Brīdī, ka sacensību organizatori izlasīja Latvijas komandas pieteikumu, iespējams, ka viņi bija manāmi pārsteigti. Mūsu komandā kā viens no trijiem dalībniekiem bija pieteikts Konstantīns Calko, šī brīža Palangas trases rekorda “turētājs”, vienīgais un pirmais Baltijas valstu pārstāvis Lemānas 24 stundu izturības sacensībās, neskaitāmu trofeju, titulu un kausu īpašnieks, zināms arī kā “World Touring Car Championship” braucējs un pasaules vicečempins kartingā. Pārējie divi mūsu dalībnieki varbūt Lietuvā bija mazāk zināmi, taču tas nenozīmē, ka no viņiem nebūtu jāuzmanās.

2017. gada sacensības "ENEOS 1006 km powered by Hankook ". Neticamie latviešu piedzīvojumi Palangā.

 

Kāpēc lietuvieši to dara labāk?

Lietuvas kūrortpilsētā Palangā vasarā netiek rīkoti speciāli pilsētas svētki. Tā vietā viņiem ir sacensības, kas ar saviem satelīt-pasākumiem veido tādu kokteili, ka vispārpieņemtais pilsētas svētku formāts nobāl šo aktivitāšu priekšā . Šīs izturības sacensības un vienlaicīgi svētki notiek jau 18 reizi un ar katru gadu kļūst aizvien populārākas. Mēģinot noskaidrot   - “ko mums būs mācīties” apbruņojies ar dažādiem fotoaparātiem es sekoju vienīgās latviešu komandas “Flash Racing” startam šajās sacensībās.

Sacensību formāts ir nemainīgs kopš pirmās reizes 2000. gadā. Pa koplietošanas ceļu visi mēģina nobraukt pēc iespējas ilgāk un ātrāk. Neuztraucieties, policijai nav jāziņo. Trase, kas, ierīkota uz četru joslu šosejas, ir saņēmusi visas nepieciešamās atļaujas un tā ir norobežota no koplietošanas satiksmes. Tie, kuri neinteresējas par šo pasākumu ir "tā norobežoti", ka plānotajam braucienam caur kūrortpilsētu Palangu sastrēgumu un apvedceļu dēļ – braucienam ir jāpierēķina vēl 3-4 stundas. Šis festivāls notika trīs dienas -ketvirtadienis, penktadienis ir šestadienis (lietuviešu – ceturtdien, piektdien un sestdien) un kopā ar ieskandinošiem, paralēliem un pavadošiem pasākumiem pārvērta kluso Palangu par Lietuvas vasaras galvaspilsētu.

Pasākuma evolūcija

Sākotnēji organizatoriem bija ideja taisīt 24 h sacensības, bet vēlāk, optimāli izvērtējot trases iespējas, bija jāatzīst, ka naktī pa tumsu braukt tik lielā ātrumā būtu bīstami, tāpēc tika izvēlēts vienas dienas, jeb tūkstoš kilometru formāts. Kurš pirmais nobrauc 1000 km , tas arī uzvarētājs. Sacensības tā arī saucās "1000 km sacensības - Palanga", Vēlāk šim nosaukumam "piekabināja" ģenerālsponsora vārdu. Un tad tikai sākās. Katrs lielais sponsors gribēja, lai arī viņa zīmolu ietver sacensību nosaukumā, un tā šogad, 2017. gadā, mums ir 1006 km brauciens par godu TV translācijas atbalstītājam TV6, ENEOS – tāpēc, ka šī kompānija  ir ģenerālsponsors un vēl nosaukumā ir firma Hankook, jo ar viņu riepām brauc visi dalībnieki. Turklāt sacensību oficiālajā logo tika ierakstīts klāt arī riepu kompānijas reklāmas sauklis "Driving Emotion". Visai raibs kokteilis. Klāt vēl pierakstiet šī pasākumu obligāto paralēlo tulkojumu valsts valodā, attiecīgi lietuviešu valodā - un tas skanēja  “1006 km lenktynes … un viss pārējais iepriekšminētais sponsoru uzskaitījums vēlreiz”.

Īsa pamācība tautiešiem

Brīdī, ka sacensību organizatori izlasīja Latvijas komandas pieteikumu, iespējams, ka viņi bija manāmi pārsteigti. Mūsu komandā kā viens no trijiem dalībniekiem bija pieteikts Konstantīns Calko, šī brīža Palangas  trases rekorda “turētājs”, vienīgais un pirmais Baltijas valstu pārstāvis Lemānas 24 stundu izturības sacensībās, neskaitāmu trofeju, titulu un kausu īpašnieks, zināms arī kā “World Touring Car Championship” braucējs un pasaules vicečempins kartingā. Pārējie divi mūsu dalībnieki varbūt Lietuvā bija mazāk zināmi, taču tas nenozīmē, ka no viņiem nebūtu jāuzmanās. Artūrs Batraks beidzamajos 7 gados ir redzēts stāvam uz pjedestāla (arī augstākā) autošosejas sacensībās (Btcc, BEC u.c.), savukārt Vilnis Batraks ir lielāks speciālists senākos braucamajos, piemēram, vēsturiskajā autošosejā “Dzintara aplis” un tml. kas, saprotams, ir lielas, respektējamas pieredzes rādītājs. Autogrāfu mednieki šķiet nabija to pamanījuši, un garās rindās ap komandas telti nestāvēja, bet sportisti par to neuztraucās, jo bija mierīgi jānoskaņojas sacensībām. Mazliet gan ir žēl, ka uz oficiālajiem preses izdevumiem, kur drukātajā materiālā ir izlasāms par šis trases rekordu, es nepaprasīju Calko autogrāfu.

Latviešu komandas automašīna bija zaļi baltais BMW 330D un tas ar 69 numuru startēja D2 klases ieskaitē. Tātad, plāns bija sekojošs. Latvieši ierodas ar vienu no dizaina ziņā izskatīgākajiem un gaumīgāk krāsotiem BMW. Trīs sportisti nomaina viens otru dienas garumā, mehāniķi tikai maina riepas un uzpilda degvielu. Vakarā kāpšana uz pjedestāla, pēc tam greznas vakariņas, svinības un triumfējoša atgriešanās Latvijā. Faktiski, atskatoties uz visiem notikumiem – tieši tā arī notika, tikai ar mazu korekciju. Mehāniķiem sanāca krietni vairāk darba kā plānots, toties tieši viņiem bija veltīts viss triumfs un pateicība, jo ar iespējām, kas bija viņu rīcībā – tika sasniegts tas, kas nebija iespējams, bet … tomēr notika. Dienas beigās sacīkšu mašīna šķērsoja finiša līniju. Skaistais BMW parādīja raksturiņu, bet mehāniķi arī , tāpēc 1:0 - un latvieši uz pjedestāla. Tiesa, uz otrā pakāpiena savā klasē. Tas vēl tāds neliels precizējums.

Latīņu teicienam par to, ka katrs sākums ir grūts latvieši varētu pierakstīt papildinājumu, ka autosportā tas ir arī dārgs, nervus iznīcinošs, adrenalīnu ražojošs monstrs, kurš nekad nav prasījis “mazo pirkstiņu”, bet uzreiz ievilcis sevī tā, ka vienīgi sporta mašīnas rūkoņa garāžā paziņo ģimenes locekļiem, ka tu vēl esi onlainā.

Kā pastāstīja komandas “Flash Racing Latvija” pārstāvis I. Kindzulis  - “Mēs mēģinām absolvēt paša izveidotu autosporta akadēmiju, tikai no savas pieredzes gūdami pareizas atbildes, un skarbas mācības. Precīzāk, dārgas mācības, kas veido atspērienu uz nākamajiem pakāpieniem, kur priekšā atkal ir jauni izaicinājumi un ne mazāk nopietnas mācības.” Vēlreiz jāuzsver, ka šie kungi visu dara paši. Latvijā to var - tāpēc piefiksējam šo komandu un gaidām pelnīto atzinību, kā tas ir noticis ar Dambi un viņa oskariem.

Vēl nedrīkst nepieminēt kuplo fanu bāzi - līdzjutējus, kas bija ieradušies kopā ar komandu. Te bija viss kā pie rokzvaigznēm, karogi, krekliņi un patiesa fanošana. Vēlaties pievienoties – meklējiet viņus sociālos tīkos vai vislabāk nākamajās sacensībās!

Dīvainību medniekiem

Gadījumā, ja kolekcionējat dīvainākās apbalvošanas ceremonijas vai veidojat topu ar iespējamajam lietām, kuras uzšļakstīt uzvarētājiem, tad šī sadaļa jums varētu noderēt. Iedomājieties, Lemānas 24 stundu sacensības Francijā, Palangas pasākuma vecākā māsa, izturības brauciens, kurā tika “izgudrota” tradīcija uzvarētājus apliet ar šampanieti. Precīzi faktu cienītājiem protams precizēšu, ka pašā pirmajā reizē tā bija nejaušība, jo 24 stundu slodzi neizturēja ne tikai mašīnas un sportisti, bet arī šampanietis. Lasītāji ar bagātu fantāziju, koncentrējieties. Šogad Palangā sacensību uzvarētājam tika izvēlēts uzliet uz sejas pienu, nevis šampanieti un tas šķita mazliet dīvaini. Patiesībā – ļoti dīvaini, ja uz to skatāmies pasākuma fotogrāfijās. Protams, ka tā vēlējās sponsors – Piena kombināts, bet... ja sponsors būtu krāsas ražotājs? Vai iepakojumu materiālu tirgotājs? Tad uzvarētāju ietītu plēvēs un nokrāsotu? Labi, ka otrs ģenerālsponsors, motoreļļas ražotājs bija saprotošs,  un nepieprasīja laistīties ar eļļu- jo tad mēs par to jau būtu dzirdējuši kādā vakara ziņu izlaidumā. Iespējams, ka šis pasākums vēlas sev jaunu nišu un nākotnē te, Palangā,  pulcēsies arī netradicionālās apbalvošanas piekritēji uz savu ikgadējo tikšanos, bet pagaidām piefiksēsim šo kā vienu no lietām, ko mēs negribam mācīties no lietuviešiem.

Cilvēks pret datorprogrammu

Ir dzirdēts, ka esot notikusi šaha spēli, kurā dators spēlē šahu ar šīs spēles lielmeistaru. Par šo gadījumu precīzo faktu cienītājiem šoreiz būs jālieto Google, bet par līdzīgu intrigu Palangā varu pastāstīt. Muitas brokeru kompānija “Bunasta” saviem VIP klientiem un īpaši izvēlētiem interesentiem deva iespēju izbraukt Palangas trasi ar datoru, speciālā simulatorā. Šo rindu autoram arī radās tāda iespēja un tāpēc varu objektīvi atklāt sajūtas, kuras baudīju šīs dažas minūtes. Vispirms jāuzslavē virtuālās trases izveidotāji, Lietuvas kompānija “Simuliatoriu akademija” no Viļņas. Grafika un trases precizitāte detaļās bija tuvu ideālai. Salīdzinot fotografētos materiālus ar virtuālo trasi ir redzama pārsteidzoša līdzība. Izbraucot trasi datorā, bija skaidrs – kāpēc vairums avāriju šogad notika vienā un tajā pašā vietā. Iemesls bija redzamība, jo trase “nenolasās” un sportistam galvā iepriekš jāizdomā ātrums ar kādu viņš iebrauks “neredzamajā” līkumā, tā, lai varētu no tā arī izbraukt. Un tagad par interesantāko. Jūs noteikti būsit lepni, tāpat kā es. Neviens virtuālajā stimulatorā neizbrauca trasi ātrāk kā to izdarīja Konstantīns Calko reālajā dzīvē. Trases rekords digitālajā pasaulē palika par dažām sekundēm sliktāks, nekā mūsējais to izdarīja ar savu trases rekorda braucienu. Visi datorspēļu giganti brauca gandrīz tikpat labi, taču tomēr, par dažām sekundēm sliktāk. Cik es lepni smaidīju šo datorspēles uzvarētāju apbalvošanā! Protams, es pēc tam dzirdēju, ka gadījumā, ja maina programmas konfigurācijas parametrus, tad tas esot izdarāms, un virtuālais rekords, kas pārāks par faktisko ir iespējams, taču tas mums neinteresē. Lai paliek šie paši parametri un mēs varam aizmigt ar pārliecību, ka mūsējais ir labāks par datoru. Vēl tikai – kā būtu, ja pats Konstantīns Calko simulatorā spēkotos ar savu rekordu. Kostja, kā tev kompjūterspēlītes? Padodas?

Motosports un meitenes

Šis varētu būt analītisks stāsts par dzimumu vienlīdzību caur psiholoģiskā portreta prizmu, bet tas iederētos citā izdevumā. Vai kādam ir zināma atbilde – kāpēc skaistas meitenes labprāt fotografējas pie dārgām, skaistām sporta mašīnām? Ir varianti, bet lai nu paliek. Iesākumā jāmin fakts, ka sacensībās brauca arī sievietes. Te nevar nepieminēt mīlošu sportistu pāri, kuri brauca vienā ekipāžā un sporta kombinezonos staigāja pa servisa zonu rokās sadevušies un pa starta zonu apkampušies. Viss pārējais, ja turpinām apskatu par sievietēm, bija stereotipiski, vislabākajās seno laiku autosporta tradīcijās. Skaistas meitenes, kuras reklamēja sponsoru produktus, modeles ar karogiem atklāšanas ceremonijā un apbalvošanā. Klāt pieskaitām speciāli tērptās komandu atbalstītājas, piegulošos kostīmos ar sponsora zīmoliem priekšā un aizmugurē. Plus lielāko komandu atbalstītājas vienādos kreklos ar komandas nosaukumiem. Tie, kuri nesaprot autosportu varēja vērot meitenes un jāatzīmē -  to paspēja izdarīt arī tie, kas aktīvi sekoja līdzi sacensībām. Šo krāšņo šovu vairāku dienu garumā tikai pieņemts saukt par sacensībām, jo tā ir centrālā ass ap ko griežas viss pārējais, bet varbūt tas ir arī teātris, kurā visi grib dabūt kādu lomu, gan skatītāji, gan sportisti, gan modeles? Teātris, kurā viss notiek pa īstam. Slavenais rakstnieks Hemingvejs esot teicis, ka autosports ir vienīgais īstais sporta vieds. Pārējie sporta veidi esot spēles. Labi, faktu mīļotājiem jāpasaka, ka vēl divi sporta veidi Heminvejam likās īsts sports - vēršu cīņas un alpīnisms.

Ātruma festivālu nedēļa

Plāšu ātruma sacensību spektru nodrošināja pasākumi, kas notika pirms galvenā 1006 kilometru brauciena sestdien,  jau sākot ar ceturtdienu notika meistarības braukšanas – auto slaloma sacensības (Hankook Juta Slalomas). Vizuāli iespaidīgi bija drifra braucēju paraugdemonstrējumi treniņos un riepu dedzināšana sacensībās (Gera Dovana Drift). Skatītāju  un savam priekam Lietuvas Porsche klubs rīkoja savus ikgadējos izbraucienus pa Palangas trasi ar īpašiem šīs markas sporta auto modeļiem. Daudzas nelielas aktivitātes kuplināja pasākuma kaleidoskopu šo brīvdienu garumā, bet īpaši nozīmōgas tās bija tikai to dalībniekiem un uzvarētājiem, kā piemēram, mehāniķu skrējiens vai Miss Racing titula iegūšana.

Nevar nepieminēt īpašo sacensību atbalstītāja „Inchcape Motors“ rīkoto  braucienu ar automašīnu Jaguar F-Pace, kura laikā auto prezentācijas nolūkā bija jāapbraukā pēc iespējas vairāk ģeogrāfisku punktu Lietuvas valsts visās četrās debespusēs. Tā kā pasākums notika valsts rietumos, tad atlika apmeklēt vēl tikai austrumu, ziemeļu un dienvidu galējos punktus, faktiski veicot maršrutu pa visu Lietuvu vienā dienā. Viss 1243 kilometru brauciens kopā aizņēma 13, stundas un 56 minūtes.

Pārdomas par mītiem autosportā

Runā, ka ir trases, kuras pašas izvēlas uzvarētāju. Tādas leģendas rodas tad, ja pilnīgi neparedzamu iemeslu dēļ par uzvarētāju daudzus gadus kļūst kāda personā. Palangas trase arī ir daļa no šāda mīta. Sportists Jonas Gelžinis šogad uzvarēja 7-to reizi Palangas "1000 km" sacensību maratonā, un tā šoreiz viņam bija viņa 4. reize pēc kārtas. Kas ir šis 1988. gadā dzimušais puisis, un ar ko viņš ir tik ļoti pārāks par pārējiem sportistiem? Protams, šis sportists ir vairākkārtējs Lietuvas čempions kartingā un savu karjeru turpinājis autošosejas sacensībās. Vecākiem būtu jāpiefiksē šis fakts un jāmotivē savas atvases pievērsties tieši šim sporta veidam, no kura loģiski izriet visas pārējās autosporta disciplīnas.  Liekot kopā atbildes par šī talantīgā sportista panākumu Palangā, vienalga, neatbildētu jautājumu ir vairāk. Turklāt, līdz sacensību beigām nevienam nebija pamanāma uzkrītoša šīs ekipāžas dominance. Vienkārši – tā notika. Fakti liecina, ka pilnīgi pamatoti šogad Jonasu Gelžini oficiāli nosauca par “sacensību talismanu”, jo, kā jau daudzas reizes iepriekš -  uzvarēja tā komandā , kurā viņš startēja. Jonas Gelžinis ir braucis ar pilnīgi dažādām mašīnām atšķirīgās komandās, un vienalga – uzvarējis. Pirmo uz goda pjedestāla viņš kāpa 2006. gadā un no tā laika visa desmitgade, faktiski, ir piederējusi viņam. Kādus secinājumu no tā var izdarīt? Faktiski vienīgi to, ka jāgaida jaunākās ziņas no Lietuvas trases un jātic, ka citus sportistus neierobežos un nenobiedēs šī skaistā leģenda.

Profesionāls autosacīkšu NASCAR braucējs, leģendārais  Deils Earnhards seniors savulaik esot teicis - Uzvar nevis tas, nevis kuram ir ātrākā mašīna, bet tas, kurš atsakās zaudēt – un tieši tādus sportistus novēlām Palangas trasei nākotnē.

Vairāk foto un info – oficiālajā sacīkšu mākas lapā http://racing.lt/apie-rengini/foto-akimirkos/2017-metu-galerija/