Pērn apdrošināšanas sabiedrība "BTA" saņēma 419 brīvprātīgās sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas jeb KASKO un "KASKO bedres" apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, kur par negadījuma iemeslu bija automašīnas bojājumi pēc iebraukšanas bedrē.
Savukārt šā gada pirmajās 80 dienās jau saņemti 30,5% no pērn iesniegtā kopējā pieteikumu skaita šajā sektorā, līdz ar to "BTA" ik dienas saņem divus atlīdzību pieteikumus bedraino ceļu dēļ. Apdrošināšanas sabiedrībā stāstīja, ka marts un aprīlis ir tie mēneši, kad aktualizējas problēmas, ko izraisījušas bedres uz autoceļiem.
"BTA" auto apdrošināšanas produktu riska parakstītājs Aldis Eņģelis prognozēja, ka kopumā pieteikumu skaits par gadījumiem, kad automašīnas tiek bojātas, iebraucot bedrē, tikai augs. "Šogad vairāk nekā pērn izjūtama ceļu kvalitātes pasliktināšanās. Tas ietekmē arī pieprasījumu pēc "KASKO bedres" polisēm. Paredzams, ka pieteikto atlīdzību skaits šā pavasara mēnešos kopumā būs lielāks nekā pērn šajā pašā periodā. Līdz ar to arī pieaugs lietu skaits, ko apdrošinātāji iesniegs tiesā, lai regresa ceļā atgūtu atlīdzībās izmaksātos līdzekļus no ceļu uzturētājiem vai īpašniekiem, kuri ir atbildīgi par ceļu kvalitāti," uzsvēra Eņģelis.
Kā norādīja VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, bedru skaits ar katru gadu pieaug ne vien laika apstākļu ietekmes rezultātā, bet arī pasliktinoties ceļu seguma stāvoklim. Pie esošā nepietiekamā autoceļu uzturēšanas un attīstības finansēšanas līmeņa notiek pastāvīgs autoceļu tīkla sabrukums un neizpildīto darbu apjomi nemitīgi pieaug. Savlaicīgi neveicot kapitālo remontu un ceļa seguma atjaunošanu, bedru skaits pavasaros kļūst lielāks un arvien vairāk traucē pilnvērtīgu satiksmi.
Kopumā, lai uzturētu Latvijas asfaltētos autoceļus labā stāvoklī, ikgadējai segumu atjaunošanai būtu jāpakļauj 920 kilometru ceļu un papildus ik gadu būtu jārekonstruē 190 kilometru ceļu seguma. Taču pašlaik asfaltēto segumu atjaunošanas darbu deficīts ir sasniedzis 2,86 miljardus latu, grants seguma - 1,66 miljardus latu. Ik gadu no valsts budžeta tiek novirzīti līdzekļi autoceļu atjaunošanai, rekonstrukcijai un uzturēšanai, taču ar tiem ir par maz, lai savlaicīgi risinātu visas problēmas ar ceļu kvalitāti.
No valsts pamatbudžeta autoceļiem 2009.gadā tika piešķirti 93,4 miljoni latu, 2010.gadā 73,2 miljoni latu, bet šogad tie būs 60,3 miljoni latu. No šīs naudas autoceļu ikdienas uzturēšanai tika novirzīti 2009.gadā 51,1 miljons latu, 2010.gadā - 52,6 miljoni latu, bet šogad tie būs 48,2 miljoni latu. Arī valsts budžeta finansējums autoceļu rekonstrukcijai katru gadu samazinās. Šogad kapitālieguldījumiem paredzēti vien pieci miljoni latu, salīdzinājumam - 2009.gadā tie bija 34,9 miljoni latu, bet 2010.gadā - 13 miljoni latu.
Latvijai ir pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kuru iespējams ieguldīt autoceļu būvniecībā un rekonstrukcijā, taču ar to nav pietiekami, jo šis finansējums saskaņā ar Eiropas Savienības nosacījumiem tiek novirzīts tikai valsts galveno autoceļu un tiltu rekonstrukcijai, "Transeiropas" autoceļu tīkla pievadceļu rekonstrukcijai un jaunu asfaltbetona segu izbūvei uz valsts pirmās šķiras autoceļiem.
"Masveida bedrīšu remonts tiks uzsākts aptuveni aprīļa vidū un, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, vislielākais darbu apjoms tiks veikts tieši maijā un jūnijā, jo rezultatīvs darbs - bedrē iestrādāto materiālu noturība - iespējams tikai pēc ceļa seguma atkušanas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz plus piecus grādus. Agrā pavasarī remontdarbiem nepiemēroto laika apstākļu dēļ tiek aizlāpītas tikai satiksmei bīstamās bedres un izliktas brīdinājuma zīmes. Autoceļos, kuri tiek uzturēti A klases līmenī, bedru remontu plānots pabeigt 1.jūnijā, B klases līmenī uzturamajos ceļos - 15.jūnijā, savukārt C un D klases līmenī uzturamajos ceļos darbi jāpabeidz 1.jūlijā," skaidroja LVC vadītājs.
Izdevīgs KASKO kalkulators http://www.salidzini.lv/kasko