Volksvagen Golf nu jau 30 gadus ir viens no modes noteicējiem kompaktklasē. Ne velti Vācijā šo klasi tā arī sauc – par golfklasi. Savukārt, uz tā bāzes būvētais sedans, kas sākotnēji bija pazīstams kā Jetta, vēlāk pārtapa par Vento un pēc tam par Bora, allaž ticis uzskatīts par golfu ar bagāžnieku aizmugurē. Šodien kompakti četrdurvju sedani ar lieliem bagāžniekiem ir aktuāli ne tikai Austrumeiropā, bet arī Amerikā, kur Jetta vēl joprojām ir populārākais Eiropas izcelsmes modelis, tāpēc jaunā Jetta ir vairāk "amerikānis", nekā tā priekšgājēji. Sedans uz VW Golf bāzes ar šo vārdu Amerikā pazīstams visu laiku, arī, kamēr mums bija Vento un Bora. Dizaineri ļoti centušies, lai mazinātu sedana līdzību ar bāzes modeli, un jāatzīst, ka tas arī izdevies – vizuāli Jetta šķiet klasi pārāka. Jetta vienlaikus kopē gan Golf, gan Passat, turklāt ir tuvāka lielajam brālim. Automobiļa garums ir 4,55 metri, un izmēru ziņā Jetta ir tālāk no Golf nekā no Passat. Golf ir par 35 cm īsāks, bet Passat par aptuveni 20 cm garāks. Lai gan Jetta no Golf mantojusi priekšējo starmešu skatienu, pateicoties spoži hromētajam radiatora režģim (a la Passat), aizmugurējo lukturu diožu mozaīkai, kā arī virsbūves proporcijām, tā tomēr vairāk līdzinās lielākajam radiniekam Passat. VW modeli ar Golf priekšu un Passat aizmuguri par izcili skaistu gan nenosauksi, tomēr tas izskatās gaumīgs un pat nedaudz prestižs. Otrs šā mēneša degustācijas dalībnieks – Mitsubishi Lancer ārējā dizaina ziņā var sacensties ar Jetta. Japānim tas ir neuzkrītoši harmonisks, it kā nav ne vainas, bet tas tomēr nav ticis vaļā no japāņu tradicionālā bezpersoniskuma. Automašīnas priekšgals it kā būtu OK, bet pārējais jau aizgājis pašplūsmā. Atsvaidzina tikai palielais spoileris uz bagāžnieka vāka. Tomēr ar slavenajām Lancer Evolution šim auto kopēja laikam ir tikai nosaukuma pirmā daļa.

Iesēžoties Jetta salonā, viss šķiet pazīstams. Salons ir tieši pārņemts no Golf. Vadītāja vietas ergonomika ir lieliska. Vadības pultī viss ir sakārtots vāciskā precizitātē, vienkāršs un saprotams – pogas un slēdži izvietoti tieši tur, kur tos pierasts meklēt. Zilais instrumentu panelis ar četrām apaļajām skalām un infocentra lodziņu vidū. Sporta tipa sēdeklis viegli pieregulējams, ar lielisku sānu noturību, nedaudz paciets un pašaurs gan. Nevainojama montāžas kvalitāte, labas plastmasas un tipiskais zili sarkanais apgaismojums ļauj VW faniem justies kā mājās. Līdz ar riteņu bāzes pagarināšanu par 65 mm radusies iespēja padarīt ietilpīgāku auto salonu. Visvairāk telpas izaugsme jūtama otrajā sēdekļu rindā. Par braucēju labsajūtu gādā divu zonu klimata kontroles sistēma. Skaņu fonu nodrošina muzikālais centrs, kas aprīkots ar CD mainītāju un desmit skaļruņu audio sistēmu. Varētu vēlēties platākas šofera durvis. 1,88 m garam vadītājam ar nedaudz lieko svaru, kurš ērti pieregulējis stūri un sēdekli, skatoties uz sāniem tieši priekšā ir vidējais statnis, turklāt lai ērti izkāptu no auto, nākas izregulēt stūri, paceļot uz augšu, citādi var iesprūst. Nedaudz garāks pasažieris ilgi nevarēja izlemt, kā apsēsties priekšējā pasažiera beņķī – līst iekšā ar galvu pa priekšu, vai to otru galu? Nu, jā, bet tādiem jau paredzēti miniveni un džipi. Mīnuss ir arī ierobežota pārredzamība uz aizmuguri, jo Jetta iespaidīgās pēcpuses robežas nav iespējams noteikt nevienā no trim spoguļiem. Nav īsti saprotams, priekš kam salona spogulis tik plats, ja tā malās redzamas tikai aizmugures (C) statnes. Lancer salonā apdares materiālu kvalitāte ir zemāka. Priekšējos sēdekļos liekas, ka salona ietilpība ir līdzvērtīga, bet šofera sēdekli nevar pietiekami atbīdīt uz aizmuguri. Ziemā patīkami, ka ir sēdekļu apsilde divos režīmos. Informatīvie pulksteņi dizainiski neizteiksmīgi, tumsā labi neredz nobraukto kilometru rādītāju.Ja reiz ir runa par sedaniem, tātad automobiļiem, kuriem bagāžnieks ir atsevišķs dizaina un komforta elements, tad nevar īpašu uzmanību neveltīt tiem, proti, bagāžniekiem. Jetta bagāžas telpa ir krietni lielāka, tas redzams bez mērīšanas vai litru skaitīšanas. Krasi atšķirīga ir bagāžnieka atvēršanas koncepcija. Ja Volkswagen tam paredzējis pat atsevišķu podziņu uz atslēgas pults (uzspied, bagāžnieks pats atveras, durvis paliek ciet), tad Mitsubishi pieturas pie neizprotamā japāņu principa, ka bagāžnieks jāatver ar kloķīti no salona vai mehāniski ar aizdedzes atslēgu. Katrs var iedomāties, cik tas „ērti” ar diviem iepirkumu maisiem rokās – atslēdz durvis, atver tās, noliecies, pavelc kloķīti, dodies pie bagāžnieka... Lancer bagāžnieka vākam iekšpusē nav apšuvuma. Pilnīgi nekāda! Pat ne siksniņas vai rokturīša aiz kura paraut vāku aizverot. Jārauj aiz asās metāla malas, riskējot sagriezt rokas, toties, kad ir parauts, tas aizkrīt ar pamatīgu cirtienu. To laikam nodrošina lielais spoileris. Savukārt, Jetta bagāžnieks, kaut smalki iztapsēts un ar speciālu paraujamo gropīti, ar vienu rāvienu no iekšpuses ciet nav dabūjams, nākas piespiest no ārpuses. Divlitrīgais VW TDI ir patiesi lielisks - vienlaikus sportisks un ekonomisks dzinējs, kas darbojas azartiski un rotaļīgi viegli. Jaudas ziņā tas tikai nedaudz atpaliek no VW benzīna motora ar līdzīgu darba tilpumu, taču iespaidīgais griezes moments nodrošina dīzelim vēl labāku dinamiku. Dīzeļdzinēja galvenais trumpis ir degvielas ekonomija. Tehniskajā specifikācijā uzrādītais vidējais rādītājs ir 5,7 litri uz 100 kilometriem.

Tāpat kā Golf V, arī Jetta aprīkota ar neatkarīgo daudzsviru piekares sistēmu, kas devusi automobilim jūtamu gaitas stabilitātes un vadāmības uzlabojumu. Elektromehāniskais pastiprinātājs nodrošina stūrei saprotamas, precīzas reakcijas, tas ļauj vadīt auto viegli un bez sasprindzināšanās. Pilnīgs dinamiskais komforts. Jetta ir kompromiss starp sportiskumu un komfortu.Passat ir lielāks, smagāks un nosvērtāks, Jetta domāta tiem, kam patīk braukt, bet Passat savukārt tiem, kam patīk ērtības un klusums. Ja kādu apmierina Golf gabarīti, tomēr gribas kaut ko no Passat elegances, tad Jetta ir tieši tas, kas vajadzīgs. Tās cena: 22 375 eiro. Liekas, ka tiešākais konkurents būtu Škoda Octavia. Lancer ātrumā pie 100 km/h uz nelīdzena asfalta nejūtas komfortabli. Piekare nemaz nav sportiska. Gaismas gadu attālumā no evolūcijām. Vadāmība kā tipiskai lētai priekšpiedziņas mašīnai, uzsākot braukt tas jūtams ar raustīgo stūri un gaitā šis palielā izmēra stūres rats precīzi kopē ceļa reljefu. Mitsubishi Lancer ražošana uzsākta 1973. gadā un šī ir jau astotā paaudze. Pirmos desmit gadus Lancer bija ar pakaļējo riteņu piedziņu, no 1982.gada ar priekšpiedziņu, bet sākot ar 1986. gadu universāliem pieejama arī pilnpiedziņa. Pēdējās paaudzes Lancer aizstāja Carisma modeli, kura ražošana pārtraukta. Vienīgais ar ko Lancer var konkurēt šajā klasē, ir cena. Konkrētajam automobilim tā ir 13 700 EUR. Tātad, kas nepieciešams, lai radītu labu kompaktklases ielas automobili? Vai nepieciešamas daudzas spožas uzvaras un tikpat kaunpilnu neveiksmju pasaules rallija čempionātā? Iztērēti milzu līdzekļi, lai dižotos ar uzvarām Dakaras rallijreidā? Deviņu paaudžu evolūcijas, kas kļuvušas par kulta priekšmetu bagātiem dīkdieņiem un ”dienesta automobili” visiem, kas Latvijā uzskata sevi par rallistu? Diez vai, jo nekas tamlīdzīgs ar VW Golf nav darīts. Tas vienmēr ir labi braucis un ar katru nākamo automašīnas paaudzi kļuvis vēl labāks. Savukārt Mitsubishi stāsti par to, ka „mūsu sacīkšu pieredze atspoguļosies jūsu ikdienas automobilī..” drīzāk atgādina paradoksu ar savulaik slaveno Toyota Celica. Kad WRC Celica triumfēja rallija trasēs, ļaudis kā traki pirka tās vārda māsu ieleni (ielas automobili, es domāju), centās sev un citiem iestāstīt, cik tas labs, taču būtībā dabūja grabošu, neērtu, dārgu un grūti vadāmu braucamrīku. Jetta un Lancer tomēr ir zvēri no dažādām ganībām. Un arī dažādiem gadsimtiem. Antilopēm ir 19 sugas un 67 pasugas un tikai gracioza antilope ir tiesīga saukties par gazeli.