplektēja ar rietumu ražojuma dīzeļdzinējiem.
Moskvič-408 tehniskie dati:
Garums/platums/augstums: 4 090 х 1 550 х 1 480
Pašmasa 990 kg, pilna masa (ar 4 pasažieriem) - 1 330 kg
Maksimālais ātrums – 122 km/h 0-100 km/h – 29-30 sekundes
Motora jauda – 50 ZS pie 4750 apgr/min
Maksimālais griezes moments – 91,2 Nm pie 2750-3200 apgr/min
Transmisija – četru pārnesumu, mehāniskā
Komentāri:
Manuprāt arī šobrīd šis moskvičēns izskatās labi.