Pasaulē pirmo kosmonautu Juriju Gagarinu vizināja daudzi automobiļi – gan dienesta, gan personīgie. Gagarinam piederēja grezna Volga-21, ko viņam pasniedza valdība pēc pirmā lidojuma, sporta automobilis Matra u.c. tehnika, bet dažādu pilsētu un valstu apmeklējuma laikā viņam piešķīra īpaši sagatavotus spēkratus.Taču tas viss bija pēc pirmā lidojuma, bet tajā dienā – 1961.gada 12.aprīlī, Gagarinu uz starta laukumu nogādāja autobuss. Gaišzilais ЛАЗ-695Б „Львiв” veda kosmonautu pretī nezināmajam – neviens nevarēja paredzēt kā  beigsies lidojums. 

Tas bija pārbūvēts autobuss, pie kura darbs sākās jau gadu pirms lidojuma. Ritošo daļu atstāja bez izmaiņām, bet virsbūve un salons tika diezgan pamatīgi modernizēti: tika uzlabota virsbūves pretkorozijas izturība un hermētiskums, salona priekšējā daļā iebūvēja divus krēslus, kas bija paredzēti Gagarinam un viņa dublierim Germanam Titovam. Pa vidu abiem atradās galdiņš, bet aizmugurē bija sēdvietas ārstiem, apkalpojošajam personālam un citiem speciālistiem. Kosmonautu skafandri tika pieslēgti borta tīklam, lai nodrošinātu to ventilāciju. 

Ar šo autobusu saistās kāda leģenda, ko neviena no oficiālajām personām nekad nav apstiprinājusi, taču nekad nav arī noliegusi. Stāsta, ka pirms pasaulē pirmā kosmosa lidojuma galvenajam varonim savajadzējās uz tualeti. Diemžēl, tehniski vispilnīgāk nokomplektētā aprīkojuma vidū, šādas vienkāršas un cilvēciski nepieciešamas ietaises tobrīd nebija, tādēļ Gagarinam savu vajadzību nācās nokārtot uz autobusa labā priekšējā riteņa. Taisnība vai izdomājums, neviens neņemas apgalvot, taču kopš tā laika tas kļuvis par ieradumu visiem krievu kosmonautiem vīriešiem. 

Šis pats autobuss vizināja kosmonautus uz Baikonuru līdz pat 1967.gada 23.aprīlim. Par pēdējo tā pasažieri kļuva Vladimirs Komarovs, kurš gāja bojā, piezemējoties kosmosa aparātam. Kosmonauti ir bezbailīgi, taču māņticīgi ļaudis – pēc Komarova avārijas autobuss tika nomainīts pret citu modeli - ЛАЗ 695Е. 

 

„Львiв” autobusi krievu kosmonautu nogādāšanai tiek izmantoti arī šodien – no 2008.gada šo pienākumu pilda modelis 4207, kas maz atšķiras no sērijveida versijas. Tehniski pilnveidotākais no LAZ autobusiem bija autobuss ar indeksu 699П, ko izgatavoja, ņemot vērā kosmosa staciju ekipāžu specifiku.

 

Kosmosa staciju iemītniekiem vajadzēja pavadīt kosmosā vairākus mēnešus, tādēļ pat visniecīgākā apsaldēšanās, kas iegūta pirms starta, varēja atstāt nopietnas sekas uz plānoto misiju. Lai izslēgtu tādu varbūtību, autobusa korpuss tika pilnībā hermetizēts un sadalīts trīs moduļos: vadītājam, kosmonautiem un pavadošajam personālam, bet pie ieejas ierīkoja speciālu kameru, kas attīrīja skafandrus no putekļiem. 

 GAZ-69

Pirmais automobilis, ko Jurijs Gagarins ieraudzīja pēc atgriešanās uz zemes Saratovas apgabalā, bija GAZ-69. Ar šo automobili, tautā sauktu par „kazlēnu,” kosmonautu nogādāja vietējā karaspēka daļā. Vēlāk šādas markas auto PSRS valdība kopā ar 15 000 rubļu prēmiju viņam uzdāvināja pateicībā par veiksmīgi veikto lidojumu. Uz to brīdi Gagarinam vadītāja tiesību nebija, tādēļ ar GAZ-69 viņu vizināja piekomandētais aviācijas daļas seržants.

 

Šeit vietā kāda leģenda, kas saistās ar Gagarina 1962.gada vizīti Čerņogovā. Pasākuma programma paredzēja, ka kosmonautam jāizbrauc goda aplis pa pilsētas stadionu atklāta tipa automobilī. Izrādījās, ka pilsētas pārvaldes rīcībā tādas mašīnas nav, tādēļ VAI priekšnieks Konuškovers saņēmis valdības pavēli sagādāt tādu „par katru cenu.” Stāsta, ka miliči vajadzīgo automobili atraduši netālu no stadiona un to aizdzinuši, bet pēc pasākuma nolikuši atpakaļ. Saskaņā ar leģendu, „gazika” īpašniece, kas bija ieradusies, lai tāpat kā citi pilsētnieki, skatītu vaigā pasaulē pirmo kosmonautu, automašīnas pazušanu nebija pamanījusi. 

 ZIL-111B

1961.gada 14.aprīlī Vnukovas lidlaukā Juriju Gagarinu personīgi sagaidīja Ņikita Hruščovs. Lai visi padomju ļaudis varētu netraucēti aplūkot varoni, bija nepieciešams kabriolets – PSRS autobūvei netipisks un tādēļ ļoti reti sastopams risinājums. Tādēļ Gagarinu no lidlauka līdz Sarkanajam laukumam, kur to jau gaidīja ļaužu tūkstoši, atveda grezns gaišzilas krāsas ZIL-111B. 

ZIL-111B ražošana sākās 1960.gadā. Pavisam tika izlaisti 12 kabrioleti, no kuriem tikai trīs bija parādes izpildījumā. Pēdējie atšķīrās ar gaišzilu tentu un bagātīgu septiņvietīgā salona papildaprīkojumu. Automobilim bija automātiskā pārnesumkārba, stūres hidropastiprinātājs, bremžu vakuma pastiprinātājs, neatkarīgā piekare un bezkameru riepas. Sānu stiklus kopā ar hroma rāmi varēja pilnībā iegremdēt automašīnas durvīs. Tiem laikiem jaudīgais 200 ZS dzinējs paātrināja 2775 kg smago automobili līdz 100 km/h 23 sekundēs un uz 100 km tērēja vidēji 29 litrus degvielas.

 ГАЗ-21 «78-78 МОД»

1961.gada 18.aprīlī PSRS Ministru padome izdeva slepenu rīkojumu uzdāvināt Jurijam Gagarinam automobili „Volga.” Tolaik tas bija pats prestižākais un modernākais padomju automobilis, ko teorētiski varēja iegādāties arī „parasts mirstīgais.”

Melnā Gagarina „Volga” ar numuru «78-78 МОД» nedaudz atšķīrās no standarta produkcijas – tai bija maksimāli iespējamais hroma detaļu noformējums, kā arī īpaša darinājuma salons debeszilā krāsā. Gagarinam joprojām nebija autovadītāja tiesību, tādēļ kosmonauts iestājās autoskolā (starp citu, kopējā plūsmā), ko vēlāk arī pabeidza, nokārtojot eksāmenu bez aizķeršanās. 

Ar šo automobili saistās vēl viena leģenda: gadījies tā, ka steidzoties, Gagarins ar savu „Volgu” ietriecies kāda pensionāra vadītajā „Pobeda.” Autoinspektors, kurš noformējis protokolu, atpazinis slaveno kosmonautu un atlaidis to „kārtot svarīgas darīšanas.” Stāsta, ka, atgriežoties avārijas vietā, Gagarins ieraudzījis, ka inspektors izraksta sodu pensionāram. Gagarins nepiekritis, atzinis savu vainu un pat apmaksājis pensionāra mašīnas remontu.  

Zināms, ka Gagarinam piederēja vēl viena „Volga” – GAZ-24 ar numuru «ЮАГ 1204» - Jurijs Aleksejevičs Gagarins, 12.aprīlis. Jādomā, ka arī šo automobili dāvāja valdība, tikai par tās likteni nekas nav zināms.

 Īpašais Rolls-Royce

Jurijam Gagarinam nācās apriņķot zemeslodi ne reizi vien, turklāt ne tikai kosmosa kuģī, bet arī viesojoties dažādās valstīs, kas ar nepacietību gaidīja to ciemos. 1961.gada 11.jūlijā Gagarins ieradās Anglijā. Dažas dienas pirms slavenā viesa vizītes, izdevums Daily Mirror publicēja maršrutu pa kuru bija jābrauc planētas pirmajam kosmonautam. Desmitiem tūkstošu interesentu izvietojās 20 km garā dzīvā ķēdē no lidostas līdz Londonai. 

Lidostā Gagarinu sagaidīja grezns Rolls-Royce Silver Cloud II. Automobilis ar atklātā tipa virsbūvi bija aprīkots ar sešlitrīgu V8 dzinēju, kas varēja to paātrināt līdz 180 km/h. Rolls-Royce bija interesanta numura zīme – YG1. Vieni runāja, ka tā izvēlēta par godu kosmonautam (angļu val – Yuri Gagarin), citi apgalvoja, ka numurs (bet ne mašīna) pieder populārajai dziedātājai un TV zvaigznei Janai Gardai (Yana Guard), kas piekritusi to uz dažām dienām iznomāt.  

Anglijas vizītes laikā Gagarins apmeklējis arī Mančestru, kur to iesēdināja smilškrāsas Bentley S2. Interesanti, ka, šis pats automobilis vizināja arī Elizabeti II un ASV prezidentu Džonu F.Kenediju, kad tas viesojās Londonā. 

 1965.gadā Gagarins ciemojās Francijas raķešu-kosmosa firmā „Matra,” kas neskaitot savu galveno virzienu – raķešu būvi, nodarbojās arī ar velosipēdu un automobiļu izgatavošanu. Gagarinam ļoti iepatikās mazā sportiskā automašīna Matra-Bonnet Djet VS. Divvietīgais automobilis ar plastikāta virsbūvi bija tikai 600 kg smags un pateicoties 1,1 litru Renault 8 Gordini motoram, varēja sasniegt iespaidīgus 190 km/h.  

Kad Gagarins pēc „pasaules turnejas” atgriezās Maskavā, viņu uzaicināja uz Francijas vēstniecību un uzdāvināja…  automobili. Tas bija kosmonauta kārotais Matra-Bonnet Djet VS un atkal debeszilā krāsā. Neskatoties uz to, ka Gagarinam automašīna ļoti patika, viņš ar to izbrauca tikai divas reizes – iespējams, negribēja sev pievērst lieku uzmanību. 

Pēc Gagarina nāves un 90.gadu sākumā „Matra” glabājās Zvaigžņu pilsētiņā, bet tagad tā atrodas Lietuvā, kāda kolekcionāra īpašumā. Runā, ka automobili vairakkārt mēģinājuši nozagt, taču neveiksmīgi.

 Pēdējais autobuss.

1968.gada 27.martā Jurijam Gagarinam, kas tobrīd jau bija atgriezies aviācijā, vajadzēja braukt uz lidlauku, lai dotos izmēģinājuma lidojumā ar iznīcinātāju MIG-15. Viņš varēja braukt ar jebkuru no saviem automobiļiem: „Volga,” „Matra” vai kādu no dienesta auto, taču Gagarins izvēlējās autobusu ЛАЗ-695Б – tādu pašu, kāds viņu veda pirmajā reisā 1961.gada 12.aprīlī. Autobusā viņš atklāja, ka aizmirsis caurlaidi un nolēma atgriezties.  Kolēģi centās kosmonautu atrunāt, uzstājot, ka tā ir slikta pazīme (atcerēsimies par lidotāju māņticību), taču Gagarins palika pie sava un devās pēc caurlaides.  Pēc tam viņš iesēdās autobusā, kas to aizveda uz lidlauku - viņa dzīvē pēdējoreiz. 

 

Pēc izdevuma Motor.ru materiāliem