"ODA" - pirmais krievu sportkārs.

Pievienots: 8. februārī 2013 10:28 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (2)

Pēc tam, kad vācu grupas Scorpions balādē Wind of Change apdziedātie pārmaiņu vēji bija aizpūtuši nebūtībā Padomju Savienību, pārmaiņas sasniedza arī PSRS autoindustriju. Ja agrāk tā attīstījās saskaņā ar piecgažu plānu, tad tagad, brīvā tirgus apstākļos, nozarei pavērās vēl nebijušas perspektīvas.Tagad drīkstēja sadarboties gan ar ārzemju organizācijām, gan ar privātpersonām, ja vien tās izrādīja interesi.






Kādudien valsts vecākajā automobiļu institūtā NAMI (НАМИ) ieradās kompānijas Engines Engineering vadītājs Alberto Stracari un paziņoja, ka vēlas sadarboties. Uzņēmīgais itāļu biznesmenis, tāpat kā daudzi citi ārzemnieki, saprata, ka izjukušās PSRS inženieru skola ir viena no labākajām pasaulē un juku laiki ir īstais brīdis, kad var tās potenciālu izmantot praktiski par baltu velti. Sākumā viņš piedāvāja nodibināt kopuzņēmumu ar Engines Engineering, kas ražotu dzinējus un dažādu tehniku, taču vēlāk viņām iešāvās prātā vēl labāka ideja. Kā būtu ar nelielu rodsteri, ko varētu piedāvāt Krievijas un aizrobežu tirgum? Eiropā šāds automobilis varētu ieņemt praktiski brīvo nišu mazcenas rodsteru segmentā, bet par Krieviju pat neradās šaubas – automobiļu deficīta apstākļos stilīgo, sportisko un salīdzinoši lēto divdurvju rodsteri izķertu kā karstus pīrādziņus. Itāļa optimisms izrādījās lipīgs – arī NAMI inženieri noticēja veiksmei un darbs sāka kūsāt. Par orientieri izraudzīja britu rodsterus un Mazda MX-5, ko, starp citu, savulaik veidoja, raugoties tajā pašā virzienā. 


Iespējams, Alberto Stracari tā īsti neapzinājās, cik sarežģītu projektu uzņēmies, tomēr viens bija skaidrs – viņš precīzi zināja, kāds tieši automobilis viņām vajadzīgs. Cena nedrīkstēja pārsniegt 15 000 dolāru, vienīgi tādā gadījumā varēja cerēt uz labiem pārdošanas rezultātiem un projekta atpelnīšanos. Lūk, kādēļ par rodstera donoru tika izraudzīts VAZ „sešinieks” (VAZ-2106) – lēta aizmugurējās piedziņas automašīna, kurai nevajadzēja sarežģītu pārbūvi. Pirmās jaunā automobiļa „Oda” izstrādes tapa triecientempā. Dizainu izstrādāja Genādijs Korsakovičs, kurš piedāvāja divus variantus. Dizainerim par lielu neapmierinātību, Stracari izraudzījās tieši to, ko Korsakovičs uzskatīja par mazāk izdevušos no abiem. Savukārt par kopējo komponējumu atbildēja Aleksandrs Mironovs, kas kļuva arī par patentu birojā iesniegtās saliekamā jumta konstrukcijas autoru. „Oda” pamatā bija dažādu VAZ detaļu un komponentu „vinegrets:” piekare no VAZ-2101, stūres iekārta no „Oka,” vējstikls no VAZ-2108, sēdekļi no VAZ-2107, bet dzinēju aizņēmās no „Niva.”


Stracari nevarēja vien sagaidīt brīdi, kad varēs pārliecināties par darba rezultātiem, tādēļ NAMI izstrādātais „Oda” makets tika nosūtīts uz 1992.gada Boloņas autoizstādi, kur tas patiešām izpelnījās apmeklētāju uzmanību un simpātijas. Vēlāk „Oda” makets paviesojās arī vairākās citās autoizstādēs un ik reizi piesaistīja kā speciālistu, tā arī parasto izstādes apmeklētāju uzmanību. Neviens negaidīja, ka jaunajā demokrātiskajā Krievijā, kur viss juka un bruka, bet pati valsts atradās pilsoņu kara priekšā, var izgatavot šādu automobili. Jo vairāk tādēļ, ka „Oda” patiešām izskatījās visnotaļ labi un oriģināli. 


Apmierināts ar publikas reakciju, Stracari sagaidīja pirmo prototipu un ķērās pie projekta grūtākās daļas – partneru meklēšanas, kas būtu ar mieru ieguldīt līdzekļus sērijveida ražošanā. Stracari aprēķini izrādījās pareizi – automašīnas pašizmaksa nebija augsta un nonākot sērijveida ražošanā, gala produkta cena būtu vien nieka 6000 dolāru. Projekts bija visai perspektīvs un daudzsološs, taču, ja līdz šim tā īstenošanai tika tērēta summa, ko nedrīkst saukt par nopietnu, tad sērijveida ražošanai bija nepieciešami pavisam citi finanšu līdzekļi. Visticamāk, ka Stracari atrisinātu arī šo problēmu, ja vien nebūtu sadūries ar krievu birokrātijas vienaldzības, divkosības un citu rietumu demokrātijas apstākļos uzaugušam cilvēkam neizprotamu jēdzienu necaursitamo sienu. Šādam pavērsienam Stracari nebija gatavs. Vienubrīd uzņēmējs pat izskatīja iespēju „Oda” ražošanu organizēt Indijā un Turcijā, kur, pateicoties Fiat ražotnēm problēmu ar detaļām nebūtu, taču vēlāk entuziasms noplaka, partneru meklēšana nonāca strupceļā un neko labāku nespēdams izdomāt, viņš projektu slēdza.


Pirmais krievu sportkārs „Oda” tā arī palika vienā eksemplārā, un, kas zina, kāds būtu tā liktenis, ja Alberto Stracari izrādītos pacietīgāks un uzstājīgāks. Krievijā „Oda” cena būtu $10 000, kas arī pēc to laiku izcenojumiem, nemaz nebija tik dārgi. Tobrīd tik lētu rodsteri nespēja piedāvāt neviena kompānija pasaulē un taisnība bija Stracari, kurš apgalvoja, ka pircējs tam atrastos gan Krievijā, gan arī Eiropā.


„Oda” tehniskie dati:


Garums – 3,98 m, platums – 1,68 m, augstums ar jumtu – 1,25 m. Divas sēdvietas, klīrenss 124 mm, masa – 850 kg. 1,6 litru dzinējs (80 ZS;122 Nm), piecpakāpju mehāniskā pārnesumkārba. 0-100 km/h – 12,7 sekundes, maksimālais ātrums – 172 km/h. Degvielas patēriņš – 10,3 litri. Orientējošā cena - $10 000 (Krievijā), $15 000 – Eiropā.


Sagatavots pēc auto.mail.ru materiāliem


 


 

Komentāri:

Atvars - 8. februārī 2013 12:33

Viss jau tajā konceptā ir jauki, bet kur ir optika?

Viesis: Ronalds Cimoška - 8. februārī 2013 16:16

Kakaja takaja optika-šmoptika, ti posmotri kakoj krasavec! :)

Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-