Honda Civic & Fiat Stilo
Pievienots: 30. novembrī -0001 00:00 | Autors: Agnis Krauja | Komentāri: (0)
Eiropas piecos galvenajos autotirgos (Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija un Spānija) veiktie pētījumi atklāj, ka mūsdienu pircēja svarīgāko izvēles kritēriju secība ir ...
Eiropas piecos galvenajos autotirgos (Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija un Spānija) veiktie pētījumi atklāj, ka mūsdienu pircēja svarīgāko izvēles kritēriju secība ir: 1) izskats un tēls; 2) cena, 3) aprīkojuma līmenis; 4) drošība; 5) salona lielums un komforts. Kompakts auto vienmēr nozīmējis – ekonomisks, viegli vadāms un praktisks. Kopš 1998. gada, kad pasaule ieraudzīja Peugeot 206 – pirmo nelielo masu produkcijas auto, kurš ir ne vien ekonomisks, bet arī glīts un sportisks, kritēriju latiņa tika pacelta ievērojami augstāk – veiksmīgam mazam auto ir jābūt īstam driver’s car – ar tādu masas/jaudas attiecību, kas nodrošina dinamisku braukšanu un vislabāk satilpst vieglā trīsdurvju hečbeka virsbūvē. Tomēr Latvijā pircēji lielākoties izvēlas četrdurvju sedanus vai piecdurvju hečbekus. Neskatoties uz to, ka auto ražotāji daudziem kompaktklases modeļiem piedāvā arī trīs durvju versijas. Latvijas dīleri savās noliktavās tās netur. Argumenti par labu četrdurvju spēkratiem ir samērā nelielā cenu starpība un tas, ka pārdot trīsdurvju auto Latvijā esot grūtāk. Bet mēs taču tagad arī esam Eiropā! Rietumeiropas pircējam nav mums tik raksturīgās skepses pret trīsdurvju virsbūvēm. Vēl vairāk – Francijā, Itālijā un Spānijā šādus auto izvēlas apmēram 50% pircēju. Kompaktas, vieglas virsbūves apvienojums ar nelielu, bet jaudīgu dzinēju, priekšas piedziņu un sportisku piekari nodrošina braukšanas kaifu, ko rietumu kolēģi sauc par gokart feeling, un dod iespēju paātrināties, sabremzēties, manevrēt un izbraukt virāžas ātrāk, nekā ar lielu auto, kas aprīkots ar daudzlitrīgu dzinēju. Tā ir elementāra fizika! Vai šos argumentus spēs pieradīt mūsu degustētie spēkrati Fiat Stilo un Honda Civic – trīsdurvju hečbeki, kuri pa Eiropas ceļiem brauc ne pirmo gadu?
Stilo debitēja 2001. gada martā Ženēvas autošovā. Tā paša gada rudenī Stilo ar 3 un 5 durvju hečbeka virsbūvēm (kas kluvušas par divām dažādām mašīnām, kurām gandrīz vienīgā kopīgā detaļa ir dzinēja pārsegs) nomainīja kopš 1995. gada pazīstamo iepriekšējo modeli Bravo/Brava. Viens no jaunākajiem auto dīleriem Auto Italia piedāvāja mums spilgti dzeltenu Stilo ar
Pirmie iespaidi
Stilo. Eiropietis ar itāliešu eleganci un nepārprotami sportiskiem akcentiem. Gandrīz klasisks, mazliet kantains spilgti dzeltens 80. gadu karstais hečbeks. Tas atsauc atmiņā slaveno rallijauto Fiat 131 Abarth un lidojošā soma Markku Alena leģendārās uzvaras. Stilo aizmugure ir īsta dizaineru veiksme, lukturi ārkārtīgi simpātiski. Arī priekšējā optika ar iebūvētiem migliniekiem izskatās glīti un, kā vēlāk noskaidrojām – ideāli izgaismo ceļu arī bez ksenona. Acīs krīt stilīgas formas spoguļi, kā no Ferrari F1 bolīda paņemti. Ne velti pirms dažiem gadiem Parīzes autošovā tika prezentēts sarkans Stilo speciālā Mihaela Šūmahera versijā. Kāpjam iekšā. priekšējais panelis ir taisnās, ģeometriski precīzās līnijās. Pašā vidū smalki iestrādāta oriģinālas formas avārijas signāla poga. Stūre augstumā/dziļumā regulējama, glīta, bet mazliet masīva, ar tādu kā vāku, kas ir arī signāltaures slēdzis. Vidū spoža Fiat emblēma. Pagrieziena rādītājs viegli ieslēdzas un nofiksējas, bet nejauši uzspiežot stiprāk, tas atlec sākumstāvoklī un izslēdzas. It kā viss aizsniedzams, vietas pietiek, sēdēšana izrādās ērta un praktiska. Sēdekli var tālu atbīdīt, lai ērti būtu arī ļoti garam pilotam. Priekšējie sēdekļi atgāžas un pavelkas uz priekšu, ļaujot iekāpt aizmugurē.Salonā gādāts par sīkām braucēju ērtībām, tas patīkami. Panelī divi bardačoki – augšējā cimdu nodalījuma vāks atgādina miniatūra flīģeļa vāku, apakšējais ir pietiekami ietilpīgs. Skārdenes turētājs durvīs. Radio vari ielikt kādu gribi, mūsu auto aprīkots ar Pioneer radio ar CD un 6 skaļruņiem. Uzreiz redzams, ka Itālijā publiski pīpēt aizliegts – pelnu trauks-glāze, kuru nesmēķētājs var atstāt mājās, bet piepīpētājs paslēpies aiz roku bremzes sviras. Gaisma salonā novietota pie spoguļa, un tai ir 3 (!) pozīcijas. Gaidot sievieti vakarā pie kosmētiskā salona, vari bez problēmām lasīt. Kāju gaismiņa priekšējās durvīs, padomāts, lai kāds neiekāp peļķē un nesabojā smalkus itāļu apavus.Aizdedzes atslēga atvāžamā, protams, patīkami. Pielec smuki, rūc klusi un mierīgi. Visapkārt pogas un kloķīši iedegas oranžā krāsā, ieslēdzas radio, un pīkstiens ar uzrakstu uz displeja brīdina „Danger Of Ice”. Vai nu ir tik traki? Āra temperatūra ap nulli, nokrišņu nav, spīd saulīte, neraksturīgi silts janvāris nedēļu pēc orkāna. Nu jā, itāļiem vienmēr bail no ledus. Tomēr paldies par brīdinājumu! Borta dators. Dati uz LCD ekrāna starp mērinstrumentiem, turpat arī cita svarīga informācija. Vadība ar pogām kreisajā pusē uz paneļa blakus stūrei, diezgan vienkārša ”+”, ”–” un ”mode”, arī izvēlne loģiska un pazīstama. Šeit ir arī ātruma ierobežojuma brīdinājuma signāls, kuru vari ieprogrammēt pēc paša vēlēšanās vai atslēgt vispār.
Civic. Hondas stils – moderns dizains, mūsdienīgs pilienveida siluets, sānskatā sportiski agresīvs, efektīgi sarkans. Septītās paaudzes Honda Civic salīdzinājumā ar savu priekšgājēju ir pilnīgi cits auto ar plašāku salonu, bet tos vieno lieliska dinamika un izcila vadāmība.2004. gada modifikācijai vizuāli uzlaboti vairāki elementi, kas Civic izskatu padara izsmalcinātāku un sportiskāku. Izmainīts priekšpuses dizains: platāka gaisa atvere priekšējā buferī, jauni izteiksmīgi lukturi un radiatora reste. Virsbūves krāsas sānu moldingi piešķir noteiktāku auto sānu siluetu tāpat kā aizmugurējais spoileris. Aizmugurējie lukturi ir pilnībā modernizēti.Salonā valda kompaktklasē nepieredzēts plašums. Sportiski racionāls interjers, paneļa virspuses svītrainais kevlara reljefs atgādina sacīkšu auto kokpitu. Centrālā paneļa konsole alumīnija krāsā, tajā interesanti izvietots ātrumu pārslēgs, kas vizuāli atgādina WRC mašīnu sekvenciālo “džoistiku”. Lai gan sākumā roka ierastā vietā ķer tukšu gaisu, jau pēc neilga laika šis risinājums iepatīkas – ātrumi pārslēdzas viegli, praktiski nekādu adaptāciju neprasa. Atbrīvotajā telpā uz grīdas ir vieta skārdenām, brillēm un citādiem sīkumiem. Abās pusēs ātrumkloķim ērti aizsniedzami avārijas signāla poga un piepīpētājs, kas tā vien mudina maitāt veselību. Trīs klimata regulēšanas pogas panelī izvietotas vertikāli cita virs citas. Mērinstumentu panelis nelutina ar daudzveidību, bet pulksteņu baltās ciparnīcās ir ērti skatīties. Vienīgais pulkstenis, kas rāda laiku, savu mājvietu ir atradis radio aparāta displejā. Radio ar CD – iebūvētais, ar daudz lielām un ērtām pogām, bet lēzenā paneļa dēļ līdz tām grūti aizsniegties. 6 skaļruņi dod ciešamu skaņu, bet tomēr tādu kā nedaudz plakanu īsta rokmūzikas gardēža ausīm. Gribētos augstākas kvalitātes aparātu, bet nav jau kur to ielikt...
Uzlabojumi interjerā padarījuši gaisotni Civic salonā vieglāku un elegantāku – vairāk hromētu detaļu pieskaņotas centrālās konsoles materiāla krāsai. Gandrīz sportiskie sēdekļi ieguvuši uzlabotu formu, muguras sānu balsti ir regulējami. Ērta un glīta sporta stūre, regulējas gan tikai augstumā. Durvju forma kalpo par ērtu balstu kreisajam elkonim. Vadītāja pozīcija tuva ideālam, varētu vēlēties tikai nedaudz zemāku un dziļāku sēdekli. Salona gaisma novietota jumtā pa vidu, apgaismo arī aizmugures vietas, bet priekšā sēdošajiem neērti aizsniedzama. Aizmugurē gluda grīda bez centrālā tuneļa. Tomēr trim sēdošiem ērti būs tikai tad, ja tie ir bērni līdz 13 gadu vecumam, nelielos pārbraucienos – puslīdz ērti diviem 185 gariem pasažieriem, bet augumā garākiem galva atdursies griestos. Ērta iekāpšana aizmugurē ir tikai no pasažieru puses, jo šofera krēsls nav tik elastīgs, pietiekami lielu vietu iekāpšanai neatbrīvo.
Stilo motora telpu nosedz glīts plastmasas vāks, lai kurš katrs nelūr kas dzeltenajam itāliešu lācītim vēderā. Honda gan nav centusies tērēt līdzekļus uz Civic dzinēja noformējumu. Viss ir kā pierastam 20 gadsimta auto – redzams viss: svečvadi, vadības troses, vadu savienojumi un dzinēja agregāti.Bagāžas telpas abiem auto ir gluži identiskas, bet itālim bagāžas durvis lejasdaļā ir šaurākas – nodeva dizainam. Zem bagāžnieka grīdas Stilo ir pilnizmēra rezerves ritenis, kura vidū ir speciālā kastē ievietoti nepieciešamie instrumenti. Japānim ir tikai avārijas rezerves rats, kura uzdevums ir aizripināt līdz tuvākajam riepu servisam.
Braucam.
Stilo. No itāļu motoriem gaida īsti itāliešu temperamentu, bet šeit – iemin grīdā mīksto gāzes pedāli, un atbilde ir diezgan vienmērīgs līdzsvarots paātrinājums, kuru pat var uzskatīt par pieklājīgu, kamēr neesi baudījis Civic ugunīgo temperamentu. Jā, raķete jau nu Stilo nav, bet ikdienā garantē pietiekami ātru un drošu apdzīšanu.Bet ir viena lieta, kas ir izcila – tas ir divu režīmu stūres pastiprinātājs.
Civic. Hondas priekšrocība ir dzinēja dinamika! Viegls pieskāriens gāzes pedālim, un Civic momentāni šaujas vajadzīgajā virzienā, bet ja pedāli iemin grīdā, auto gatavs izspolēt pat pie 3. pārnesuma. Vadāmība pat ar ziemas riepām vienkārši perfekta – asas, precīzas stūres reakcijas nodrošina iespēju viegli izbraukt par vissarežģītākās virāžas. Pat bez maģiskā uzraksta Type R uz radiatora, tu pie sarkana Civic stūres jūties kā Ģirts Krūzmanis sacīkšu trasē. Laikam taisnība tam, kurš teica, ka sarkanās mašīnas vienmēr brauc ātrāk! Civic 2004. gada modifikācijai esot vairāki uzlabojumi veikti skaņas izolācijai un balstiekārtai, kam braukšanu ar šo auto esot jāpadara līdzīgu augstākas klases modeļiem. Temperamentīgā dzinēja troksnis salonā tomēr dzirdams. Piekare sportiski cieta – uz gluda asfalta bez sānsveres iespējams droši izbraukt jebkuru virāžu jebkurā ātrumā. Bet pie limuzīna līganuma pieradušam cilvēkam liekas, ka bedres, asfalta ielāpi un viļņi liek hondai lēkāt kā bumbiņai. Jā, nepatīk hondai mūsu ielu un ceļu segums... Bet kuram tas patīk?Hondas dinamika lieliski noder veicot ikdienišķu apdzīšanas manevru uz intensīvas kustības lielceļa. Mazais, ņiprais Civic bez piepūles spēj norādīt īsto vietu kādai benzīna kapsētai ar tipisku agresīvu pusmūža mačo pie stūres, kurš vienīgo iespēju realizēt savas ambīcijas atradis uz ielas un domā, ka izmēram ir nozīme arī ceļu satiksmē. Jā, braucot ar Civic, ir grūti turēties CSN rāmjos, ātrumu nejūt…
Tomēr, pie limuzīna klusuma pieradušam liekas, ka skaņas izolācija ir tas, uz ko Civic ražotājs taupījis, lai gan arī Stilo neizceļas ar klusumu salonā – neko darīt, šī tomēr ir kompaktklase.
Vērtējums (Nobeigums)
Stilo varētu patikt cilvēkam, kurš līdz šim braucis ar lielāku auto, arī pieradušam dīzelistam. Līdzsvarotas reakcijas uz gāzi, bremzi un ceļa bedrēm, auto raksturs iekļaujas ikdienas satiksmes normu robežās, neprovocē pārkāpt CSN rāmjus, bet līdz īstam sportistam tālu. Ērta, praktiska, pietiekoši jaudīga automašīna ar labu vadāmību, apmierinošu dinamiku un degvielas patēriņu.
Civic – auto ar raksturu un temperamentu. Septītā paaudze vairāk orientēta uz masu patērētāju nekā iepriekšējās – plašs, ērts salons, ietilpīgs bagāžnieks. Jebkurš dinamiskas braukšanas cienītājs par šo auto būs sajūsmā. Veiksmīgi apvienots praktiskums ar braukšanas prieku.
Vispirms jāatceras – šie tomēr nav piecdurvju ģimenes auto, šie ir auto jaunam (bet varbūt arī ne tik jaunam) aktīvam cilvēkam, kas dzīvo viens, vai arī jaunai ģimenei ar mazu bērnu, kuru droši var sēdināt aizmugurē.
Simpātiju nosliekšanās uz vienu vai otru auto atkarīga no ierastā braukšanas stila un citiem subjektīviem kritērijiem. Ne jau visi izvēlas sev auto tieši tā kā raksta sākumā minētais tipiskais vidusmēra eiropietis. Reāli cilvēki izvēlas auto, vadoties no saviem personīgajiem kritērijiem. Degustatoram ielīst katra pircēja ādā un pieņemt viņa vērtību sistēmu nav iespējams. Mūsu ieteikums – pārbaudiet paši!
Pirmie iespaidi
Stilo. Eiropietis ar itāliešu eleganci un nepārprotami sportiskiem akcentiem. Gandrīz klasisks, mazliet kantains spilgti dzeltens 80. gadu karstais hečbeks. Tas atsauc atmiņā slaveno rallijauto Fiat 131 Abarth un lidojošā soma Markku Alena leģendārās uzvaras. Stilo aizmugure ir īsta dizaineru veiksme, lukturi ārkārtīgi simpātiski. Arī priekšējā optika ar iebūvētiem migliniekiem izskatās glīti un, kā vēlāk noskaidrojām – ideāli izgaismo ceļu arī bez ksenona. Acīs krīt stilīgas formas spoguļi, kā no Ferrari F1 bolīda paņemti. Ne velti pirms dažiem gadiem Parīzes autošovā tika prezentēts sarkans Stilo speciālā Mihaela Šūmahera versijā. Kāpjam iekšā. priekšējais panelis ir taisnās, ģeometriski precīzās līnijās. Pašā vidū smalki iestrādāta oriģinālas formas avārijas signāla poga. Stūre augstumā/dziļumā regulējama, glīta, bet mazliet masīva, ar tādu kā vāku, kas ir arī signāltaures slēdzis. Vidū spoža Fiat emblēma. Pagrieziena rādītājs viegli ieslēdzas un nofiksējas, bet nejauši uzspiežot stiprāk, tas atlec sākumstāvoklī un izslēdzas. It kā viss aizsniedzams, vietas pietiek, sēdēšana izrādās ērta un praktiska. Sēdekli var tālu atbīdīt, lai ērti būtu arī ļoti garam pilotam. Priekšējie sēdekļi atgāžas un pavelkas uz priekšu, ļaujot iekāpt aizmugurē.Salonā gādāts par sīkām braucēju ērtībām, tas patīkami. Panelī divi bardačoki – augšējā cimdu nodalījuma vāks atgādina miniatūra flīģeļa vāku, apakšējais ir pietiekami ietilpīgs. Skārdenes turētājs durvīs. Radio vari ielikt kādu gribi, mūsu auto aprīkots ar Pioneer radio ar CD un 6 skaļruņiem. Uzreiz redzams, ka Itālijā publiski pīpēt aizliegts – pelnu trauks-glāze, kuru nesmēķētājs var atstāt mājās, bet piepīpētājs paslēpies aiz roku bremzes sviras. Gaisma salonā novietota pie spoguļa, un tai ir 3 (!) pozīcijas. Gaidot sievieti vakarā pie kosmētiskā salona, vari bez problēmām lasīt. Kāju gaismiņa priekšējās durvīs, padomāts, lai kāds neiekāp peļķē un nesabojā smalkus itāļu apavus.Aizdedzes atslēga atvāžamā, protams, patīkami. Pielec smuki, rūc klusi un mierīgi. Visapkārt pogas un kloķīši iedegas oranžā krāsā, ieslēdzas radio, un pīkstiens ar uzrakstu uz displeja brīdina „Danger Of Ice”. Vai nu ir tik traki? Āra temperatūra ap nulli, nokrišņu nav, spīd saulīte, neraksturīgi silts janvāris nedēļu pēc orkāna. Nu jā, itāļiem vienmēr bail no ledus. Tomēr paldies par brīdinājumu! Borta dators. Dati uz LCD ekrāna starp mērinstrumentiem, turpat arī cita svarīga informācija. Vadība ar pogām kreisajā pusē uz paneļa blakus stūrei, diezgan vienkārša ”+”, ”–” un ”mode”, arī izvēlne loģiska un pazīstama. Šeit ir arī ātruma ierobežojuma brīdinājuma signāls, kuru vari ieprogrammēt pēc paša vēlēšanās vai atslēgt vispār.
Civic. Hondas stils – moderns dizains, mūsdienīgs pilienveida siluets, sānskatā sportiski agresīvs, efektīgi sarkans. Septītās paaudzes Honda Civic salīdzinājumā ar savu priekšgājēju ir pilnīgi cits auto ar plašāku salonu, bet tos vieno lieliska dinamika un izcila vadāmība.2004. gada modifikācijai vizuāli uzlaboti vairāki elementi, kas Civic izskatu padara izsmalcinātāku un sportiskāku. Izmainīts priekšpuses dizains: platāka gaisa atvere priekšējā buferī, jauni izteiksmīgi lukturi un radiatora reste. Virsbūves krāsas sānu moldingi piešķir noteiktāku auto sānu siluetu tāpat kā aizmugurējais spoileris. Aizmugurējie lukturi ir pilnībā modernizēti.Salonā valda kompaktklasē nepieredzēts plašums. Sportiski racionāls interjers, paneļa virspuses svītrainais kevlara reljefs atgādina sacīkšu auto kokpitu. Centrālā paneļa konsole alumīnija krāsā, tajā interesanti izvietots ātrumu pārslēgs, kas vizuāli atgādina WRC mašīnu sekvenciālo “džoistiku”. Lai gan sākumā roka ierastā vietā ķer tukšu gaisu, jau pēc neilga laika šis risinājums iepatīkas – ātrumi pārslēdzas viegli, praktiski nekādu adaptāciju neprasa. Atbrīvotajā telpā uz grīdas ir vieta skārdenām, brillēm un citādiem sīkumiem. Abās pusēs ātrumkloķim ērti aizsniedzami avārijas signāla poga un piepīpētājs, kas tā vien mudina maitāt veselību. Trīs klimata regulēšanas pogas panelī izvietotas vertikāli cita virs citas. Mērinstumentu panelis nelutina ar daudzveidību, bet pulksteņu baltās ciparnīcās ir ērti skatīties. Vienīgais pulkstenis, kas rāda laiku, savu mājvietu ir atradis radio aparāta displejā. Radio ar CD – iebūvētais, ar daudz lielām un ērtām pogām, bet lēzenā paneļa dēļ līdz tām grūti aizsniegties. 6 skaļruņi dod ciešamu skaņu, bet tomēr tādu kā nedaudz plakanu īsta rokmūzikas gardēža ausīm. Gribētos augstākas kvalitātes aparātu, bet nav jau kur to ielikt...
Uzlabojumi interjerā padarījuši gaisotni Civic salonā vieglāku un elegantāku – vairāk hromētu detaļu pieskaņotas centrālās konsoles materiāla krāsai. Gandrīz sportiskie sēdekļi ieguvuši uzlabotu formu, muguras sānu balsti ir regulējami. Ērta un glīta sporta stūre, regulējas gan tikai augstumā. Durvju forma kalpo par ērtu balstu kreisajam elkonim. Vadītāja pozīcija tuva ideālam, varētu vēlēties tikai nedaudz zemāku un dziļāku sēdekli. Salona gaisma novietota jumtā pa vidu, apgaismo arī aizmugures vietas, bet priekšā sēdošajiem neērti aizsniedzama. Aizmugurē gluda grīda bez centrālā tuneļa. Tomēr trim sēdošiem ērti būs tikai tad, ja tie ir bērni līdz 13 gadu vecumam, nelielos pārbraucienos – puslīdz ērti diviem 185 gariem pasažieriem, bet augumā garākiem galva atdursies griestos. Ērta iekāpšana aizmugurē ir tikai no pasažieru puses, jo šofera krēsls nav tik elastīgs, pietiekami lielu vietu iekāpšanai neatbrīvo.
Stilo motora telpu nosedz glīts plastmasas vāks, lai kurš katrs nelūr kas dzeltenajam itāliešu lācītim vēderā. Honda gan nav centusies tērēt līdzekļus uz Civic dzinēja noformējumu. Viss ir kā pierastam 20 gadsimta auto – redzams viss: svečvadi, vadības troses, vadu savienojumi un dzinēja agregāti.Bagāžas telpas abiem auto ir gluži identiskas, bet itālim bagāžas durvis lejasdaļā ir šaurākas – nodeva dizainam. Zem bagāžnieka grīdas Stilo ir pilnizmēra rezerves ritenis, kura vidū ir speciālā kastē ievietoti nepieciešamie instrumenti. Japānim ir tikai avārijas rezerves rats, kura uzdevums ir aizripināt līdz tuvākajam riepu servisam.
Braucam.
Stilo. No itāļu motoriem gaida īsti itāliešu temperamentu, bet šeit – iemin grīdā mīksto gāzes pedāli, un atbilde ir diezgan vienmērīgs līdzsvarots paātrinājums, kuru pat var uzskatīt par pieklājīgu, kamēr neesi baudījis Civic ugunīgo temperamentu. Jā, raķete jau nu Stilo nav, bet ikdienā garantē pietiekami ātru un drošu apdzīšanu.Bet ir viena lieta, kas ir izcila – tas ir divu režīmu stūres pastiprinātājs.
Civic. Hondas priekšrocība ir dzinēja dinamika! Viegls pieskāriens gāzes pedālim, un Civic momentāni šaujas vajadzīgajā virzienā, bet ja pedāli iemin grīdā, auto gatavs izspolēt pat pie 3. pārnesuma. Vadāmība pat ar ziemas riepām vienkārši perfekta – asas, precīzas stūres reakcijas nodrošina iespēju viegli izbraukt par vissarežģītākās virāžas. Pat bez maģiskā uzraksta Type R uz radiatora, tu pie sarkana Civic stūres jūties kā Ģirts Krūzmanis sacīkšu trasē. Laikam taisnība tam, kurš teica, ka sarkanās mašīnas vienmēr brauc ātrāk! Civic 2004. gada modifikācijai esot vairāki uzlabojumi veikti skaņas izolācijai un balstiekārtai, kam braukšanu ar šo auto esot jāpadara līdzīgu augstākas klases modeļiem. Temperamentīgā dzinēja troksnis salonā tomēr dzirdams. Piekare sportiski cieta – uz gluda asfalta bez sānsveres iespējams droši izbraukt jebkuru virāžu jebkurā ātrumā. Bet pie limuzīna līganuma pieradušam cilvēkam liekas, ka bedres, asfalta ielāpi un viļņi liek hondai lēkāt kā bumbiņai. Jā, nepatīk hondai mūsu ielu un ceļu segums... Bet kuram tas patīk?Hondas dinamika lieliski noder veicot ikdienišķu apdzīšanas manevru uz intensīvas kustības lielceļa. Mazais, ņiprais Civic bez piepūles spēj norādīt īsto vietu kādai benzīna kapsētai ar tipisku agresīvu pusmūža mačo pie stūres, kurš vienīgo iespēju realizēt savas ambīcijas atradis uz ielas un domā, ka izmēram ir nozīme arī ceļu satiksmē. Jā, braucot ar Civic, ir grūti turēties CSN rāmjos, ātrumu nejūt…
Tomēr, pie limuzīna klusuma pieradušam liekas, ka skaņas izolācija ir tas, uz ko Civic ražotājs taupījis, lai gan arī Stilo neizceļas ar klusumu salonā – neko darīt, šī tomēr ir kompaktklase.
Vērtējums (Nobeigums)
Stilo varētu patikt cilvēkam, kurš līdz šim braucis ar lielāku auto, arī pieradušam dīzelistam. Līdzsvarotas reakcijas uz gāzi, bremzi un ceļa bedrēm, auto raksturs iekļaujas ikdienas satiksmes normu robežās, neprovocē pārkāpt CSN rāmjus, bet līdz īstam sportistam tālu. Ērta, praktiska, pietiekoši jaudīga automašīna ar labu vadāmību, apmierinošu dinamiku un degvielas patēriņu.
Civic – auto ar raksturu un temperamentu. Septītā paaudze vairāk orientēta uz masu patērētāju nekā iepriekšējās – plašs, ērts salons, ietilpīgs bagāžnieks. Jebkurš dinamiskas braukšanas cienītājs par šo auto būs sajūsmā. Veiksmīgi apvienots praktiskums ar braukšanas prieku.
Vispirms jāatceras – šie tomēr nav piecdurvju ģimenes auto, šie ir auto jaunam (bet varbūt arī ne tik jaunam) aktīvam cilvēkam, kas dzīvo viens, vai arī jaunai ģimenei ar mazu bērnu, kuru droši var sēdināt aizmugurē.
Simpātiju nosliekšanās uz vienu vai otru auto atkarīga no ierastā braukšanas stila un citiem subjektīviem kritērijiem. Ne jau visi izvēlas sev auto tieši tā kā raksta sākumā minētais tipiskais vidusmēra eiropietis. Reāli cilvēki izvēlas auto, vadoties no saviem personīgajiem kritērijiem. Degustatoram ielīst katra pircēja ādā un pieņemt viņa vērtību sistēmu nav iespējams. Mūsu ieteikums – pārbaudiet paši!
2.05 (99)
Komentāri:
Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
