Jubileja – divmiljonā Ņiva jau nākamnedēļ. VAZ-2121 vēsture.
Pievienots: 9. martā 2013 11:11 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (0)
12.martā Krievijas autobūves kompānija AvtoVAZ varēs svinēt jubileju – no rūpnīcas konveijera nobrauks divmiljonais vieglā apvidus auto Lada 4x4 (Ņiva) eksemplārs.Ņiva tiek ražota no 1977.gada un paliks uz konveijera līdz 2016.gadam. Atlikušajos gados modelim tiks veikta modernizācija un pirmās izmaiņas to skars jau šā gada aprīlī. Ražotājs sola uzlabot salona skaņas izolāciju un novērst vibrāciju. Automašīnas bloklukturi tiks papildināti ar dienas gaitas spuldzēm, vējstikla mazgātājs iegūs divpunktu smidzinātāju, bet pēc krāsošanas cehu modernizācijas, Ņiva pircējs beidzot varēs iegūt arī „metālikā” krāsotu automobili. Jādomā, ka arī bez šiem uzlabojumiem Ņiva pirktu, jo Krievijas ceļi nav daudz labāki kā mūsu, tādēļ šogad AvtoVAZ plāno izgatavot vismaz 50 000 eksemplāru, kam arī cenu kategorijā nav konkurentu (Chevrolet Niva ir krietni dārgāks).
Par savu parādīšanos Ņiva var pateikties PSRS Ministru Padomes priekšsēdētājam Aleksejam Kosiginam, kurš Toljati rūpnīcas apmeklējuma laikā, ieteica rūpnīcas konstruktoriem pievērsties pilnpiedziņas automobiļa izstrādei, kas varētu noderēt armijai un lauku iedzīvotājiem. Tajos laikos šāds „ieteikums” bija līdzvērtīgs pavēlei, tādēļ rūpnīcas konstruktoru birojs steigšus sāka rosīties.
Drīz vien izkristalizējās trīs galvenie virzieni. Visi paredzēja plašu „žiguļa” detaļu izmantošanu, taču katram bija savs atšķirīgs veids kā realizēt pilnpiedziņas principu. Pirmais variants paredzēja aprīkot sērijveida „kapeiciņu” (VAZ-2101) ar pilnpiedziņas transmisiju kā to bija paveikuši maskavieši ar savu „Москвич-410,” otrs variants – pilnpiedziņas automašīna ar vaļēja tipa virsbūvi, resoru piekari un pieslēdzamu pilnpiedziņu pēc УАЗ-469 principa. Trešais variants, ko atbalstīja rūpnīcas galvenais konstruktors Vladimirs Solovjovs, paredzēja ieviest konstrukcijā maksimāli daudz inovatīvu risinājumu, tajā skaitā – priekšējo un aizmugurējo atsperu piekari un bloķējošo starpasu diferenciāli. Jāteic, ka par laimi toljatiešiem, izvēlēts tika tieši šis variants.
Pirmie modeļa Э2121 eksemplāri padevās visnotaļ neizskatīgi par ko ieguva iesauku „krokodils.” Toties pārsteidza automašīnas bezceļu īpašības. Kamēr inženieri slīpēja tehniku, pie darba ķērās dizaineri. Vienlaicīgi tapa variants ar atklātā un slēgtā tipa virsbūvi. Ar pēdējā izstrādi nodarbojās dizainers Valērijs Sjomuškins, kurš tad arī piedāvāja nosaukumu „Ņiva.” Vēlāk izrādījās, ka gan nosaukums, gan arī jaunā konstruktora izstrādātais interjera variants gājis pie sirds arī AvtoVAZ vadībai.
Starp citu, par Ņivas pastāvīgo pilnpiedziņu dzirdēta šāda leģenda: sākumā konstruktori vēlējušies ieviest pieslēdzamu pilnpiedziņu, taču pirmie eksperimentālie automobiļi drīz vien atgriezušies rūpnīcā – „žiguļu” standarta tilts gluži vienkārši „izjucis gaitā.” Tādēļ pieņemts lēmums sadalīt griezes momentu starp abiem tiltiem, kas palīdzēja samazināt slodzi uz tiltiem un kardāniem. Pieņemts uzskatīt, ka šādas transmisijas izgudrotāji ir AvtoVAZ konstruktori, tomēr „drēbes pazinēji” zina, ka pirmie šādu risinājumu Range Rover konstrukcijā ieviesa angļi. Nenoliegsim, ka aizrobežu speciālistu iestrādes patiesi palīdzēja AvtoVAZ konstruktoriem izveidot pirmo patiešām komfortablo apvidus automobili PSRS. 
Diemžēl, bez Krievijā tik ierastās „labi iesāktās lietas sabojāšanas” neiztika arī šoreiz – lai varētu izmantot žiguļa četru pakāpju pārnesumkārbu, konstrukciju nācās papildināt ar kardāna pārvadu, bet nekvalitatīvā, trokšņus un vibrācijas radošā detaļa drīz vien kļuva par Ņivas firmas zīmi. Tā radās pazīstamais jociņš, ka „kurlums ir Ņiva konstruktoru pirmā pazīme.” Vēl viena problēma – rezerves ritenis, kas glabājās zem motora pārsega. Tam vienkārši nebija vietas! – stiprināsi pie virsbūves – būs neglīti, bet zem virsbūves nepietiek vietas. Palika pie varianta par motortelpu.
Bažas par to, ka riepa var sadegt, nepiepildījās – mērījumi rādīja, ka tā uzkarst līdz 90 grādiem, bet ne vairāk. Cita problēma parādījās vēlāk, kad sērijveida automobiļi jau tika palaisti „tautās” – avārijas gadījumā piesūknētais rezerves ritenis triecās tieši salonā, noslaukot visu savā ceļā. Diemžēl, šī problēma tā arī novērsta līdz pat mūsdienām. 
Valsts standarta pārbaudēm Ņivu (precīzāk, trešās izmēģinājuma sērijas eksemplārus) nosūtīja 1974.gadā. No iepriekšējām Ņivām šī sērija atšķīrās detaļās – žiguļu buferi, atdalīti gabarītlukturi… 1977.gadā Ņivas montāža pārcēlās uz Toljati autogiganta galveno konveijeru. Sērijveida automašīnas komplektēja ar nedaudz modificētu „sestā” žiguļa 1,6 litru motoru. Galvenā atšķirība - palielināti maksimālā griezes momenta apgriezieni. No šejienes tad arī cēlies Ņiva īpašniekiem zināmais braukšanas stils „vairāk gāzes – mazāk bedru.” 1994.gadā VAZ-2121 modernizēja (vertikāli lukturi aizmugurē u.c.), nomainot modeļa indeksu uz VAZ-21213.
Ņivas sasniegumiem autosportā būtu jāvelta atsevišķa nodaļa – tā guva panākumus gan pašmāju sacensībās, gan ārpus robežām, ieņemot godalgotās vietas rallijos Parīze-Tunisa, Alžīra, Dakāra, Faraonu rallijs, Atlas…
Veiksmīgā konstrukcija ļāva iekarot arī aizrobežu pircēju sirdis – bija laiks, kad 75% visu saražoto apvidnieku realizēja ārpus PSRS teritorijas. To apstiprina zelta medaļa 1978.gada Brno Starptautiskajā izstādē un zelta medaļa 1980.gada Starptautiskajā gadatirgū Poznaņā.
Pirmā eksperimentālā Ņiva apvidnieku sērija (50 eksemplāri) tika izlaista 1976.gadā, taču par oficiālo Ņiva dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1977.gada 5.aprīlis. Kādēļ tā? Tādēļ, ka pirmās 50 automašīnas, kuras pasteidzās izlaist par godu PSKP XXV kongresam, devās uz izmēģinājuma poligonu, bet galvenais konveijers tik tiešām tika iedarbināts 1977.gada 5.aprīlī.
Ražošanas programma aptvēra gan standarta modeli, gan eksporta modifikācijas VAZ-21211 (ar 1,3 litru dzinēju) un VAZ-21212 (ar stūri labajā pusē). Vēlāk Ņivai radīja neskaitāmas modifikācijas: garais un īsais variants, furgons, kemperis utt. Interesantāko projektu apskats te:VAZ-1922 „Purva visurgājējs”
Laikam gan ekstrēmākā Ņivas modifikācija, kas apvienoja divu galveno padomju autobūves apvidus automobiļu (UAZ, Ņiva) detaļas un mezglus un spēja pārvietoties gan pa purvainu apvidu un dziļu sniegu, gan arī peldēt. Marša (tā nosauca visurgājēju) ieguva UAZ rāmi, piekari un tiltus, bet dzinējs, ātrumkārba un sadales kārba bija ražoti Toljati rūpnīcā. Automobilim bija zema spiediena (1,3x0,6x0,5 m) riepas un divas degvielas tvertnes ar kopējo tilpumu 70 litri. Degvielas patēriņš – 18 litri uz 100 km.
VAZ-2121 „ Auto kemperis”
Ļoti interesants projekts, kura pamatā bija pilnpiedziņas pikaps ar piekabināmu „dzīvojamās mājas” moduli ar trešo velkamo asi. Gribi ceļot? Piekabini moduli un dodies pasaulē! Pārējā laikā automobili varēja izmantot kā standarta pikapu. Par toljatiešu partneriem šajā projektā kļuva baltieši, taču pēc PSRS sabrukuma visas iestrādes pajuka.
VAZ-2121 „pikaps”
Pirmo pikapu uz Ņivas bāzes izgatavoja… kanādieši. Aizokeāna fermeriem patika Ņiva, kas bija vienkārša un apveltīta ar labām visurgājēja īpašībām. Pietrūka funkcionalitātes, tādēļ atjautīgie kanādieši pārbūvēja padomju automobiļus par furgoniem vai pikapiem, kas daudz vairāk atbilda viņu ikdienas vajadzībām. Vēlāk dažādas pikapu modifikācijas tapa arī Krievijā, ieskaitot divu un četru vietu versijas, garās un īsās bāzes variantus. Galvenais šo automobiļu trūkums bija mazā kravnesība – atkarībā no varianta 300-450 kg.
VAZ-2129 „Streč”
Pagarinātā Ņiva – padomju makšķernieku un mednieku nepiepildītais sapnis. Kādēļ nepiepildītais? Tādēļ, ka pirmo pagarinātās Ņivas eksemplāru parādīšanās laiks (1994.g.) sakrita ar PSRS sabrukšanas sākuma posmu. Trīsdurvju automobiļiem ar indeksu 2129 un 2130 atšķīrās aizmugurējā sēdekļa novietojums – pirmajā gadījumā tas bija tuvāk pirmajai sēdekļu rindai, otrā – atvirzīts vairāk uz aizmuguri. Vēlāk trīsdurvju modifikācijas nomainīja piecdurvju variants 2131.
Elektriskais VAZ-2123 un „Antel”
Automobiļi ar ūdeņraža degvielu, elektromobiļi, kā arī citi projekti, kas paredzēja alternatīvās degvielas veidu izmantošanu, vienmēr bijuši arī VAZ konstruktoru uzmanības centrā. Tā iemesla dēļ, ka pagarinātajai Ņivai bija visapjomīgākā virsbūve visā AvtoVAZ ražoto modeļu piedāvājumā, šādiem eksperimentiem tā bija pateicīgs materiāls. Tā radās ar ūdeņradi darbināmais „Antel” un elektriskās piedziņas „Elektro.” Diemžēl, līdz konveijeram neviens no šiem perspektīvajiem modeļiem netika.
Radinieki
VAZ-210834 „Tarzan”
Par to, kā apvienot VAZ astotās saimes modeli ar pilnpiedziņu, VAZ konstruktori domāja jau sen. 90-gadu beigās tas beidzot piepildījās: parādījās pirmie Ņivas un Sputņika hibrīdi. Tiesa, automašīnas, kas tika demonstrētas dažādās izstādēs, bija padevušās, maigi izsakoties, specifiskas. Tām bija Ņivas piekare, dzinējs un transmisija un Sputņika virsbūve. Tika radīts VAZ-210834 (ar VAZ-2108 virsbūvi), VAZ-210934 (ar VAZ-2109 virsbūvi) un VAZ-210994 (ar VAZ-21099 virsbūvi). Tā laika cenu lapas vēsta, ka pēc individuāla pasūtījuma ražotais „Tarzāns” maksājis 180 000 rubļu, kas ir uz pusi dārgāk nekā parastais VAZ-2109.
VAZ-21113 „Tarzan-2”
Neveiksme ar pirmo Tarzānu lika VAZ konstruktoriem aizdomāties par uzlabotu variantu. Šoreiz projektam nolēma izmantot universālu VAZ-2111. Zināms, ka tika izgatavoti trīs varianti: viens ar tehnisko pildījumu no Golf Synchro, pārējās ar Ņiva detaļām. Tie, kam palaimējās aplūkot „Tarzan-2” Autosalons`99 izstādē, atcerēsies simpātiska izskata universālu ar milzīgu bagāžnieku (augstu paceltā virsbūve ļāva likvidēt riteņu arkas kravas telpā). Projekts netika īstenots, bet rūpnīcā izplatījās joks par šo tēmu: „Kur palika Tarzāns?” – „Pazuda džungļos!”
VAZ-2120 „Naģežda”
Daudzi neko nav dzirdējuši par VAZ minivenu. Jā, bija arī tāds – virsbūve oriģināla, piekare, transmisija un dzinējs no Ņivas. Interesanti, ka pie kopējā garuma 4,2 metri, konstruktoriem izdevās izveidot septiņvietīgu automobili. Pirmos eksemplārus var atpazīt pēc specifiskā priekšgala noformējuma. Apaļo lukturu dēļ asprāši to nosauca par „Konstantinovnu,” velkot paralēles ar Ļeņina sievu Naģeždu K. Krupskaju. Patiesībā ideja nebija slikta – lēts četrdurvju minivens, turklāt ar pilnpiedziņu – šāds auto varēja kļūt par taksistu un mazdārziņu īpašnieku sapni. Nekļuva, jo izteikti sliktā montāžas kvalitāte un nenoslīpētā tehnika pārvilka svītru arī šim projektam.
Sagatavots pēc krievu auto.mail.ru materiāliem
http://auto.mail.ru/article.html?id=40568
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
