Autoražotāji optimālā motoreļļas patēriņa līmeni nosaka, pamatojoties uz testiem un pētījumiem, tomēr daži dzinēji var patērēt pārlieku daudz eļļas, kas var izraisīt bīstamas sekas. Kādi ir izplatītākie un iespējamie cēloņi lielam motoreļļas patēriņam, un kādēļ nav ieteicams pārsniegt optimālo nobraukumu līdz motoreļļas maiņai?Vairumā gadījumu motoreļļas noplūžu izraisa turbokompresors, kas kļuvis arvien izplatītāks gan dīzeļdzinējos, gan benzīna dzinējos. Iemesli motoreļļas līmeņa kritumam lielākoties ir noplūdes turbokompresorā vai bloķētās eļļas trubiņas.  Tas parasti notiek tieši ieplūdes sistēmā un sadegšanas kamerās. Atsevišķos gadījumos dīzeļdzinēji, kurus skāruši šādi defekti, var ciest no motoreļļas spontānas sadegšanas. Par laimi, mūsdienās šādas kļūmes ir ļoti retas, jo vairumam dzinēju ir īpaši noslēgvāki, kas aiztur gaisa padevi dzinējā, novēršot šo sadegšanu.

“Viens no motoreļļas augstā patēriņa cēlonim ir cilindru un cilindru gredzenu nodilums vai mehāniskais bojājums. Gredzeni aizver sadegšanas kameras un atdala to no kartera, turklāt tie arī attīra cilindru sieniņas no liekās eļļas. Ja tie ir bojāti, eļļas patēriņš var būt augstāks, jo gredzeni nespēj precīzi veikt paredzētās funkcijas un uz cilindru sieniņām atstātā eļļa ir daļēji sadegusi. Tas arī palielina degvielas patēriņu un samazina jaudu, jo dzinējam nav iespējams uzturēt pietiekamu saspiešanu,” norāda Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński) uzņēmuma “TOTAL Energies” vadošais eksperts.

Oglekļa nogulsnes, kas veidojas eļļas sadegšanas procesā, pakāpeniski deformēs cilindra galviņu, proti, vārstus, vadotnes un blīves. Ja dzinējs pastāvīgi tiek pakļauts zemam eļļas spiedienam, tas var saskarties ar tipiskām problēmām, kas saistītas ar augstu motoreļļas temperatūru, piemēram, dzinēja pārkaršanu, gultņu un cilindru nodilumu vai iesprūdušiem gredzeniem. Pārāk daudz eļļas dzinējā var izraisīt arī bojājumus katalizatoram un skābekļa sensoram.

Dzinējs “ēd” motoreļļu – mīts vai patiesība?

Dzinēji paši no sevis nevar “ēst” motoreļļu, jo līmeņa krišanos izraisa noplūdes. Ķēdi un spriegotājus kā komponentes, kuru darbībai nepieciešama motoreļļa, var pilnībā sabojāt nepietiekama ieeļļošana. Lai konstatētu noplūdes, vispirms nepieciešams pārbaudīt visas savienojošās sastāvdaļas, blīves, elastīgās vai gumijas šļūtenes, ietvarus, piemēram, hronometrāžas ķēdes ietvarus, turbokompresoru un citas, mazāk redzamas detaļas, piemēram, eļļas tvertnes drenāžas aizbāzni.

Vēl viens iemesls pārmērīgam eļļas līmeņa kritumam var būt degvielas ieplūdes sūkņa bojājums. Ja sūknis ir ieeļļots ar motoreļļu, tas var izraisīt eļļas nonākšanu dzinējā un pēc tam sadegšanas kamerās. Pārāk daudz eļļas sadegšanas kamerā nelabvēlīgi ietekmēs arī putekļu filtru (ja automašīnai tāds ir). Liekā eļļa sadegšanas kamerā acīmredzami palielinās kaitīgās sērskābes emisijas.

Kā zināt, ka dzinējs patērē pārāk daudz motoreļļas?

Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Ražotāji ir ievērojami paplašinājuši pieņemamā eļļas patēriņa robežas, vismaz savās rokasgrāmatās. Piemēram, 1.4 TSI dzinējiem, Volkswagen pieļauj eļļas patēriņu 1l uz 1000km.

"Neaizmirsīsim, ka lielo eļļas patēriņu var radīt arī braukšanas stils. Ja ikdienā brauc kalnainās vietās vai lielā ātrumā pa automaģistrālēm, kas rada ievērojamu slodzi motoram, tad liels eļļas un degvielas patēriņš ir pilnīgi normāls. Ir svarīgi pārbaudīt eļļas līmeni gan pirms, gan pēc jebkura gara izbrauciena, tāpat arī glabāt pa rokai motoreļļu, kuru var papildināt, jo nekad nevar zināt, kad un kur tā var būt nepieciešama,” skaidro Andžejs Hušatinskis (Andrzej Husiatyński).

Rezumējot, viss ir atkarīgs no dzinēja veida un stāvokļa, kā arī no pieļaujamā nobraukuma, ko nosaka automašīnas ražotājs. Ražotājs lietotāja rokasgrāmatā iekļauj specifiskus norādījumus, ņemot vērā faktu, ka eļļas patēriņš var pieaugt līdz konkrētam līmenim, kad automašīna tiek vadīta noteiktos apstākļos.