Hispano Suiza autobūves vēsturē kļuva zīmīga ar to, ka bija viena no pirmajām starptautiskajām kompānijām; tādēļ arī tās emblēmā uz stārķa spārnu fona ir divu valstu karogi un nosaukums nozīmē Spānija-Šveice. Šveices inženieris Marks Birkigts pagājušā gadsmita sākumā izceļoja uz Spāniju, kur pēc skolas beigšanas jau bija būvējis ūdenstorņus, un sāka strādāt elektrotehniskajā kompānijā Cuadra. Vēlāk tā pēc Birkigta iniciatīvas būvēja vieglos auto Castro, kas bija nosaukti kompānijas īpašnieka vārdā.

1928. gada Londonas autosalona laikā kādās saviesīgās pusdienās vairāki svarīgi autopasaules vīri, kā jau tas stiprā dzimuma pārstāvjiem ierasts, pēc pāris glāzēm brendija ņēmās “samērīties ar krāniņiem”, proti – dižoties, kuram tad ir tā ātrākā automašīna. “Neviena Eiropas mašīna nevar apsteigt manu sērijveida Stutz Black Hawk!” tā visai drosmīgi un neapdomīgi paziņoja misters Frederiks Moskovičs, amerikāņu firmas Stutz Motors īpašnieks. “Uz cik saderam, ka es tevi apdzīšu?” Moskovičam azartiski uzbruka kāds bagātnieks, vārdā Čārlzs T. Veimans. Abi vienojās par 25 000 dolāru. Par derību realizēšanas vietu strīdnieki izvēlējās Indianapoles treku un nolēma, ka brauks visu diennakti. “Labi, es aizbraukšu un uzvarēšu tevi tavā paša mājas trasē ar mašīnu, ko nopirku pirms dažiem mēnešiem,” jau krietni iekarsis un piesarcis, apsolīja Veimans. Tā arī notika: 1928. gada aprīļa beigās slavenajā ASV trekā notika Eiropas un Amerikas autobūves duelis, kas piesaistīja pasaules preses uzmanību. Uzvarēja Hispano Suiza Boulogne – tas pats automobilis, ar ko lielījās Veimans. Moskoviča ekipāžas vadītais Stutz Black Hawk finišu nemaz nesasniedza, jo izstājās jau pēc 20 stundām. Tobrīd Eiropas autobūves leģenda Hispano Suiza atradās pašā slavas maksimumā, taču paradokss slēpās tur, ka Stutz konstruktori jau vairākus gadus bija cītīgi centušies kopēt tieši Hispano Suiza...

Zem lidojoša stārķa zīmes

Hispano Suiza autobūves vēsturē kļuva zīmīga ar to, ka bija viena no pirmajām starptautiskajām kompānijām; tādēļ arī tās emblēmā uz stārķa spārnu fona ir divu valstu karogi un nosaukums nozīmē Spānija-Šveice. Šveices inženieris Marks Birkigts pagājušā gadsmita sākumā izceļoja uz Spāniju, kur pēc skolas beigšanas jau bija būvējis ūdenstorņus, un sāka strādāt elektrotehniskajā kompānijā Cuadra. Vēlāk tā pēc Birkigta iniciatīvas būvēja vieglos auto Castro, kas bija nosaukti kompānijas īpašnieka vārdā. Lietas diez ko spoži negāja, tāpēc Marks Birkigts atrada spāņu uzņēmējus Damianu Matē un Fransisko Seino un 1904. gadā nodibināja firmu Hispano Suiza, kas apvienoja šveicieša tehnisko talantu ar spāņu kapitālu.



Kopš tā laika (precīzāk – kopš 1906. gada, kad firma debitēja Parīzes autosalonā) Hispano Suiza automobiļi kļuva par visas Spānijas lepnumu un par to uzvarām dažādās sacensībās uzreiz tika ziņots jaunajam karalim Alfonso XIII, kas aizrāvās ar autosportu, atvēlēja Birkigtam vērā ņemamu palīdzību un pat nopirka vairākus šīs markas automobiļus. Par godu trakajam karalim, kurš uzstādīja rekordu sacīkstēs no Sansebastjanas uz Madridi, sporta modelis Hispano Suiza T15 1912. gadā tika pārdēvēts par Alfonso XIII. Auto kļuva slavens ar savu vienkāršo konstrukciju, lielo ātrumu un precīzo vadāmību. Pieprasījums pēc dārgām sporta mašīnām bija ievērojams ārpus Spānijas, taču pavisam niecīgs visai trūcīgajā Spānijā, tādēļ Hispano Suiza vēl pirms Pasaules kara atvēra savu filiāli Francijā. Šī filiāle kļuva slavena ne tikai ar automašīnām, bet arī ar lidmašīnu motoriem slavenajiem Bleriot Spad iznīcinātājiem. Konstruktors Birkigts savus aviācijas atklājumus pēc tam izmantoja arī autobūvē. Tā 1915. gadā tapa Spad V8 cilindru bloks no alumīnija, atliets vienā lējumā, kādus automašīnās izmanto vēl tagad. 20. un 30. gados gandrīz visas lielākās Francijas aviofirmas lietoja Hispano Suiza motorus – Bleriot, Dewoitine, Farman, Morane-Saulnier, Nieuport, Breguet. Starp citu, arī stārķa statuete uz radiatora vāciņa, kas parādījās pēc Pirmā pasaules kara, nav izvēlēta nejauši, bet gan sasaista firmas aviācijas un auto tradīcijas. Skulptora Bazēna veidotais putns ar lejup vērstajiem spārniem ir kā Birkigta veltījums savam draugam un eskadriļas komandierim, slavenajam lidotājam Žoržam Ginemē, kas nepārnāca no frontes...

Karaliskais H6 un citi

Vēlāk Hispano Suiza paralēli sporta automobiļiem sāka ražot arī elegantus prestiža modeļus, vairāki no kuriem joprojām ir gaidīti viesi un potenciālie uzvarētāji antīko auto elegances konkursos. Pie tam Spānijas un Francijas nodaļas mēdza būvēt atšķirīgus modeļus gan ar savām oriģinālajām virsbūvēm, gan pasūtot tās specializētos ateljē. Šī iemesla dēļ atrast divas vienādas Hispano Suiza šobrīd nav iespējams. Kontinentālā impērija paplašinājās 1930. gadā, kad Hispano Suiza nopirka sev Francijas autofirmu Ballot un uz šīs bāzes turpināja ražot relatīvi pieejamākus modeļus, piemēram, Junior 26 (Spānijā – Type 64).

20. gadu vidū par prestiža simbolu kļuva Hispano Suiza H6, ko, pateicoties greznajai apdarei un kvalitatīvajam izpildījumam, pirka bagātnieki un šovbiznesa zvaigznes. Pats karalis Alfonso XIII mēdza šad tad piedalīties kalnu sacīkstēs ar H6. Šo par klasiku kļuvušo automobili pēc licenzes ražoja arī Čehijā, Škoda rūpnīcā. Ar tādu auto brauca Čehoslovākijas pirmais prezidents Tomašs Masaržiks.

Hispano Suiza H6 debitēja 1919. gadā ar sešcilindru 6,6 litru darba tilpuma motoru (jauda 74...100 kW). Eksistēja vairākas H6 evolūcijas, ko apzīmēja ar burtiem B un C, kā arī Spānijas rūpnīcas analogs Type 41. 1922. gadā uz saīsinātas H6B šasijas tapa sporta auto Monza ar 110 kW jaudas 6,9 litru motoru, kas spēja sasniegt ātrumu 170 km/h. Savukārt ievadā minētajam bolīdam Boulogne astoņu litru alumīnija dzinējs, kas nodrošināja jaudu 125 kW un ātrumu tieši 200 km/h, bija patapināts no kaujas lidmašīnas. Pēc 1924. gada tādus uzstādīja arī versijai Hispano Suiza H6C, ko Spānijā pazina kā Type 56. Taču vēl iespaidīgāks par šiem skaitļiem bija īpašais automobilis H6C Tulipwood, ko 1924. gadā vienā eksemplārā uzbūvēja pilotam Anrī Dubonē (viņš bija gan Pirmā pasaules kara lidotājs-ass, gan autosacīkšu braucējs). Šim bolīdam aviācijas firma Nieuport izgatavoja vieglmetāla virsbūvi, ko apšuva ar koka paneļiem! Virsbūvi veidoja milzīgs daudzums šauru retā tulpjkoka sloksnīšu, ko pie nesošā karkasa piekniedēja ar miniatūrām kniedītēm tā, lai nepaliktu ne mazākās spraudziņas! Rezultātā Tulipwood kļuva desmit reizes dārgāks par saviem analogiem, taču Dubonē ar šo juvelierizstrādājumu spēja izcīnīt sesto vietu smagajās Targa Florio sacīkstēs.



Vēl greznāka, smalkāka un skaistāka par H6 bija Hispano Suiza Type 68, kas tika izlaista 1931. gadā par spīti ekonomiskajai krīzei Eiropā. Šim automobilim, Francijā sauktam arī par J12, bija V12 cilindru motors ar darba tilpumu 9,4 litri, jaudu 147 kW un ātrumu 174 km/h. T68 eksistēja ar četrām dažādām riteņu bāzēm (3429...4115 mm), bet pat garākajai šasijai nebija atvēlēts daudz vietas pasažieru salonam, jo lielu daļu aizņēma motortelpa. Tolaik tā bija normāla parādība: jo garāks priekšgals un motortelpa, jo auto skaitījās lepnāks un dārgāks! Tālākā evolūcija izvērtās modelī T68 bis ar 11,3 litru darba tilpuma 184 kW jaudas spēka agregātu, ātrumu 185 km/h un degvielas patēriņu 32 litri uz 100 km! Tātad – nevis izvirtīga komforta, bet gan neapvaldītas jaudas materializējums, kam nebija lemts ilgs mūžs, jo Francijas rūpnīca kopš 1938. gada vieglo automobiļu ražošanu pārtrauca līdzekļu trūkuma dēļ.

Tanki un dižgabali

Hispano Suiza Spānijas nodaļa noturējās līdz 1944. gadam (tās produkciju veidoja modeļa Type 60 variācijas ar sešcilindru 3,0 vai 3,4 litru dzinēju), kad nokļuva kompānijas ENASA Pegaso īpašumā un 1946. gadā sāka būvēt kravas automašīnas, kļūstot slavena 50. gadu sākumā ar Pegaso Z102 superkāriem, kas tolaik bija ātrākie Eiropā. Īsi pirms nāves Marks Birkigts bija izstrādājis unikālu priekšpiedziņas Hispano Suiza prototipu ar V8 cilindru motoru, taču nekas tāds pēckara krīžu raustītajai ekonomikai nebija pa spēkam, turklāt to neviens nespētu nopirkt.

Toties Hispano Suiza Francijas filiāle pastāv vēl joprojām, lai gan vieglos auto beidza ražot jau 1938. gadā, pieliekot treknu punktu ar avangardisko konceptkāru Xenia. Pēc tam tā pievērsās daudz izdevīgākajiem militārajiem pasūtījumiem – lielgabaliem un lidmašīnu motoriem. 60. un 70. gados varējām sastapt Hispano Suiza HS 110 V12 cilindru 530 kW turbodīzeļus franču slavenajos kaujas tankos AMX 30 un AMX 32, kā arī kāpurķēžu mašīnās uz to bāzes (zenītraķešu iekārta Roland, 155 mm pašgājēja haubice utt.) Mazāks V8 cilindru 221 kW jaudas dīzeļmotors Hispano Suiza HS 115 tiek uzstādīts kājnieku kaujas mašīnām AMX 10P un RC, kā arī citiem spēkratiem, kas tapuši uz to platformas. Bez tam daudzi militārās tehnikas modeļi visā pasaulē bruņoti ar Hispano Suiza torņiem un šīs pat firmas mazkalibra automātiskajiem ātršāvējiem lielgabaliem.

21. gadsimta sākumā visu pasauli pārņēma trakums reanimēt kādreiz leģendāras automarkas, taču bez nopietniem investoriem nemaz tik viegli vis negāja. Atceramies kaut vai Jensen, Lea Francis, Isotta Fraschini... Arī pašiem autogigantiem nevedas nemaz tik spoži: Volkswagen joprojām īsti nezina, ko ar savu Bugatti iesākt, un tikai būvē prototipus citu pēc cita. Šādā kontekstā Hispano Suiza marka, tiesības uz kuru (tāpat kā stārķa emblēma) pagaidām pieder militārajam aviācijas koncernam SNECMA, varētu būt visnotaļ daudzsološs pirkums. Bet varbūt tikai pietiek radīt militārās tehnikas kompānijā interesi nodarboties ar civilo produkciju?

Projekti, projekti...

Lai demonstrētu savas iespējas un atrastu izdevīgus pasūtījumus no ražotājiem, Spānijas inženieringa firma Mazel trīs gadu laikā uzbūvēja vairākus konceptkārus, kuru priekšdaļas greznoja lidojoša stārķa figūriņa, no auto enciklopēdijām zināmā emblēma ar diviem stārķa spārniem uz Šveices un Spānijas karogu fona un kādreiz tik slavenais nosaukums Hispano Suiza. Doma bija tāda, ka šo projektu varētu pārdot bagātam uzņēmējam, kas gribētu reanimēt Hispano Suiza marku un līdz ar to nodrošinātu spāņu inženieriem drošu eksistenci. Pirmais Mazel konceptkārs ar Hispano Suiza vārdu parādījās 2000. gada Ženēvas autosalonā. Tā bija HS 21 – divdurvju supersporta coupe ar 4550 mm garu virsbūvi un centrā pirms aizmugures ass novietotu V10 cilindru motoru ar 368 kW jaudu. Diezgan dīvaini izskatījās klasiskās formas dekoratīvās radiatora restītes ar spožu diagonālu uzrakstu Hispano Suiza uz aerodinamiski izdevīgas avangardiskas formas vaboļveida bolīda, taču pēc Bugatti konceptu parauga to varētu arī pieciest. 2001. gadā tapa Hispano Suiza K8 ar četrdurvju īpatnēja stila hardtop-fastback tipa virsbūvi: kaut kas mazliet līdzīgs nerealizētajam Bugatti EB 112 ar nolaideno aizmuguri, tikai ar asākām līnijām un drūmāku dizainu. Audi motors atradās priekšā, bet aizmugures durvis vērās pretēji braukšanas virzienam.

2002. gada Ženēvas autosalonā gardēži drūzmējās ap visai nelielu stendu. “Un tiešām tāda mīlulīte brauks Lemānā?” daži (tajā skaitā arī Autoinfo pārstāvis) vaicāja Mazel inženieriem. Stenda saimnieki, laipnie spāņi, tikai daudznozīmīgi smaidīja ūsās. Sen Eiropa nebija redzējusi tik skaistu sacīkšu prototipu, turklāt tādu, kam dzinējs novietots priekšā zem skulpturāli izliektā motora pārsega. Spoži brūno, zemo smukulīti sauca par Hispano Suiza HS 21 GTS. Konceptkārs gan bija veidots garo distanču sacīkšu iespaidā, taču izrādījās, ka patiesībā tas domāts nevis trašu batālijām, bet tikai izstāžu podestiem. Tajā visai maz palicis no iedomātā bāzes modeļa HS 21: zemā (1165 mm) virsbūve pagarināta līdz 4810 mm, platums, kā īstam sacīkšu bolīdam, ir gandrīz divi metri, riteņu bāze – 2700 mm. Dzinējs no aizmugures pārceļojis uz priekšpusi un caur sešpakāpju sekvenciālo ātrumkārbu saslēgts ar pakaļējiem riteņiem, kas ir lielāka diametra nekā priekšējie. Tagad izvēlēts V8 cilindru motors ar septiņu litru darba tilpumu, 440 kW jaudu un 650 Nm griezes momentu. Interesanti, kas tas par agregātu un no kāda ražotāja palienēts? Tā kā Hispano Suiza HS 21 GTS iecerēts kā sacīkšu automobilis, tā degvielas tvertnes tilpums ir 100 litri.

Lai arī Mazel strādā pilnā sparā, tās specialitāte ir konceptkāru izgatavošana vienā eksemplārā, nevis vieglo automobiļu sērijveida ražošana, tātad skaidrs, ka viņi vieni paši Hispano Suiza marku nereanimēs. Tikai galēji labvēlīgā variantā varētu piesaistīt milzīgas investīcijas un paši mēģināt atjaunot slaveno autofirmu. Līdz ar to jāgaida vai nu kāds pustraks un ļoti bagāts fanātiķis, vai arī jāveido romāns ar lielražotājiem, kas kārtējās autobūves krīzes brīdī ir vairāk nekā grūti. Trešais variants būtu jau pieminētā konversija, kad militārais koncerns sava prestiža veidošanai ķertos pie dārgu automašīnu būvēšanas. Pēdējā gada laikā par Hispano Suiza vairāk nekas nav dzirdēts, un Mazel pievērsušies Nissan sacīkšu automobiļu konstruēšanai. Kopš pirmā HS prototipa uzbūvēšanas pagājuši jau pieci gadi, taču naudu ieguldīt projektā neviens tā arī nesteidzas, lai gan firmai Mazel ir vēl daži piedāvājumi: divriteņu automobiļa un motocikla ar jumtu krustojums, kā arī visai elegants un piemīlīgs sporta auto. Ja neatradīsies kāds ietekmīgs naudas devējs, tad 21. gadsimta sākuma Hispano Suiza modeļus gaida spoža nākotne... košļājamo gumiju ieliktnīšu bildīšu izskatā.

2.05. (99)