Pievienots: 19. martā 2010 16:40 | Autors: Andris Vilks. | Komentāri: (3)
Modē nāk jauna tendence – parastā gaisa vietā autoriepās tiek iesūknēts slāpeklis. Par pamatu tam, esot vairāki iemesli: visi F1 bolīdi izmanto slāpekli, tas esot iepumpēts lieljaudas kravas automobiļu un arī "Nissan" GT-R superkāra riepās!
Turklāt:
1.pārdušanas gadījumā slāpeklis lēnāk izplūst no riepas
2.mazāks riepas nodilums, ko sekmē vienmērīgāks spiediens
3.pastāvīgs spiediens neatkarīgi no temperatūras
4.lēnāka riepas iekšējās daļas novecošanās
5.izslēgta riepas plīšana
6.līganāka gaita
7.uzlabota degvielas ekonomija
8.uzlabota saķere ar ceļu
Liekas, kur tad vēl labāk – par smieklīgu naudu, tik daudz ieguvumu. Jāņem vērā tas, ka mūsdienu autobraucēji ir tendēti uz tamlīdzīgu „eksotiku” – brīnumpiedevas, spoileri, kas uzlabo aerodinamiku utt. – visu to un vēl daudz ko citu autobraucēji gluži kā ar slotu noslauka no pārdevēju plauktiem, meklējot jaunības, laimes, veselības un sacīkšu gara eliksīru.
Tagad atcerēsimies savas pirmās fizikas nodarbības un pacentīsimies izanalizēt, ko tad īsti salīdzinām: tas, ko mēs dēvējam par gaisu satur 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% ogļskābās gāzes un dažādu citu piemaisījumu, savukārt riepu speciālistu ieteiktais maisījums ir 95% slāpekļa un 5% skābekļa sajaukums. Un tagad pamēģināsim izskatīt katru mītu atsevišķi.
Mīts Nr`1 vienmērīgāks spiediens riepās
Slāpekļa siltuma izplešanās koeficients ir daudz mazāks nekā gaisam, tādēļ riepas uzkaršana vai tās atdzišana gandrīz nemaz neiespaido tās spiedienu. Arguments: slāpeklis – ideāla gāze, tādēļ, ka atšķirībā no gaisa, vispār neizplešas.
Tāds apgalvojums ir pretrunā ar Šarla likumu – neiedziļinoties formulās un aprēķinos, jāsaka, ka slāpekļa izplešanās koeficienta atšķirība no gaisa uzvedības ir tikai 0,0001 jeb 0,00025 atmosfēras. Vai kādam ir tik precīzs manometrs?
Mīts Nr`2 slāpekļa riepai nekad nenoplūst gaiss.
Slāpekļa molekulas ir lielākas par gaisa molekulām, tādēļ slāpeklis lēnāk izsūcas caur gumijas mikroporām un riepa zaudē spiedienu ievērojami lēnāk.
Un patiesi – slāpekļa molekulas izmērs ir 0,364 nm, bet skābeklim tas ir 0,346 nm. Tikai arī šo starpību ar manometru nesajust. Ja riepa nav caura, spiedienu tā tur gadiem, bet, ja arī to zaudē, tad visdrīzāk caur ventili vai riepas un diska savienojuma vietu. Savukārt, ja tā ir sasprēgājusi no vecuma, tā uzpūšas, vienalga ar ko būtu pildīta. Turklāt, ja viss skābeklis no riepas izsūcas, kas tur paliek? Pareizi, gandrīz tīrs slāpeklis. Varbūt triks slēpjas tajā apstāklī, ka slāpekļa molekulas „aizdrīvē” poras un neizlaiž citas ārā? Pat, ja tā būtu, maisījumā, ko piedāvā gaisa pārdevēji, slāpekļa ir tikai par 17% vairāk nekā bezmaksas gaisā.
Mīts Nr`3 Pazemināts riepas uzsprāgšanas risks.
Slāpeklis ir inerta gāze, kas nedeg. Arguments: lielos ātrumos riepa neuzkarst, jo nav skābekļa, kas varētu veicināt degšanu. Sāksim ar Mendeļejeva tabulu: slāpeklis atrodas piektajā grupā, bet inertās gāzes – astotajā. Tomēr tas nav būtiskākais. Svarīgāk ir tas, ka riepa nesprāgst – tā plīst, bet skaņa, ko mēs dzirdam rodas no plīsuma izraisītā triecienviļņa.
Starp citu, vesela riepa iztur līdz pat 9 atmosfēras lielu spiedienu, bet, lai to „saspridzinātu” ar spiedienu, riepu nāktos uzkarsēt līdz 1000 grādiem pēc Celsija.
Mīts Nr`4 Degvielas ekonomija.
Ar slāpekli pildītā riepa ir vieglāka par gaisa riepu. Attiecīgi – samazinās slodze uz piekari un būtiski samazinās degvielas patēriņš. Pirmajā momentā, šķiet, dzelžains arguments. Ja reiz slāpeklis ir vieglāks par gaisu, arī riepa, kas pildīta ar to ļauj ietaupīt svaru. Tagad parēķināsim, cik tad īsti.
Viens kubikmetrs gaisa, kurā ir 78% slāpekļa, sver 1,28 kg, bet tīra slāpekļa masa ir 1,25 kg. Tagad izrēķināsim gāzes masu, par piemēru, ņemot riteni ar 165/70R13 izmēra riepu. Tilpums apmēram 20 litri, pārspiediens – 2 kg uz kvadrātcentimetru, tātad riepā – 3 tilpumi vai 60 litri gāzes. Tas nozīmē, ka slāpekļa masa riepā būs 0,0750 kg, bet gaisa svars ir 0,0774 kg. Sausais atlikums – 2,4 grami! Un, ja reiz masas ieguvums ir tik niecīgs, tad arī visi pārējie slāpekļa „sasniegumi” ir tikpat „ievērojami.”
Mīts Nr`5 Pretošanās riepas novecošanai un diska korozijai.
Tā iemesla dēļ, ka slāpeklis nesatur mitrumu, eļļas, putekļus u.c. daļiņas, kas samazina riteņa ilgmūžību.
Pirmkārt, ja reiz esat tik sīkumains, kurš gan traucē iesūknēt riepā pilnīgi tīru gaisu, pievienojot kompresoram filtru? Otrkārt, no ārpuses riepu apdraud daudz vairāk bīstamu faktoru: ultravioletais starojums, pretapledojuma reaģenti, bitums, eļļas un vēl daudz un dažādi maisījumi un kombinācijas, kas pietiekošā daudzumā sastopami uz mūsu ielām un ceļiem. Arī rūsa uzbrūk vispirms jau no ārpuses. Varbūt, iesūknējot slāpekli mēs pasargāsim no oksidēšanās riepas karkasu? Negribas ticēt. Pirmkārt, tas droši paslēpts aiz bieza gumijas slāņa, otrkārt, stieples pārklātas ar misiņu un tik vienkārši nemaz nerūsē.
Mīts Nr`6 Labāka saķere ar virsmu.
Salīdzinot ar gaisu (kas parasti pakļauts visai lielai temperatūras un spiediena svārstībām) slāpeklis ir daudz stabilāks. Grūti komentēt – no kuras puses vien skaties, tēma nav apspriežama. Riepas saķeri ar ceļa virsmu nosaka gumijas protektora īpašības, riepas konstrukcija, spiediena sadale kontakta vietā un visbeidzot pati ceļa klātne. Un šiem parametriem ir pilnīgi vienalga, kāda gāze ir iesūknēta riepā.
Slāpeklis riepu servisos – tā ir drīzāk modes lieta nekā jaunatklājums. Bet mode, kā zināms, ar zinātni nedraudzējas.
Taču tā nelielā summa, ko prasa „gaisa tirgoņi,” ir gluži vai sīkums, salīdzinot ar to efektu, ko radīsiet, paziņojot draugiem, ka jūsu auto ir „slāpekļa riepas” tāpat kā Šumaheram.
Komentāri:
vispār jau smieklīgi - ko gan neizdomā lai nopelnītu naudu :)
Kādēļ tik spēcīgs sprādzien šai riepai, nerunājot par braucēju?
http://www.tvnet.lv/auto/par_un_ap/371248-porsche_cayenne_glabsana_beidzas_ar_spradzienu
Respect! Nopietni. Analītiski.. un piestāv šim portālam. Davaj apgāžam vēl mītus! Gimme more!