Pievienots: 5. augustā 2013 08:21 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (0)
Vēsture atkārtojas – šodien mēs tikpat neticīgi raugāmies elektroautomobiļu virzienā un uzdodam tos pašus jautājumus: cik tālu ar to var aizbraukt?, kur var uzlādēt baterijas?, vai tas ir izturīgs? Toreiz, pirms 125 gadiem tikpat skeptiski tika uzņemts pirmais automobilis pasaulē – Karla Benca Patent-Motorwagen, un, iespējams, vēsture tiktu rakstīta citādi, ja ne Karla sieva Berta, visnotaļ apņēmīga un drosmīga sieviete, kas leģendārā inženiera dzīvē spēlēja svarīgu lomu, turklāt ne vien kā dzīvesbiedre, bet arī kā sponsors.
1886.gadā Karls Bencs uzbūvēja savu pirmo automobili, trīsriteņu Patent-Motorwagen, kas šodien glabājas Vācu muzejā Minhenē. Tomēr cerēto panākumu vietā konstruktoru gaidīja vilšanās – „kariete bez zirga” apkārtējos viesa bailes un neviens to nevēlējās pirkt. Līdz 1888.gadam Patent-Motorwagen tika attīstīts līdz Typ III un liela nozīme te bija Bertas naudai, kas viņai, kā pārtikušas ģimenes atvasei, bija pietiekami daudz, lai atbalstītu vīra centienus. Berta nebaidījās izaicinājumu un labi orientējās to laiku visai primitīvās tehnikas niansēs, tostarp arī vīra projektos. 1888.gada 5.augustā viņa, vīram nezinot, devās pārdrošajā izbraucienā no Manheimas uz savu dzimto pusi - 106 km attālumā esošo Forcheimu. Rīta agrumā, viņa ar saviem dēliem izstūma „Motorvāģi” no pagalma un iedarbināja to tikai tad, kad bija droši, ka no mājas viņus nevarēs sadzirdēt. Tā arī notika un Karls par notikušo uzzināja tikai tad, kad, iegājis virtuvē, atrada uz galda zīmīti. 
Šodien 100 kilometrus var veikt stundas laikā, bet toreiz tas bija absolūts izaicinājums un, kā var spriest no ierakstiem, aizritēja ar dažādiem piedzīvojumiem. Ceļotājiem nācās vairakkārt labot savu 2,5 ZS jaudīgo braucamrīku – atjaunot bremžu darbību, piesitot bremžu koka klučiem jaunus ādas gabalus, iztīrīt degvielas sistēmu, ko Berta paveica ar savu matadatu. Arī degvielas sagādāšana nebija nemaz tik vienkārša, jo benzīntanku vēl nebija un motora darbībai nepieciešamais maisījums – ligroīns, bija nopērkams tikai aptiekās. Ceļojuma laikā Berta pastāvīgi sūtīja telegrammas, kurās informēja par brauciena gaitu un tehniskajiem risinājumiem, ko būtu nepieciešams uzlabot. Berta sūdzējās par sliktajām bremzēm un ieteica iekļaut konstrukcijā vēl vienu mazāku pārnesumu, kā arī iezīmēt lielceļus ar labāk saskatāmām norādēm. Bertas veiksmīgais ceļojums piesaistīja milzu interesi no mediju puses un patiešām palīdzēja mainīt sabiedrības skeptisko attieksmi. Gala rezultātā nākamajos gados tika pārdoti aptuveni 25 Motorwagen eksemplāri.
Forcheimas pārbraucienam izmantotais spēkrats atrodas Londonas Zinātnes muzeja īpašumā.
Komentāri:
