Volkswagen Golf dīzeļmodifikācijai – 35 gadi.
Pievienots: 16. jūnijā 2011 08:38 | Autors: Andris Vilks | Komentāri: (0)
70.gadu sākumā dīzeļmotorus izmantoja pārsvarā taksometru kompānijas, bet tam, kuri vēlējās dīzeļauto iegādāties privātām vajadzībām, lielas izvēles nebija. Tolaik šādus dzinējus ražoja vien Mercedes, Opel un Peugeot. Automobiļi ar dīzeļa dzinējiem bija manāmi reti – to motori bija trokšņaini, ar salīdzinoši nelielu jaudu, tomēr tiem piemita lielāks griezes moments nekā benzīna dzinējam, turklāt degvielu tie tērēja mazāk.
1973.gadā arī VW pieņēma lēmumu ķerties pie neliela dīzeļa izstrādes Polo, Golf un Passat vajadzībām. Kad 1973.gadā rudenī arābu valstis aizgrieza naftas krānu un sākās degvielas krīze, Volkswagen projekts vēl bija tikai attīstības sākumā, tādēļ līdz sērijveida modelim nācās gaidīt vēl trīs gadus.
1976.gada septembrī tika izlaists pirmais Volkswagen dīzeļauto – Golf D, kam zem motora pārsega atradās četrrcilindru agregāts ar 50 ZS jaudu un 82 Nm griezes momentu. 100 km/h sasniegšanai bija nepieciešams 19 sekunžu ilgs ieskrējiens, bet dīzelīša maksimālā ātruma iespējas beidzās pie atzīmes 141 km/h.
Jāteic, ka Volkswagen bija krietni pacenties – pirms laist savu pirmdzimto tirgū, volfsburgieši veica apjomīgus testus – 300 eksemplāru liela dīzeļarmija izklīda visos platuma grādos, sākot ar svelmaino Sahāras tuksnesi un beidzot ar bargo un nemīlīgo Ziemeļzviedriju, galarezultātā savācot veselus 15 miljonus testa kilometru.
Jaunums tika uzņemts ar sajūsmu un jau pēc diviem gadiem – 1978.gadā, pārdoto dīzeļa Golf daļa sastādīja 38%. Pircējus bija pārliecinājis degvielas patēriņš, kas šim motoram bija tikai 6,5 l/100 km.
1980.gadā Golf Diesel motora darba tilpums pieauga līdz 1,6 litriem. Dzinējs attīstīja 54 ZS jaudu pie 4800 apgr/min, bet maksimālais griezes moments - 100 Nm, bija pieejams jau pie 2300 apgriezieniem. Kad 1982.gadā konstruktori motoram pievienoja turbīnu, dīzeļa agregāts uzrādīja 70 ZS, bet ar to komplektētais modelis GTD ne vien pēc vārda, bet arī pēc izskata un jaudas, sāka līdzināties sportiskajam benzīnniekam GTI.
1989.gadā dīzeļmotoru ar katalizatoru ieguva GL un CL versijas, bet no 1993.gada ierindā stājās īpaši taupīgais modelis Ecomatic ar Start-Stop automātiku, kas solīja vien 3 l/100 km patēriņu. Pēdējais izrādījās gana sarežģīts, tādēļ, neskatoties uz prāvajiem, reklāmā ieguldītajiem līdzekļiem, atsaucību pircēju rindās neguva.
Konstruktori turpināja darbu un 1993.gadā reizē ar Golf trešo paaudzi, debitēja uz GTD bāzes radītais veiksminieks TDI. 1,9 litru četrcilindru agregāts tika pārmantots no Audi 80, kas pie tā bija ticis jau gadu ātrāk. Motoram bija tiešās iesmidzināšanas sistēma un sākotnēji 90, bet vēlāk – arī 110 ZS jauda.
Golf IV paaudzei jau nācās ievērot kaitīgo izmešu normatīvu uzliktos ierobežojumus, tādēļ Volkswagen tika radīts jauns motors ar sūkņa-sprauslas iesmidzināšanas tehnoloģiju. Tas attīstīja līdz pat 150 ZS jaudu, taču tukšgaitā tā darbība varēja būt labāka. Kopš 2007.gada VW dīzeļi izmanto Common-Rail tehnoloģiju.
Paralēli ar TDI motoriem tika attīstīts arī SDI dīzeļdzinējs. Atšķirībā no TDI, tam nebija turbīnas un starpdzesētāja, turklāt tas bija arī smagāks. Euro-5 atgāzu normatīvi šim dzinējam izrādījās pārāk grūti pārvarāms šķērslis, tādēļ Golf VI paaudzei tas no piedāvājuma tika svītrots.
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
