Eiropā par amerikāņu automašīnām zināšanas ir visai ierobežotas. Vairumam cilvēku zināms tikai tas, ka vecās ASV ražotās automašīnas ir ļoti lielas, ar ļoti lieliem dzinējiem. Vidēji ņemot, klasiskas amerikāņu automašīnas dzinēja tilpums ir apmēram 6 litri. Pie tam vairumā gadījumu, tas ir, 9 no katrām 10 ASV ražotajām automašīnām, ir komplektētas ar automātisko pārnesumu kārbu.

Par jaunākajām automašīnām ir nedaudz vairāk ziņu, taču joprojām par Eiropā ražotajiem spēkratiem zinām daudz vairāk. Un tomēr ir dažas ASV ražotas automašīnas, par kurām katram no mums vajadzētu zināt kaut mazliet. Piemēram, 1954. gada „Ford Thunderbird”. Vai visu laiku ātrākā automašīna no Amerikas, ekstraordinārā „AC Shelby Cobra”. Arī 1964. gada „Ford Mustang”. Taču šoreiz mēs runāsim par citu pasaulslavenu automobili no ASV – „Chevrolet Corvette”. Attiecībā uz „Thunderbird”, jāatzīst, ka tas bija „Ford” atbildes gājiens fantastiskajiem „Chevrolet Corvette” panākumiem.

Dažos vārdos raksturojot „Chevroleīt Corvett”, jāsaka, ka tā ir spēka un skaistuma simbioze, kas apvienota automašīnā. Patiesībā šis automobilis ir jāapskata un jāizjūt kā mākslas darbs. „Corvette” ir viena no retajām ASV automašīnām, kas iekļauta konkursa Gadsimta automobilis pirmajā kārtā. Gan tikai sešdesmito gadu modelis „Corvette Stingray”. Un tas vēl nav viss. „Corvette” ir savs muzejs, kuru uzcēla 1994. gadā. Tā platība ir 6400 m2. Muzejā var apskatīt visu, kas saistīts ar vienu no pasaules auto leģendām. Bez tam kārtīgs šīs automašīnas fans, un to šai automašīnai netrūkst, var iemūžināt savu vārdu - ja iemaksāsiet 100 dolārus, laukumiņā pie muzeja ieejas kādā no laukuma seguma plāksnītēm tiks iegravēts jūsu vārds. Ja šķirsieties no lielākas summas, tiksiet pie lielākas plāksnītes. Bet tie, kas novēlējuši muzejam lielākas vērtības, piemēram, vērtīgu eksponātu, tiek pie savas goda plāksnes. Sešdesmito un septiņdesmito gadu „Corvette” ir vērtība pati par sevi, bet, ņemot vērā to, ka „Corvette” izmaiņas skāra katru gadu, daudzi no sākotnējo gadu „Corvette” ir izcili muzeja eksponāti un daudzu seno spēkratu īpašnieku lepnums.

„Chevrolet Corvette”- sākums

1951. gadā „General Motors” radīja konceptuālo automobili „XP Seibr”. Tam bija absolūti jauns dzinējs, jauna piekares sistēma un virkne citu novitāšu. Automobili izgatavoja ar nolūku izmantot sacīkstēs. Taču elegantā prototipa liktenis bija citāds - uz šī automobiļa bāzes tika radīts „Chevrolet Corvette”. Pirmais sporta automobilis pēckara ASV un piecdesmito gadu vidū arī saglabā vienīgā sporta automobiļa statusu. 1952. gadā „General Motors” galvenais stilists Erls Harlejs (Earl Harlev) pabeidza darbu pie konceptauto ar nosaukumu „Projekt Opel”. Ņemot vēra tā laika ASV autobūves produkcijas klasisko dizainu, šis divvietīgais sporta automobilis izskatījās pēc nākotnes vēstneša. Dizainā gan jaušamas klasisko angļu sporta automobiļu aprises, taču tā dizains ir vienreizējs un par plaģiātisku to nenosauksi.

Vairums automobiļu tiek uzlaboti reizi trijos četros gados, bet jauns modelis nomaina iepriekšējo reizi 6 - 8 gados. „Chevrolet Corvette” mainījās katru gadu, un nav šīs automašīnas 36 gadu vēsturē neviena gada bez lielākām vai mazākām vizuāla vai tehniska rakstura izmainām.

Sērijveida ražošana

1953. gada 30. jūnijā dienasgaismu ieraudzīja pirmais „Corvette”. Jaunajai automašīnai bijātā laika spārnotā materiāla – stiklašķiedras virsbūve, bet zem dzinēja pārsega bija izvietots 3,8 litru, sešu cilindru dzinējs ar trīs karburatoriem, kurš attīstīja 150 ZS jaudu. Sākotnēji tika izgatavotas 315 automašīnas, kuras tika pārdotas par 3513 dolāriem. Par šādu naudu varēja nopirkt samērā iespaidīgu izmēru sedanu. Visi jaunie rodsteri (divvietīgs kabriolets) bija baltā krāsā ar sarkanu salona apdari. Decembrī ražošana no Mičigānas štata tika pārcelta uz Sentluisu. 1954. modeļu gada novitāte bija jauna krāsu gamma. Paralēli baltajai krāsai automobili varēja iegādāties arī gaiši zilā, sarkanā vai melnā krāsā. Par 5 ZS tika palielināta dzinēja jauda.

1955. gads ir nozīmīgāks šīs auloleģendas attīstībā par iepriekšējo - automašīnai tiek uzstādīts V veida 8 cilindru dzinējs ar vienu karburatoru, kura jauda ir 195 ZS. Turpmāk, līdz pat mūsdienām, Corvette komplektēs tikai ar astoņu cilindru dzinējiem, nekad ar sešu cilindru motoriem. 1956. gadā nedaudz tiek mainīts automašīnas vizuālais izskats un palielināta dzinēja jauda. Tagad tas attīsta 210 ZS. Par papildus samaksu savā īpašumā var iegūt arī 240 ZS jaudīgu automobili. Šajā gadā „Corvette” var nopirkt arī ar slēgtu virsbūvi. 1957. gadā tiek piedāvāta iespēja palielināt tilpuma dzinēju (4,6 litri), aprīkot to ar degvielas iesmidzes sistēmu, tādejādi paaugstinot maksimālo jaudu līdz 283 ZS. Beidzot „Corvette” var iegādāties arī ar mehānisko pārnesumu kārbu un tahometru.

Nākamā gada modelis no iepriekšējā atšķīrās vērā ņemami - automobilis līdzšinējo divu lukturu vietā, ieguva četrus. Tas padarīja automobili vizuāli agresīvāku. Kārtējo reizi inženieri paaugstināja dzinēja jaudu. Tagad tas attīsta jau 290 ZS. „Corvette” bija skaista automašīna. Bet tagad tā izskatījās vienkārši neatvairāma.Īsts auto gardēža sapnis.

1959. gadā tikai nelielas vizuālas izmaiņas, bet 1960. gadā dzinēju skar nopietnas izmaiņas -cilindru bloka galvu izgatavo no alumīnija. Pēc pasūtījuma var iegādāties versiju, kura attīsta 315 ZS, pie tam tikai komplektācijā ar četru pārnesumu mehānisko pārnesumu kārbu.

1961.gadā četri lukturi atrada vietu arī automašīnas aizmugurē. Kopš šīs dienas visi „Corvette” ir ar četriem lukturiem aizmugurē. 1962. gadā jauns dzinējs, kurš atkarībā no degvielas padeves sistēmas attīsta no 250 līdz 360 ZS. Šis gads ir pēdējais, kad „Corvette” ir apgādāta ar klasiskajiem lukturiem. Visiem nākamo gadu modeļiem bija virsbūvē iegremdēti paceļamie lukturi.

Jauna „Corvette”

Pēc desmit ražošanas gadiem, 1963. gadā, „General Motors” pasaulē laida jaunu „Corvette”. Tas bija vēl sportiskāks par savu priekšgājēju, ar virsbūvē iegremdētiem lukturiem, agresīvāku dizainu, vieglmetāla diskiem, neatkarīgu aizmugurējo piekari, izvēlei divu veidu virsbūves - divvietīgs rodsters vai divvietīgs coupe. Slēgtajam modelim bija dalīts aizmugures stikls, kuru nākamajā gadā nomainīja ar vienlaidus stiklu. 1965. gadā „Corvette” tika pie disku bremzēm visiem riteņiem. Tiem „Corvette” cienītājiem, kam 5,3 litru dzinējs šķita par švaku, firma uz pasūtījuma piedāvā iespēju apgādāt automobili ar 6,5 litru „Mark IV” dzinēju. Tā kā vietas zem dzinēja pārsega tik lielam dzinējam ir par maz, tiek mainīta dzinēja pārsega forma. Šis motors attīstīja 425 ZS jaudu. Vēl tikai vienu reizi -1970. gadā „Corvette” būs nopērkama ar tik jaudīgu dzinēju. Visu vēlāk dzinēju jauda nepārsniegs 425 ZS robežu.Ar šo dzinēju ātrumu 96 km/h automobilis sasniedza mazāk kā 5 sekundēs, bet maksimālais ātrums bija 225 km/h. Atliek piebilst, ka tā laika jaudīgāko „Ferrari” modeļu dzinēju atdeve svārstās ap 350 ZS, bet 1966. gada „Lamborghini Miura”, tika komplektēta ar 4 litru 12 cilindru dzinēju, kurš attīstīja 350 ZS. Protams, šīm automašīnām nebija tik lieli dzinēji, kā „Corvette” un dzinēja jaudas attiecība pret dzinēja tilpumu gan „Ferrari”, gan „Lamborghini” ir augstāka, bet par pamatu ņemot automašīnas jaudu, „Corvette” bija jaudīgāka.

1966. un 1967. gads saistīts ar izmainām interjerā un pasīvajā drošībā. Jauni sēdekļi, stūre, kas avārijas gadījumā nodara vadītājam pēc iespējas niecīgākus miesas bojājumus, uzlabota bremžu sistēma u.c. patīkami sīkumi.

„Chevrolet Corvett” trešā paaudze

Starp pirmās un otrās paaudzes automašīnām pagāja veseli 10 gadi. Starp otrās un trešās paaudzes modeļiem tikai 5 gadi, jo 1968 gadā pie pircējiem nonāk jaunās paaudzes „Corvette”, kuru daudzi auto izdevumi nodēvē par gada automašīnu. Jaunajā automobilī apvienotas coupe un rodstera priekšrocības - tagad „Corvette” ir ar noņemamu jumtu un aizmugurējo stiklu.



1969. gadā uz priekšējiem spārniem parādās uzraksts „Stingray”. Automobili var komplektēt ar dzinējiem, kuru darba apjoms ir no 5,7 līdz 7 litriem. Pieprasījums pēc jaunās paaudzes „Corvette” ir prātam netverams. 1969. gada 19. novembrī no rūpnīcas izripo zeltainas krāsas „Corvette” - 250 000. eksemplārs. Nevienam citam ražotājam nav izdevies tik īsā laika posmā pārdot tik lielu skaitu divvietīgu sporta automašīnu. Nākamajā gadā jauns dzinējs. Ta darba tilpums 7,4 litri, bet jauda 425 ZS. Jaudīgāka dzinēja sērijveida „Corvette” vēsturē vairs nebūs. No 1972. gada visas „Corvette” automašīnas sērijveidā tiek apgādātas ar pretaizdzīšanas sistēmu. 1973. gadā „General Motors” pārtrauc ražot „Corvette” ar noņemamu jumtu un izņemamu aizmugurējo stiklu. Hromētie atdurstieņi tiek aizstāti ar virsbūves krasā krāsotiem. 1975. gadā automobilis tiek apgādāts ar atgāzu neitralizatoru (katalizatoru) un uz 11 gadiem līdz pat 1986. gadam tiek pārtraukta rodstera ražošana. 1977. gadā izmaiņas interjerā, tiek mainīts stūres rata novietojums, lai atvieglotu iekāpšanu un izkāpšanu. Sērijveidā visiem automobiļiem ādas sēdekli. 1978. gadā aprit 25 gadi, kopš tiek ražota „Corvette” un visiem jubilejas gada automobiļiem īpaša „Corvette” zīme.

1981. gadā „Corvette” sāk ražot jauna rūpnīcā Kentuki štatā. Svinīgā atklāšana notika 1. jūnijā.

1982. gadā automātiskā pārnesumu kārba kļūst par standarta aprīkojumu, pie tam šajā gadā automobili ar mehānisko pārnesumu kārbu iegādāties nevar. Pie pircējiem nonāk arī ierobežotā daudzumā izgatavota sērija „Collector Edition” - šis ir pēdējais gads, kad tiek ražota trešās paaudzes „Corvette”.

Ceturtā paaudze

1983. gadā tiek saražoti pirmie 43 jaunās paaudzes „Chevrolet Corvette”. Jaunās automašīnas prezentācijai jānotiek tikai 1984. gada aprīli. Automobiļi netiek ražoti, jo rūpnīcā notiek pārkārtošanās jaunā modeļa ražošanai.



Jaunā „Corvette” bija īsāka un zemāka par priekšgājēju. Šīs paaudzes jaudīgākā versija ar 5,7 litru dzinēju izpildījumā „Corvette ZR-1” pie klientiem nonāk tikai 1991. gadā. Šīs modifikācijas maksimālā jauda ir 375 ZS. 1992. gadā tiek saražots miljonais „Corvette”. 2. jūlijā saražotais automobilis bija baltā krāsā ar sarkanu salonu - tāpat kā pirmdzimtais. 1993. gadā aprit 40 gadi, kopš tiek ražota auto leģenda „Corvette”. Tiek izgatavota jubilejas automobiļu partija un speciāls piedāvājums -ZR-1 jauda tiek palielināta par 30 ZS un tagad tā ir 405 ZS.



Ceturtās paaudzes ražošana tiek pārtraukta 1996.gadā ar ierobežota daudzuma „Collector EditionCorvette”.

Viens no ASV mītiem

„Corvette” ir viens no ASV dzīvajiem mītiem. Mani, tāpat kā daudzus, fascinē pirmo divu „Corvette” paaudžu skaistums. Nākamās paaudzes tika veidotas, lielu uzmanību pievēršot aerodinamiskās pretestības samazināšanai. Pakļaušanās autobūves loģiskajai attīstībai ir nonivelējusi šīs leģendas neatkārtojamo burvību, skaistumu un spēku. Viens no pašiem skaistākajiem bija 1957. gada modelis ar pāra lukturi priekšā un klasisko lukturīti aizmugurējā spārna virspusē. Arī „Stingray” ar izteiktajām riteņu arkām ir vienreizējs automobilis visā autobūves vēsturē. Ne velti šim automobilim ir radīts muzejs. Pie tam ne par „General Motors” līdzekļiem, bet apvienojot daudzu „Corvette” pielūdzēju spēkus. Ja esat nokļuvis ASV, tad atcerieties, ka netālu no „Corvette” rūpnīcas Keni štatā, Bouling Grīnā, atrodas Nacionālais „Corvette” muzejs. Samaksājot 10 dolārus, varēsiet iepazīt ar vienu no fascinējošākajām automašīnām pasaules autobūves vēsturē. Visus ražošanas gadus šī automašīna piedalījusies dažādās sacīkstēs, daudzās no t uzvarējusi. Visus šos gadus, klasiskais „Corvette” ir sapņu auto daudziem cilvēkiem uz visas zemeslodes.



No laikraksta "AutoInfo" arhīva.