Daudzi autobraucēji labprāt pārietu uz elektriskajiem automobiļiem, un eksperti ir vienisprātis, ka bateriju spēkrati ir mobilitātes nākotne. Taču braucamie, ko nedarbina fosilā degviela, joprojām veido tikai dažus procentus no kopējās automobiļu masas, un viens no galvenajiem situācijas iemesliem ir cena un labu alternatīvu trūkums.Bagātākas un videi draudzīgākas Eiropas valstis iet pircēju vai pārdevēju subsidēšanas ceļu,

taču lielākajai daļai autovadītāju nāksies gaidīt pieejamākus modeļus, kas vienlaikus būs arī tehnoloģiski modernāki par tiem, ko var iegādāties tagad. Šajā pārmaiņu laikā ielās dosies arī piektais Citroën elektromobilis – kompaktais modelis ë-C4, kas autodīleru salonos parādīsies nākamā gada sākumā.

 Transporta un infrastruktūras tehnoloģiju straujā attīstība, kā arī pieaugošais jauno modeļu skaits elektrisko automobiļu entuziastiem dod skaidru signālu – situācija drīz ievērojami mainīsies un uz ceļiem parādīsies daudz vairāk izmešu ziņā tīru spēkratu.Līdz šim novērotās tirgus tendences liek domāt, ka var izšķirt trīs galvenos elektromobiļu aspektus, kuriem piesaistīta vislielākā autobraucēju uzmanība: cena, ar vienu uzlādi veicamais attālums un akumulatora uzlādes ātrums.

 100 km – desmit minūtēs

 Vēl nesen uzlādes ātruma rādītājs (vai uzlādes jauda) tika apspriests salīdzinoši reti, priekšplānā esot bažām par elektromobiļu cenu un strīdiem par turpmāko attīstību. Tomēr pakāpeniski palielinoties gan elektromobiļu akumulatoru kapacitātei, gan uzlādes staciju skaitam, arvien nozīmīgāks kļūst tieši uzlādes ātruma jautājums.

 Vairums populāro jauno elektromobiļu, piemēram, Nissan Leaf, Hyundai Ioniq vai Volkswagen e-up! ļauj to akumulatorus uzlādēt ar 40-50 kW jaudu. Tomēr paši jaunākie modeļi vadītājiem piedāvā risinājumus, kas prasa daudz mazāk pacietības.

 Citroën ë-C4 augstas veiktspējas 50 kWh litija jonu bateriju ar šķidrumdzesi var uzlādēt, izmantojot 100 kW līdzstrāvas lādētājus. Tas ir šajā segmentā reti sastopams rādītājs un ļauj 80% uzlādi sasniegt pusstundas laikā, vadītājam nodrošinot apmēram 10 kilometrus minūtē. Tādējādi attālumu no Rīgas līdz Valmierai var veikt pēc tikai desmit minūšu ilgas uzlādes.

 Protams, pie šāda elektromobiļa uzlādēšanas ātruma rodas jautājums par atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu uz ceļiem un mājās. Izmantojot parasto elektrotīklu, akumulatora pilnīga uzlāde var ilgt nedaudz vairāk nekā 24 stundas, taču, izmantojot Wall Box lādētāju, ko var iegādāties vai nomāt, akumulatoru iespējams uzlādēt 5 stundu laikā. Superātrā lieljaudas uzlāde mājas apstākļos nav nepieciešama, taču tā ir ārkārtīgi nozīmīga, dodoties garos braucienos un ceļojot.

 ë-C4 elektromotors attīsta 136 ZS jaudu un 260 Nm griezes momentu. Ar to elektromobilis līdz 100 km/h paātrinās 9,7 sekundēs un ar vienu uzlādi var nobraukt 350 km (pēc WLTP metodikas).

 Cik tālu tas tiks?

 Pieaugot akumulatora kapacitātei, pieaug arī ar vienu uzlādi paveicamais attālums – vēl nesen ražotāji sacentās par 200 km robežas pārvarēšanu. Kad elektriskās automašīnas spēra pirmos asfalta kilometru soļus, šis rādītājs jo īpaši bija atkarīgs no vadītāja – viņa paškontroles, spējas braukt vienmērīgi un paredzēt satiksmes plūsmas dinamiku.

 Tagad vadītājam talkā nāk daudz viedu palīgu. Elektriskam ë-C4 ir īpašs bremzēšanas režīms, kas intensificē automašīnas palēnināšanos, kad atlaiž akseleratora pedāli: šādi atgūstot bremzēšanas enerģiju, auto papildus uzlādē akumulatoru un palielina paveicamo attālumu.

 Siltumsūkņi, akumulatoru sildītāji un citi gudri risinājumi paši par sevi nav principiāls jaunums, taču digitālās pasaules iespējas ļauj izstrādātājiem pilnībā atbrīvot iztēli. Īpaši elektromobiļiem paredzētas tālvadības lietotnes padara automašīnas ekspluatāciju vēl ērtāku.

 Piemēram, akumulatora ikdienas uzlādi var ieprogrammēt tā, lai tā ieslēgtos tad, kad ir visizdevīgākais elektroenerģijas tarifs. Cits piemērs ir ë-C4 jaunākās paaudzes 3D navigācijas sistēma, kas reāllaika režīmā izmanto TomTom Traffic satiksmes informāciju, tādējādi ļaujot vadītājam vieglāk prognozēt elektroenerģijas atlikumu, kā arī plānot iespējamo apstāšanos uzlādes punktos.

 Kopumā ë-C4 modelis piedāvā 20 digitālos braukšanas palīgus, ieskaitot otrā līmeņa autonomās braukšanas sistēmu. Turklāt elektriskais modelis saglabā svarīgus iekšdedzes dzinēju “brāļu” atribūtus – piemēram, Citroën Advanced Comfort programma sniedz izcilu komfortu: gan ar mīksti strādājošu amortizāciju, kurā izmantoti astoņi hidrauliskie buferi, gan ar ārkārtīgi mīkstajiem sēdekļiem un telpu kājām, kas ir viena no lielākajām šajā klasē.

 Jutīgais cenas jautājums

 Lai cik ātri vai efektīvi būtu jaunākie elektriskie modeļi, lielākajai daļai patērētāju ļoti svarīgs ir un paliek cenas jautājums. Piemēram, kompaktā hečbeka Volkswagen ID.3 pircējam par versiju ar 62 kWh akumulatoru pašlaik būtu jāmaksā vismaz 40 000 eiro, un lētākas versijas ar mazākas ietilpības akumulatoru nāksies gaidīt.

 Tomēr ne visi elektriskie automobiļi liek maku atvērt tik plaši. Piemēram, elektriskais krosovers Peugeot e-2008, kas tirgū parādījās šogad, Latvijā maksā nedaudz vairāk par 33 tūkstošiem eiro. Citroën ë-C4 cena vēl nav paziņota, taču eksperti prognozē, ka tā būs zemāka nekā vācu konkurentam. Tai vajadzētu būt zemākai arī par Hyundai Ioniq, par kuru dīleri pašlaik prasa 38 000 eiro.

 Eiropā elektromobiļi ir visstraujāk augošais segments – pērn visā kontinentā pārdeva 361 000 vienību. Tas ir par 90 procentiem vairāk nekā 2018. gadā un veidoja 2,3 procentus no visu jauno automašīnu tirgus. Tātad jauna auto iegādi izsverošiem pircējiem pieejamo alternatīvu skaits palielinās, un dažkārt ir vērts būt pacietīgam un sekot autopasaules jaunumiem: kas notiks nākamajos mēnešos?