Motormuzejs piedāvā - Rūpnīca ZiS/ ZiL

Pievienots: 10. jūlijā 2007 10:00 | Autors: Valdis Kļaviņš | Komentāri: (0)

Rīgas Motormuzeja apmeklētāji no ārvalstīm vienmēr lielu uzmanību pievērsuši bijušajā PSRS būvētajiem spēkratiem. Bet arī mūsu valstī „Pobedas”, ‘ZIS’ – i, ”Žaporožec”-i kļūst par arvien tālāku vēsturi...

ZiS/ ZiL

Muzeja apmeklētāji no ārvalstīm vienmēr lielu uzmanību pievērsuši bijušajā PSRS būvētajiem spēkratiem. Bet arī mūsu valstī „Pobedas”, ‘ZIS’ – i, ”Žaporožec”-i kļūst par arvien tālāku vēsturi.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami jau 1916.g. 2. augustā, kad Maskavas nomalē tika būvēta rūpnīca AMO. (“Автомобильное Московское Общество»). Tomēr līdz 20. gadu vidum tur auto ražošana tā arī netika uzsākta - iemeslu tam bija 1917.g  revolūcija, pēc kuras AMO pārorganizēja par autoremonta rūpnīcu. Tikai 1921.g. 7. aprīlī sāka ražot pirmos automobiļu dzinējus, bet pirmie 10 kravas automobiļi AMO – F 15 sabiedrībai tika prezentēti1924.g. 7.novembrī Maskavā, Sarkanajā laukumā  darbaļaužu demonstrācijas laikā.

Rūpnīcas pamatprodukcija turpmāk bija kravas automobiļi,  bet daudzus gadus ražoja arī augstākās klases vieglos automobiļus, kuri bija paredzēti Padomju valsts augstākajām amatpersonām.

Vienu no pirmajiem pasažieru automobiļiem uzbūvēja 1927.gadā,  uz 1,5 tonnīgās kravas automobiļa šasijas uzmontējot vaļēju 7-vietīgu virsbūvi. Tiesa, šie auto bija izgatavoti tikai dažos eksemplāros. 20./30.g. mijā rūpnīcu ievērojami rekonstruēja un tajā uzsāka tiem laikiem atbilstoša moderna kravas automobiļu konveijera ražošanu. No 1933.g. rūpnīcu nosauca PSRS vadoņa J. Staļina vārdā (ZiS – «Завод имени Сталина»). Tieši tolaik Padomju valdība nolēma sākt ražot augstākās klases vieglos automobiļus. Pirmos 6 šādus automobiļus, kuru analogs bija amerikāņu automobilis „Buick 32/90” izgatavoja Ļeņingradas rūpnīcā “Krasnij Putjilovec”, taču padomju līderi lika ražošanu pārcelt uz Maskavas rūpnīcu “ZiS”. Šajā laikā tur jau bija izveidots kvalificēts konstruktoru birojs, kuru vadīja pirmsrevolūcijas laika inženieris ar ļoti lielu pieredzi E. Važinskis. Viņi nedaudz pilnveidoja “Buick`a” konstrukciju. Masīvais rāmis, mīkstā riteņu piekare, augšējo vārstu 8 cilindru rindas motors palika praktiski analogs, taču nopietnas izmaiņas skāra automobiļa virsbūvi. To pēc padomju ārējās tirdzniecības organizāciju iniciatīvas projektēja ASV automobiļu virsbūvju būves uzņēmums “Ambi Budd”. Viņi izgatavoja arī visu nepieciešamo tehnoloģisko aprīkojumu. Jaunais padomju augstākās klases luksus limuzīns ieguva apzīmējumu ZiS – 101, to sērijveida ražošanu sāka 1937.g. janvārī. Jāatzīmē, ka ārēji šis padomju auto tomēr pilnībā nekopēja nevienu aizokeāna spēkratu. 1940.g. modeli nedaudz pilnveidoja, izgatavojot pilnmetāla virsbūvi un palielinot motora jaudu, kā arī izdarot būtiskas izmaiņas automobiļa priekšdaļas dizainā. Šis auto ieguva indeksu ZiS – 101A. Bez tam izgatavoja arī nelielu skaitu sanitāro automobiļu, kā arī daļu limuzīnu piemēroja taksometru vajadzībām. Būtiskākā modifikācija bija kabriolets ZiS – 102. Bez tam 1939.g. uz limuzīna bāzes tika uzprojektēts un izgatavots sacīkšu automobilis ZiS – Sport, kura autors bija Valentīns Rostkovs. 1941.g., neraugoties uz iepriekšējā gadā veiktajām izmaiņām, bija skaidrs, ka ZiS ir ievērojami atpalicis no aizokeāna un Eiropas analogiem modeļiem, tādēļ sākās intensīvs darbs pie tā konstrukcijas uzlabošanas. Paralēli tika strādāts pie diviem jauniem automobiļu modeļiem ZiS – 101 B un ZiS – 103: pirmajam tika veiktas būtiskas izmaiņas instrumentu panelī un virsbūvei izgatavots atsevišķs bagāžnieks atmetamās restes vietā, kā arī uzstādīti jauna tipa amortizatori un pastiprinātas resoratsperes. Otrajam būtiskākā izmaiņa bija neatkatrīgā priekšējo riteņu balstiekārta. Laika periodā no 1937.g. janvāra, līdz 1941.g. 7. jūlijam, kad no konveiera tika noņemts pēdējais ZiS – 101A,  tika saražoti 8752 ZiS – 101 automobiļi,no kuriem ap 600 bija modernizētais ZiS – 101A.

1941.g. nogalē, II pasaules kara frontei nonākot līdz Maskavai, daļa rūpnīcas cehu tika evakuēti uz Urāliem un Uļjanovsku, kur, pateicoties rūpnīcas darbinieku pūlēm, ļoti īsos termiņos tika uzsākta nedaudz modernizēta pirmskara kravas modeļa ZiS – 5 M sērijveida ražošana.

1942.g. septembrī pēc Valsts aizsardzības komitejas rīkojuma ZiSā  noorganizēja speciālu vieglo automobiļu projektēšanas konstruktoru biroju jaunu augstākās klases limuzīnu izstrādāšanai  PSKP  vadītāju vajadzībām. Konstruktoriem par jaunā padomju automobiļa pamatu bija jāņem amerikāņu 1942.g. modelis „Packard – Cliper mod. 180”. Grupa rūpnīcas konstruktoru A. N. Ostrovcova vadībā  uzsāka konstrukcijas izstrādāšanu 1943.g. vasarā, bet jau 1944.g. 20. septembrī mašīnas paraugu pieņēma Valsts aizsardzības komiteja un 1945.g. 20. jūlijā sāka pirmās partijas izgatavošanu. Jaunajam automobilim piešķīra indeksu ZiS – 110. Konstruktīvi tas ieguva „Packarda” mezglus un agregātus, bet ietilpīgā 7 - vietīgā virsbūve bija analoga „Buick Limited” (1941.g.) virsbūvei. Tomēr jāatzīmē, ka, neraugoties uz daudziem konstruktīvajiem jaunievedumiem (neatkarīga priekšējo riteņu balstiekārta, dzenošā tilta hipoidāls galvenais pārnesums u.c.) solis atpakaļ bija motora konstrukcija. Salīdzinot ar progresīvo „Buick” augšvārstu 8 cilindru motoru modelim ZiS – 101, ZiS – 110 uzstādīja mazāk modernu sānu vārstu 8 cil. rindas motoru, kura darba tilpums bija 6005 cm3, jauda 140 ZS. Tiesa gan, tas bija ideāli līdzsvarots un ļoti kluss savā darbībā. Paralēli bāzes modelim ar 7 vietīgo slēgto limuzīna  tipa virsbūvi  nelielā skaitā gatavoja sanitāros auto ZiS – 110A, kuriem radikāli bija izmainīta virsbūves aizmugures daļa, 1947.g. par godu Maskavas 800- gadei izlaida partiju taksometru, bet 1948.g. nogalē sāka izgatavot vaļējo auto versiju - faetonu ZiS – 110B. 1949.g. lielā slepenībā tika radīts bruņots limuzīns augstākajiem politbiroja locekļiem. Tā modeļa apzīmējums bij ZiS – 115S, virsbūve būtībā bija bruņu korpuss un tādas izgatavoja kara rūpnīcā Podoļskā. Šasija bija speciāla, pastiprinot rāmi un priekšējo tiltu, aizmugures tilts bija speciāls. 50.gadu vidū uz šī spēkrata šasijas bāzes pēc N. Hruščova rīkojuma tika izgatavoti daži pilnpiedziņas auto ZiS – 110 P un ZiS – 110 Š. 50.gadu otrajā pusē izgatavoja nelielu partiju kabrioletu ZiS – 110V, kuriem jumts pacelas un nolaižas automātiski. Lai gan kopējā ZiS – 110 tirāža tālu nebija tik liela kā pirmskara ZiS –101, tomēr tā sasniedza 2089 eksemplārus un nebūt neskaitījās tik maza.

1956.g. jūnijā rūpnīcu pārdēvēja tās ilggadējā direktora Ļihačeva vārdā. 1951.g. rūpnīcas konstruktori sāka izstrādāt jaunas paaudzes “V” veida 8 cilindru motoru, bet 1953.g. jauno limuzīnu ZiS –111. Pirmais variants, kura konstrukcijas autors V. Rostkovs, bija gatavs 1956.g. un tā nosaukums bija ZiL – Moskva. Šasija un motors pilnībā bija ZiS – 110, bet virsbūves dizainu radīja pilnīgi no jauna un tas atbilda „Cadillac – Fleetwood” ārējam izskatam. Galīgais variants tapa 1958.g un atgādināja amerikāņu automobili „Packard – Caribbean”. Tā kā ļoti līdzīgs bija arī Gorkijas auto rūpnīcā izstrādātais vieglais auto “Čaika” GAZ – 13,  ZiL rūpnīcas vadība nebija apmierināta un lika konstruktoriem kardināli pārstrādāt automobiļa dizainu. Jaunais, pārstrādātais  modelis ieguva apzīmējumu ZiL – 111G, to nelielā sērijā sāka ražot no 1963.gada. Kardināli izmainīja auto priekšdaļu un aizmuguri, bet virsbūves vidusdaļa un salons palika iepriekšējie. Bez tam šim modelim atšķirībā no iepriekšējā ZiL – 111A, kondicionieris bija standarta aprīkojumā. Bez abu modeļu slēgtajām auto virsbūvēm, ļoti nelielā sērijā izgatavoja arī kabrioletus.

50.gadu beigās PSRS vadība nolēma likvidēt konveijeru vieglo automobiļu ražošanā, tādēļ izgatavoja tikai no 10 līdz 15 automobiļiem gadā. ZiL – 111 ražošanu izbeidza 1967.g., kad to nomainīja daudz modernāks augstākās klases luksus limuzīns ZiL – 114.



Muzejā apskatāmās automašīnas


ZIS 101 (1937.)

Pirmais padomju augstākās klases reprezentācijas limuzīns. Tā ražošanu uzsāka 1937. g. 18. janvārī, konstrukcijas pamatā izmantojoti 1932.g. 90. sērijas auto Buick. Šajā modelī  ieviesa padomju autobūvē jaunus konstruktīvos risinājumus: 8 cilindru augšvārstu dzinēju, divkameru karburatoru, dzesēšanas sistēmas termostatu, salona apsildi, radioaparātu u.c.Tehniskie dati:

90 HP, 8 cil., 5766 cm3, OHV, 2550 kg, 115 km/h


ZIS 110 B (1950)

Nelielā sērijā ražots augstākās klases reprezentācijas auto ar vaļēju faetona  tipa virsbūvi. Tā prototips - 1942. gadā ASV ražotais Packard – Clipper 180. Tādus galvenokārt izmantoja kara apgabalu centros militāro parāžu pieņemšanai. Ar šo auto XX gs. 40. - 50. gados militārās parādes Baltijas kara apgabalā Rīgā pieņēma  maršals I. Bagramjans, lietots līdz 80.gadiem.

Tehniskie dati:

140 HP, 8 cil., 6005 cm3, SV, 2630 kg, 140 km/h



ZiS – 115 S (1950)

Pirmais padomju augstākās klases bruņots limuzīns, kurus nelielā partijā ( 38 eksemplāri) pilnīgā slepenībā izgatavoja Maskavas, Staļina vārdā nosauktās autobūves rūpnīcas – ZiS atsevišķā cehā, pēc PSRS ģeneralisimusa Josifa Visarionoviča Staļina personīga rīkojuma. Par šī automobiļa bāzes modeli tika izvēlēts, tolaik vienīgais padomju augstākās klases limuzīns ZiS – 110, pie kam, izvirzot nosacījumu šī bruņu limuzīna konstruktoram, ka tas ārēji nedrīkst ne ar ko atšķirties. Šī automobiļa virsbūvē no visām pusēm tika iemontētas bruņu plāksnes un biezi – necauršaujami bruņu stikli, pasažieru salona aizsardzībai, bez tam tika uzlabota salona apdare. Līdz ar to šis automobilis iznāca ļoti smags – vairāk kā 7 t.  Protams, ka standarta ZiS – 110 daļas nevārēja tādu svaru turēt, tādēļ tam tika uzstādīts cits aizmugurējais tilts (konstruktīvi tāds pat kā kravas auto ZiS –151), lielāka diametra, speciāli izgatavotas riepas un lielāki bremžu barabāni.

Protams, visi bruņotie limuzīni izgāja speciālu izturības pārbaudi, pēc kuras - tos personīgi pieņēma pats biedrs Staļins. Bez tam jāatzīmē, ka drošības apsvērumu dēļ, ģeneralisimuss neizmantoja tikai vienu konkrētu automobili, bet bieži tos mainīja, kā arī, izbraucot uz pilsētu -pa visiem Kremļa vārtiem – vienlaicīgi izbrauca šie bruņu limuzīni, tādejādi radot neskaidrību – kurā tad sēž vadonis. Pēc Staļina nāves, lielākā šo spēkratu daļa tika iznīcināta, atsevišķi eksemplāri tika nodoti dažām sociālismu ceļošām valstiņām, kuru vadītāji tāpat kā Staļins baidījās par savu drošību. Šodien, reāli varētu būt saglabājušies kādi 6 automobiļi.

Motormuzejs šo unikālo automobili saņēma 1983 . gadā no rūpnīcas ZiL. Tas ir darba kārtībā un pa šo laiku piedalījies daudzos seno spēkratu pasākumos, gan Latvijā, gan arī ārzemēs.

Tehniskie dati:

162 HP pie 4750 apg./min.,  8 cil., 6005 cm3, SV, 7500 kg, 140 km/h


ZiL -  111 G (1963.)

1958. gadā Ļihačova vārdā pārdēvētajā Maskavas automobiļu rūpnīcā (ZiL) uzsāka ražot jaunu augstākās klases automobili ZiL – 111, kura prototips, līdzīgi kā ZiS – 110, bija meklējams amerikāņu PACKARD markas auto vidū. 1962. g. decembrī tika izlaists modernizēts variants – ZiL – 111G, kura raksturīgākā iezīme bija izmainītā virsbūves forma un – pirmo reizi padomju auto būvē - uzstādītā 4 lukturu sistēma. Šo automobiļu ražošanas apjoms bija no 10 līdz 12 auto gadā (!) un tie bija domāti tikai augstākajiem Padomju Savienības u. c. sociālisma nometnes zemju vadītājiem. Šis automobilis savulaik kalpoja Kremļa garāžās, bet muzejs to ieguva no ZiL rūpnīcas.

Tehniskie dati:

200 HP pie 4200 apgr./min., V8 cil., 5966 cm3, OHV, 2815 kg, 170 km/h

 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
Lukoil1.2531.2651.1140.565
Neste1.2371.2771.137-
Statoil1.2541.2771.1540.565