Kliedējot tumsu ar miglas lukturiem

Pievienots: 6. septembrī 2009 14:12 | Autors: AutoInfo | Komentāri: (0)

Īpaši vecāku automobiļu lietotāji allaž šķendējas par priekšējiem starmešiem, kas pārāk blāvi izgaismo ceļu. Ziemā visvairāk pieaug pieprasījums pēc priekšējiem miglas lukturiem, tie palīdz labāk saskatīt ceļu.Pircēju pēc miglas lukturiem netrūkst nevienā ziemas mēnesī, mainās tikai motivācija iegādāties miglas lukturus. Pirms ziemas saulgriežiem autobraucēji pērk jaunus lukturus, jo ik dienu krēsla iestājas agrāk, bet pēc svētkiem motivācija ir cita. Viņi meklē lukturu detaļas, jo gadījies nesen pirktos lukturus sabojāt. Iemesls pēdējā situācijā nonākušajiem nav tālu jāmeklē. Miglas lukturis ikvienam spēkratam iebūvēts pēc iespējas zemāk priekšējā bamperī, jo migla vienmēr veidojas pārdesmit centimetru virs zemes virsmas. Tāpēc viena daļa stūrētāju braukšanas laikā nav zem sniega segas pamanījuši palielāku akmeni, kādēļ luktura stikliņš ir neglābjami saplēsts. Te visbiežāk kapitulē ar plastmasas stikliņu aprīkotie lukturi. Otrai braucēju daļai bēda cita — luktura stikliņš negribot ieplaisājis pēc bezbēdīgas braukšanas pa dziļi aizputinātiem vai slapjdraņķa pārņemtiem ceļiem. Ieslēgtā režīmā jebkuram miglas lukturim stikliņš uzkarst, diemžēl tas nespēj izturēt kardinālo temperatūras svārstību pēc piespiešanās pie sniega kupenas vai ledus auksta ūdens šļakatām. Tieši šā iemesla dēļ nevienam automodelim nav luktura skalotāja miglas lukturim. Te īpaši vārīgi ir ar stikla stikliņu apgādātie lukturi. Lukturu ražotāji gan mēģina uzlabot stikliņu izturību, allaž ar stikla stikliņu apgādātajiem starmešiem stikls ir rūdīts, attālinot tā sasprēgāšanas risku, pieejami arī modeļi ar restīti pirms stikliņa, kas palīdz izvairīties to sasist pret akmeni.

 Taču šie risinājumi bieži vien nepalīdz, tāpēc situācijā, kad sakarsušais stikliņš iesprāgst no ūdens šļaksta, dodu padomu. Neapmierinātība ar nepietiekamo redzamību taču rodas pēc tumsas iestāšanās uz ārpilsētas ceļiem, kur no laternu stabiem nav ne vēsts un braukšanas ātrums ir pietiekami liels. Šādos apstākļos arī jāieslēdz priekšējie miglas lukturi, stikliņš tiem no pretvēja teicami dzesēsies, tamdēļ neplaisās. Diemžēl vairums braucēju tos nevajadzīgi ieslēdz gaišā dienā pilsētas satiksmē, kur no pasliktinātas redzamības nav ne vēsts, tomēr risks sastapt ceļā peļķi vairākkārt pieaug. Ilgi braukt ar bojātu lukturu stikliņu nevar. Ja ieplaisājis kaut viena miglas luktura stikliņš, tehniskās apskates uzlīmi neiegūt. Apskate reiz pienāks. Ja pat brīdis, kad jādodas uz tehnisko apskati, nosprausts vasarā, pēc iespējas ātrāk jāiegūst jauns stikliņš. Jo caur plaisu stikliņā iekļūst ūdens, bojājot luktura atstarojošo reflektoru un pārdedzinot lukturī iesprausto spuldzīti. Tehnisko apskašu inspektors arīdzan liegs uzlīmi, ja nedeg spuldzīte vai nolobījies reflektors. Ko darīt — remontēt veco stikliņu vai pirkt jaunu? Viennozīmīgas atbildes nav. Ja stikliņš darināts no stikla, atliek tikai viena iespēja — to iegādāties veikalā par cenu, sākot no 20 latiem. Ja stikliņš ir no plastmasas, arīdzan tad ir tikai viena iespēja — tas remontējams servisā par tiem pašiem vismaz 20 latiem. Kāpēc tik mazas izvēles iespējas?

 Lukturi ar plastmasas stikliņiem parasti ir automobiļu ražotāju oriģinālais aprīkojums katram sērijveida automodelim piemērotos izmēros. Diemžēl autoražotāji iebilst pret atsevišķu stikliņu tirdzniecību, jo lielāku peļņu var gūt no veselu lukturu tirgošanas. Tāpēc veikalos iespējams iegādāties tikai gatavu lukturi. Lukturi ar stikla stikliņiem atkal ir lukturu ražotāju universālie modeļi, jebkuram spēkratam unificētos korpusos. Tomēr ar stikla remontēšanu nenodarbojas neviena stikla darbnīca, te jāgriežas tikai plastmasas remontdarbnīcās. Tās arī vairs nesakausē gabalos saplēsto plastmasas stikliņu, paliks taču neglītas šuves. Te jārīkojas šādi: stikliņu no luktura demontē, stikliņa izmērus nomēra un pēc tiem izgatavo jaunu. Tā kā moderniem miglas lukturiem ir dzidrināti plastmasas stikliņi, nav nekādu problēmu no polikarbonāta materiāla izgriezt jaunu formu, tā ir caurspīdīga. Ja lukturis pagadījies aizvēsturiskāks, ar gaismu kliedējošu rakstu stikliņā, izmaksas nepalielināsies. Gaismu lauzošo lēcu izfrēzēs nevis plastmasā, bet presformā, kurā ieliks to pašu polikarbonāta loksni. Skaidrs, ar stikla stikliņu griežamies veikalā, ar plastmasas stikliņu — servisā. Viesošanos autokapsētā apzināti nepieminu, jo tur tirgotie lietotie miglas lukturi gandrīz vienmēr izmaksās dārgāk par 20 latiem. Cēlonis zināms, mūsu valstī miglas lukturus pastiprināti zog, tāpēc apzagto automobiļu īpašnieku rindas autokapsētās nerimst, ja reiz viņi izlēmuši ieskrūvēt jaunus lukturus veco nozagto vietā.

 Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana — plašāk pazīstama ar nosaukumu KASKO — nesniegs pārliecinošu drošības sajūtu cīņā pret miglas lukturu zaglīgajiem iekārotājiem, kuri pašu auto atstāj neskartu. Visi šādas apdrošināšanas piedāvātāji standarta līgumos jau iekļauj atlīdzību par nozagtiem miglas lukturiem. Tāpēc cilvēks, kurš nolemj šādi apdrošināt savu auto, var nelasīt šos tekstā garos līgumu nosacījumus. Pēc šādas nelaimes droši varat doties pie apdrošinātāja pēc atlīdzības, līdzi paņemot policijas uzziņu. Tomēr ne visi apdrošinātāji piedāvā apdrošināties pret lukturu zādzībām bez pašriska. To gan der pajautāt apdrošināšanas sniedzējam, jo ne vienmēr priekšā klienta parakstu gaidošajā līgumā teikts, ka atlīdzību apdrošinātājs izmaksās pilnībā identisku miglas lukturu vērtībai. Ja bez pašriska līgumu nepiedāvā slēgt, parasti 90 procentus no lukturu vērtības izmaksās apdrošinātājs, 10 procenti jāsedz apzagtajam. Tie apdrošinātāji, kas miglas lukturu zādzību gadījumos uzdrošinās izmaksāt naudu visā lukturu vērtībā, mūsu valstī ir tikai četri no deviņiem. Un arī līgumu bez pašriska tie ļaus slēgt tikai pajaunu spēkratu īpašniekiem. Vidēji līguma slēgšanas laikā auto jābūt septiņus gadus vecam, vēl vecākas automašīnas bez pašriska piedāvā apdrošināt tikai viena kompānija. „Ergo Latvija” parakstās bez pašriska apdrošināt 10 gadus vecus auto.

 Vairums šoferu mūsu valstī pārvietojas ar vecākiem auto, ar tiem apdrošinātāji nerunā. Tāpēc automašīnu īpašnieki mēģina paši aizsargāt lukturus, jo neviena lukturus ražojošā rūpnīca nepiedomā pie lukturu aizsardzības pret zagļiem. Šie pašrocīgie risinājumi ir visdažādākie, dzirdēts pat par itin brutāliem meistarojumiem. Viens lukturu korpusu ielīmējis bamperī ar superlīmi, otrs lukturu skrūves galviņas aizlodējis ciet, trešais lukturim uzmetinājis atsevišķus stiprinājumus. Vienkāršāk gan ir tradicionālo skrūvi ar četrkanšu galviņu nomainīt pret neierastākām — ar daudzstaru galviņu. Tas neļaus izskrūvēt lukturi ar jebkurā veikalā nopirktu skrūvgriezi. Jo tieši šāda mehāniska aizsardzība pret zagļiem būs īstā, signalizācijas devēja uzstādīšana luktura korpusa aizmugurē neko nedos. To praksē nepiekopj. Ko līdz signalizācijas gaudošana, ja luktura zadzējs jau aizskrējis gabalā? Ir kāds cits ieteicamāks risinājums. Laupītāji allaž noskata sērijveida oriģinālos lukturus, to vietā labāk montēt universālos neoriģinālos, kuriem pieprasījums melnajā detaļu tirgū līdzinās nullei. Cena vienam jaunam sērijveida lukturim sākas no 60 latiem, tātad zaglim interesējošāka summa, kamēr universālajam cena sākas no 20 latiem. Starp citu, lielākā daļa pircēju veikalos pieprasa neoriģinālos lukturus ne jau tikai to niecīgās popularitātes dēļ autozagļu vidū. Universālajiem lukturiem ir lielāka gaismas atdeve. Abus lukturus, sērijveida un universālos, veikalā atpazīsit pēc marķējuma ar uzrakstu B.

 Kā teicu, neoriģinālajiem lukturiem stikliņi ir no stikla, kas pieļauj šajos lukturos ieskrūvēt — maksimums — 55 vatus jaudīgu spuldzīti. Oriģinālajiem lukturiem stikliņi ir no plastmasas, kas ar minētās jaudas spuldzīti lukturī sāks kust, te drīkst ieskrūvēt maksimums 35 vatus jaudīgu spuldzīti. Tagad gan skaidrs, kāpēc veikalā cilvēki nepērk krietni dārgākus un mazāk košākus lukturus, runa ir par sērijveida oriģinālajiem. Pircējus tie atrod tikai estētu vidū, kuriem šķiet nepieņemami aprīkot spēkratu ar nestandarta lukturiem. Par tradicionālajiem oriģinālaprīkojuma piegādātājiem uzskatāmi tādi augstvērtīgi uzņēmumi kā vācu „Bosch”, vācu „Hella”, franču „Valeo”, itāliešu „Magneti Marelli”, austriešu „ZKW”, japāņu „Ichikoh”... Šo uzņēmumu paralēli veidotie universālie miglas lukturi arī jānolūko tiem, kuriem svarīgāka par zemo cenu ir gaismas atdeve. Tirgu šobrīd ir pārplūdinājusi tādu lētāku lukturu ražotāju produkcija kā poļu „Wesem”, taivāniešu „Depo” un taivāniešu „TYC”. Šādas izcelsmes ražojumi lepojas ar izdevīgu cenu, tomēr gaismas atdeve nav tiem teicama. Jā, miglas lukturu stars šiem lētajiem zīmoliem sniedzas līdz tuvo gaismu staram, tomēr ceļš nebūs izgaismots īpaši izteikti. Turklāt tieši no pirmajiem minētajiem uzņēmumiem gaidāmi miglas lukturi ar gaismu diodēm vai ksenona tehnoloģiju. Līdz tam skaitāmi daži gadi, pagaidām šāda veida miglas lukturu veikalos nav.

 Starp citu, esmu izjutis daudzu šoferu nicinošo attieksmi pret miglas lukturiem, jo pat dārgākajos miglas lukturos atradīsit novecojušu halogēna spuldzīti, tur nav ne vēsts no ksenona gaismām. Spēkratiem ar ksenona lukturiem gan neviens nesūdzas par sliktu apgaismojumu, tāpēc loģiskāk būtu nevis veikalos meklēt priekšējā bamperī montējamus miglas lukturus, bet galvenos starmešus nomainošos ksenona lukturus. Redzamības uzlabojums ar ksenona lukturiem būs nenovērtējams, tomēr tos atbilstoši tehnisko apskašu prasībām ražo tikai mazam skaitam automodeļu. Jāpiemin arī cenas starpību. Dārgākie miglas lukturi abi izmaksā 200 latu, bet ierastie ksenona lukturi divi izmaksā 1000 latu. Jo ksenona lukturu gadījumā jāpērk ne tikai lukturis, jāiebūvē luktura mazgātājs, augstuma regulators, ksenona bloks. Ja slavējam ksenona lukturus, tad arī skaidrības labad jāatzīst, ka inženieri gājuši tālāk. Miglas lukturu jēgu šobrīd samazina arī sērijveida autobūvē ieviestās adaptīvās kruīzkontroles, kas samazina braukšanas ātrumu pirms nepamanīta šķēršļa, vai nakts redzamības ierīces, kas tumsā autovadītājam ļauj saskatīt ceļu aiz tumsas sienas. Nebūsim tik kardināli savos spriedumos, miglas lukturi sniedz apmierinošu redzamību, ja vien tos pieskatīsit. Jau teicu, ka iedarbinātam miglas lukturim uzkarst stikliņš, tātad pie šāda stikliņa dubļi ātri piekalst un aizsedz daļu gaismas.

 Aizķepušie lukturi regulāri jāmazgā, kad lukturis izslēgs un stikliņš atdzisis. Tāpat tie regulāri jānoregulē, paralēli gaismas stendā regulējot galvenos lukturus. Tikai, ievērojot šīs divas prasības, varat būt drošs par pareizu miglas lukturu gaismas staru. Citādi pat ar dārgiem miglas lukturiem biezas miglas gadījumā vajadzēs pārvietoties gliemeža ātrumā. Vecāka gadagājuma autobraucēji ieminēsies: varbūt labākai redzamībai nopirkt kādreiz iecienītos miglas lukturus ar dzeltenu reflektoru. Tie tehniskajā apskatē ir atļauti, tomēr lukturu ražotāji no šādiem modeļiem ir atteikušies, tirgojot tikai vecos modeļus no noliktavas krājumiem. Dzeltenas krāsas reflektoram efekts nav pārsteidzošs, dzeltenajiem starmešiem gaisma nav tik spoža, turklāt redzi tie īpaši mazāk nenogurdina. Jā, dzeltena gaisma pretimbraucēju neapžilbinās, tomēr jebkuram miglas lukturim jāizstaro gaisma ne augstāk par tuvās gaismas staru kūli. Ja tas ir augstāks, tehniskās apskates uzlīmi neiegūt. Toties veikalā gan jāapdomā, vai priekšējā bamperī montējamu miglas lukturu vietā labāk nepirkt galveno lukturi ar miglas lukturi tā korpusā. Pāris automodeļiem šādi galvenie starmeši tiek piedāvāti. Nav noslēpums, īpaši miglas lukturiem ar plastmasas stikliņiem, ka stikliņš pēc kāda laika apbružājas no ceļa netīrumiem — tad gaismas stars izplūst. Galvenie lukturi atrodas augstāk par bamperī iemontētajiem, tāpēc to stikliņš matēts paliks vēlāk.

 Ja standarta apgaismes ierīces neapmierina, miglas lukturi būs izdevīgākais risinājums. To jau redzam uz ielām. Daudzi, kuru mašīnām galveno lukturu atdeve nav izcila, vienmēr reizē ar tuvajām gaismām ieslēdz arī miglas lukturus. Ikdienā priekšējos miglas lukturus drīkst lietot. Tie nevienam netraucē, jo izgaismo ceļa virsmu ne augstāk par tuvo gaismu. Drīzāk jau laika apstākļos bez miglas nedrīkst izmantot aizmugurējos miglas lukturus, spožās spuldzītes žilbina aizmugurē braucošos. Tomēr speciāli izstrādāts naudas sods šim pārkāpumam neeksistē, tāpēc daudzi šo faktu ignorē. Nav arī speciāla naudas soda, ja ikdienā braucat bez tuvajām gaismām, bet ieslēgtiem miglas lukturiem. Ārzemēs gan priekšējo miglas lukturu lietošana ikdienā nav pieņemta, daudziem latviešu iebraucējiem pretimbraucēji mirkšķina. Jebkuram auto priekšējos miglas lukturus var ieslēgt neatkarīgi no aizmugurējiem, tiem abiem vienmēr ir atsevišķs slēdzis. Kopā ar priekšējiem miglas lukturiem automobilim jādeg vien gabarīta lukturiem un numurzīmes apgaismojumam. Citu variantu nav, tehnisko apskašu inspektors citādi atteiksies izsniegt uzlīmi. Tas jāņem vērā miglas luktura uzstādītājam, visbiežāk tas būs autoserviss. Redziet, daudziem automodeļiem, kas rūpnīcā izlaisti bez miglas lukturiem, to darbībai nepieciešamie vadi nav izvilkti līdz priekšējam bamperim.

 Vajadzīga elektriķa palīdzība, kas izdarīs trīs lietas. Izvilks vadus līdz miglas lukturu atrašanās vietai, uzstādīs miglas lukturiem paredzētu releju to pareizai darbībai un izveidos salonā slēdzi miglas lukturu ieslēgšanai. It kā varat mēģināt to darīt paši, jo vadi, relejs un poga parasti ir lukturu komplektā. Tomēr neatradīsit tur luktura piestiprināšanai vajadzīgos kronšteinus. Daudziem automodeļiem bez rūpnīcā iemontētiem miglas lukturiem ir atšķirīgi bamperi nekā tā paša modeļa versijām, kas ar miglas lukturiem lepojas kopš dzimšanas. Gadās autoražotājs, kas miglas lukturu montēšanas vietās izveidojis plastmasas vāciņu, tad darbs ir vieglāks. Taču tas ir retums, vai nu jāveido caurums esošajā bamperī, vai jāpērk jauns lukturiem paredzēts bamperis. Lasītais daudziem liks uzticēties servisam, kas par miglas lukturu uzstādīšanu prasīs aptuveni 50 latus. Pašam atliek vien izvēlēties atbilstošāko lukturi. Ja esat iecerējis pirkt bamperī iebūvējamu miglas lukturi, droši pērciet ar plastmasas korpusu. Ja paredzēts to montēt ārpus bampera, drošāk izvēlēties lukturi ar metāla korpusu. Pret nejaušiem akmeņu triecieniem tas būs labāk pasargāts, turklāt rūsa pašlaik ražotajiem lukturiem nav aktuāla. Cena diviem tērauda lukturiem salīdzinājumā ar plastmasas ir tikai par 10 latiem lielāka. Pēdējā variantā jānoskata arī metāla aptveres luktura vadiem. Tās pasargās vadus labāk nekā motortelpā plaši izplatītās plastmasas vadu aptveres.

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-