Ielūkojoties autoražotāju šodienas aktuālajā piedāvājumā, nākas secināt, ka neuzveicamo klasisko apvidnieku rindas dilst ar katru dienu. Atsevišķi rāmji kļūst par integrētiem, līdz izzūd pavisam, aerodinamika iznīcina ģeometrisko pārgājamību, bet kārtīgu riteņu vietā stājas trauslas zemprofila šaibītes.„Mitsubishi Pajero” ir autentisko, robusto apvidus automobiļu leģenda, viens no japāņu leģendāro bezceļinieku trīsvienības („Toyota Land Cruiser”, „Mitsubishi Pajero”, „Nissan Patrol”). Lai gan apvidus auto uzdevumi pēdējos 20 gados ir jūtami mainījušies, „Pajero” būtība ir palikusi iepriekšējā. Kamēr citi apvidus automobiļu ražotāji jaunos modeļus veido, izdabājot modes untumiem, „Pajero” visos laikos saglabājis uzticību sākotnējam tēlam —, proti, palicis tas pats smagnējais un brutālais apvidnieks gan pēc savas filozofijas, gan no skata, jo kopš 1999. gada laika gaitā vizuāli mainījušies vien radiatora režģi un lukturi.

Vārds „Pajero” aizgūts no Dienvidargentīnas Patagonijas pampu mežonīgā kaķa „Leopardus pajeros”. Pirmais „Pajero” prototips tika izrādīts 1973. gada novembrī Tokijas motoršovā, bet pēc pieciem gadiem turpat dienas gaismu ieraudzīja otrais „Pajero” prototips. Sērijveida „Pajero” modelis debitēja 1981. gada oktobrī turpat Tokijas izstādē, bet pārdošanā nonāca 1982. gada maijā. Sākotnēji „Pajero” bija trīsdurvju apvidnieks ar īso riteņu bāzi, tas bija pirmais japāņu pilnpiedziņas auto ar turbodīzeli un stūres pastiprinātāju. 1991. gadā parādījās otrās paaudzes „Pajero”, bet 1999. gadā — pavisam jauns, lielāks un krietni prestižāks trešās paaudzes modelis, no kura šodien jau vizuāli pagrūti atšķirt 2004. gadā iznākušo ceturto paaudzi. Mūsdienu „Pajero” ir leģendāru pilnpiedziņas automobiļu mantinieks, kas evolucionējis, pateicoties tieši Dakaras rallijā uzvarējušiem prototipu modeļiem. Jau gadu pēc pirmizrādes „Pajero” standarta komplektācijā ar pavisam minimāliem uzlabojumiem debitēja Dakaras rallijā, sasniedzot finišu augstajā 11. pozīcijā. Pēc trim gadiem Dakaru jau sturmēja ne tikai trīs „Mitsubishi” rūpnīcas ekipāžas, bet arī 37 privātkomandu pieteikti „Pajero”. 1985. gadā „Pajero” svinēja dubultuzvaru, Dakaras pludmalē finišējot abās pirmajās vietās. Bet 2007. gadā „Pajero” jau 12. reizi (!) tika kronēts par pasaules sarežģītākā rallija uzvarētāju, turklāt šis bija jau septītais pēc kārtas izcīnītais Dakaras tituls. Atceramies TV reportāžas no Dakaras — smilšu tuksnešu iekarotājam „Pajero Evo” allaž bija oriģinālie „Pajero” lukturi un radiatora restes forma, lai visi zinātu, kurš ir īstais „Mitsubishi” ģimenes galva.

Arī degustētajam 2015. gada „Pajero” modelim klasiskais siluets nav mainījies, taču dizaineri ar dažādu dekoratīvo elementu palīdzību piešķīruši automobilim mazliet svaiguma un elegances. Tas ieguvis jaunas formas dzidrinātus priekšējos starmešus un izteiksmīgāku radiatora režģi starp tiem, un tagad saule atstarojas ne tikai priekšējās restes hromētajā kontūrā, bet arī sānu spoguļu korpusos. Kopumā izskatās pārliecinoši, agresīvi un iespaidīgi. Un man šis „Pajero” vienkāršā kovboja tēls arvien ir šķitis krietni simpātiskāks nekā tikpat kantainais uzpūtīgais lauku aristokrāts „Range Rover”. Jau „Pajero” iespaidīgais izskats vien liek saprast, ka tā stihija ir reāls bezceļš un pilsētas ielās tā īpašnieks ir tikai nejauši iemaldījies. Masīvais rumpis šķiet nedaudz par lielu pilsētas satiksmei, lai gan to pašu var teikt gan par „Toyota Land Cruiser”, gan arī par jau minēto „Range Rover”. Taču ārpus vecpilsētas un šaurajiem lielveikalu stāvlaukumiem „Pajero” harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē, savukārt skaisti veidotais priekšējais režģis piešķir tam varbūt ne gluži modernu, bet pavisam noteikti — spēcīgu veidolu. Aizmugures durvis ir lielas, smagas, veras uz sāniem. Uz tām novietots apvalkā ieslēgts rezerves ritenis — praktiskāka vieta kaut kur zem grīdas tam nav atrasta. 

Degustācijā pārliecinājāmies, ka sliekšņa pakāpieni mašīnas sānos nav tikai dekoratīvi dizaina elementi, bet ir praktiski nepieciešami, lai atvieglotu ierāpšanos augstajās sēdvietās. Iekļūšana salonā notiek, atverot smagas, augstas durvis un uzraušoties uz plata sliekšņa, lai pēc tam nonāktu „komandtiltiņā” drošā attālumā no zemes. Augstu jākāpj, lepni sēdi uz komandtiltiņa, plaši logi, apkārtējie no ārpuses labi redz arī pašu kuģa kapteini un viņa pasažierus. Leģendārā apvidnieka eksterjers pēdējo 17 gadu laikā nav būtiski mainījies, bet interjers ar katru nākamo paaudzi kļūst aizvien civilizētāks un izsmalcinātāks. „Pajero” ir liels un iekšā ļoti ērts. Jaunajam modelim salona apdarei izmantoti kvalitatīvi „soft-touch” materiāli. Gaiši tapsētajā salonā vairs nav ne miņas no militārā askētisma. Sēdekļi, stūre un transmisijas pārslēdzēju rokturi apvilkti ar ādu, bet papildu eleganci visam ansamblim piešķir priekšējā panelī un durvīs iestrādāti koka dekori. Trijās rindās izvietoti septiņi (2+3+2) ērti sēdekļi. Pirmajās divās rindās vietas ir tiešām daudz. Pat ja gara auguma vadītājs ērti iekārtosies savā vietā, viņš neradīs neērtības aizmugurē sēdošajam. Trešajā rindā atšķirībā no daudziem konkurentiem vidēja auguma pasažierim vietas pietiks. Būtiski, ka aiz trešās rindas atzveltnēm vēl paliek arī visnotaļ ietilpīgs bagāžas nodalījums. „Pajero” liela diametra stūre ir aprīkota ar audio sistēmas, kruīza kontroles un mobilā telefona tālvadības slēdžiem, tādā veidā padarot braukšanu ērtāku un drošāku. Septiņcollīgā skārienjutīgā displejā redzama visa izdzīvošanai svarīgākā informācija — ne tikai vidējais ātrums, degvielas patēriņš, laiks, datums un audiosistēmas uzstādījumi, bet arī āra temperatūras, altimetra un barometra rādījumi — turklāt par visu pēdējo četru stundu laika periodu! „Mitsubishi” sadarbojies ar Amerikā ļoti augstu kotēto „Rockford Fosgate” kompāniju, kas speciāli „Pajero” radījusi 860 kilovatu audiosistēmu ar 12 optimāli novietotiem skaļruņiem, tātad jebkurš brauciens ir maksimāls rokenrols! 

Nu ko, uzliekam pilnā skaļumā „AC/DC” koncertierakstu un dodamies neceļos! Bet pirmais, kas mūs interesē, ir dinamika pa koplietošanas ceļiem, jo līdz jebkuram bezceļam vispirms ir jātiek. „Mitsubishi” uzlabotais 3,2 litru „DID” dīzelis ar jaunu „Common-Rail” barošanas sistēmu (nodrošina precīzu degvielas daudzumu katram cilindram un optimālu tās sadegšanu) un 200 ZS jaudu pie 3800 apgr./min (maksimālais griezes moments 441 Nm/2000 apgr./min) tagad ir kļuvis klusāks. Braucot ar „Cruise control” pa šoseju, motors tikpat kā nav dzirdams, jo „Pajero” uzlabota arī skaņas izolācija. Dīzelis visu paveic bez redzamas piepūles. Degvielas patēriņš, pēc tehniskajiem datiem, ir tikai 8,5 litri uz 100 kilometriem. Trīs dienās reālajā dzīvē vidējais patēriņš tikai nedaudz pārsniedza 10 litrus uz 100 km — „Pajero” ir neticami ekonomisks šādu izmēra auto. Braucot motors darbojas rāmi un pašpārliecināti. Lai kādu ātrumu jūs arī izvēlētos, auto nesatricināmi mierīgi dudina 1500—2200 apgriezienu robežās. Dzinējs nav īpašs sportisks — tas arī netiek prasīts —, taču ļauj smagnējam automobilim simtiņu sasniegt 11,1 sekundē un itin viegli iekļauties pilsētas satiksmes plūsmā, kā arī nepalikt kaunā dinamiskā lielceļa režīmā. Automātiskā transmisija strādā „mīksti” un neuzkrītoši. „Mitsubishi” centies uzlabot gaitas īpašības pa asfaltu — un ne bez panākumiem. Arī daudzviet pieminētā atsaucība stūrei nav izdomājums, turklāt „Pajero” ir varenas bremzes, kam priekšā ir četrvirzuļu suporti. Tikai iepriekš jāsaprot, ka brīnumi nenotiek — gandrīz trīstonnīga automobiļa bremzēšanas ceļš nav gluži tikpat īss kā vieglajai mašīnai. „Pajero” stūres pastiprinātājs nodrošina vieglu un saprotamu vadāmību, bet augstās riepas un mašīnas iespaidīgie gabarīti nedaudz mazina kursa precizitāti, amortizācija kopumā veiksmīgi dzēš un kompensē smagās virsbūves svārstības. Virsbūves sānsveres pagriezienos ir mērenas, tās nerada nedrošības sajūtu, tomēr īpaši uz trakulībām arī neprovocē. Mīksta un komfortabla piekare, kam ir vienalga — gluds asfalts, tipiskas nacionālās asfalta kvalitātes grambas vai izdangāta grantsceļu trepe. Nemaz neprasās ātri izbraukt līkumu kaskādes, jo masa un inerce ir iespaidīga. Bet lācīgās reakcijas šeit drīzāk ir pluss, nevis mīnuss. Pēc pirmās brauciena stundas tev vairs neliekas, ka stūrē kravas auto. Un 90 km/h pa izdangātu grants ceļu bez nevajadzīga riska gaitas komforta ziņā šķiet krietni vien saprotamāki nekā strauji manevri uz asfalta. Šādiem auto allaž pirmajā vietā bijušas „Off-road” īpašības — augsta caurgājamība, uzticamība un maksimāla izturības rezerve —, bet ērtības un gaitas komforts tikai pēc tam. 

„Pajero” dabiskā vide sākas tur, kur beidzas asfalts. Lai gan pēdējo gadu laikā elektronika laidusi dziļas saknes arī „Pajero” motorikā, tomēr tam nav tik daudz elektronisku bezceļa braukšanas palīgierīču kā konkurentam „Land Cruiser”. Taču pat smagākajā bezceļu poligonā „Pajero” neļaus vārda tiešajā nozīmē iekrist ar seju dubļos. Pirms 17 gadiem ieviestais „Super Select” transmisijas režīmu atainojums turpina dzīvot starp „Pajero” spidometru un tahometru. Tas nozīmē, ka starp sēdekļiem joprojām ir divas sviras, un mazākā valda pār „Super Select 4-II” pilnpiedziņas transmisijas režīmiem. Primāri „2H” režīmā automobilim velkošie ir aizmugurējie riteņi, tādā veidā taupot dzinēja resursus un degvielu. Nonākot sarežģītākos braukšanas apstākļos, vadītājs ar pārslēdzēju, kas atrodas pa kreisi no ātrumkārbas selektora, var pieslēgt arī priekšējo tiltu. Tas, protams, izdarāms gaitā līdz 100 km/h. Atkarībā no riepu saķeres ar ceļu „4H” režīmā tiek nodrošināta griezes momenta optimāla pārdale starp priekšējo un aizmugurējo asi. Pilnpiedziņas režīms „4HLC” ar nobloķētu starpasu diferenciāli nodrošina vienmērīgu griezes momenta pārdali un pārliecinošu gaitu dubļos, smiltīs vai sniegā. Savukārt īsti smagiem bezceļa apstākļiem ir paredzēts „4LLC” režīms — pazemināto pārnesumu rinda ar nobloķētu starpasu diferenciāli. Izmantojot visu šo „džentlmeņa komplektu”, var uzbraukt stāvā kalnā, pievārēt nogāzes 35 grādu stāvumā, braukt pat 45 grādu slīpumā un pievārēt 70 cm dziļus ūdens šķēršļus. „Active Stability&Traction Control” sistēma dažādā secībā rāda zaļos ritenīšu simbolus panelī, un „Pajero” cauri dubļiem un sniega kupenām spītīgi laužas uz priekšu. Pilnpiedziņas režīmā „4HLC” ar bloķētu starprasu diferenciāli „ASTC” izslēdz dzinēja jaudas ierobežošanu, kas ir katras stabilitātes sistēmas ēdienkartē, bet pazemināto pārnesumu režīmā „4LLC” tiek ignorēts arī selektīvās bremzēšanas algoritms, lai apvidnieks varētu izkārpīties no smiltīm vai staigniem dubļiem. Nospiežot pakaļējās ass diferenciāļa bloķēšanas pogu, simbols panelī rāda, ka atslēgts arī „ABS”, un „Pajero” pa pilnīgi bezcerīgu nogāzi uzrāpjas pat bez ieskrējiena. Tātad ar bezceļa pievārēšanu joprojām nav nekādu grūtību, un „Pajero” turpina cienīgi nest savu rallijreidu un „Off-road” sacīkšu uzvarētāja kroni, ļaujot tā īpašniekam nokļūt tādās vietās, par kuru eksistenci viņš iepriekš pat nebija nojautis.

Degustācijas secinājumi

Cik ilgi ēdīsi suši, kruasānus un lazanjas? Kādreiz sakārojas arī pēc rupjmaizes ar speķīti un ķiplokiem. „Mitsubishi Pajero”, salīdzinot ar modernajiem krossoveriem, ir īsts dinozaurs, bezceļu klasika. Tam neklājas skraidīt pakaļ modei. Varbūt tāpēc 2015. gada „Pajero” izskatā tik ļoti līdzinās vecajam — 2000. gada — modelim. Taču mūsdienās „Pajero” ir ne tikai jaudīgs un izturīgs, tas vienlaikus ir kļuvis arī klusāks un dinamiskāks, kas ļauj tam pārliecinoši justies jebkuros apstākļos, arī uz ātrgaitas lielceļa. Tomēr tas joprojām ir īsts bezceļnieks, nevis krossovers. Daudz mežonīgāks!

Sava konservatīvā stila un īpašās specializācijas dēļ „Pajero” ir mazāk pieprasīts nekā modernie krossoveri, taču neviens no tiem nav tik ietilpīgs, ērts un praktisks transporta līdzeklis cilvēkiem, kuriem jānokļūst grūti pieejamās vietās. „Pajero” ar vienu roku ne tikai nolauž jebkuru moderno krossoveru bezceļu trasēs, taču prot atstāt spēcīgu iespaidu arī urbānā vidē, kur spīd neona gaismas un skan ielu kafejnīcas. Un tomēr, ja pārstāvi maskulīno cilvēces daļu, šajā mašīnā tevi visvairāk uzrunās „komandiera pozīcija”, skatiens pāri taisnajam motora pārsegam un vīrišķīgas pretreakcijas pielietā stūre. Auto kārtīgam vecim, kas klausās roku un aliņu attaisa ar skatienu (un kārtīgi veči ļoti labi saprot, ka alkohols un braukšana pie stūres ir nesavienojamas lietas!), bet dažreiz savā apvidniekā pavizina arī smalkas dāmas. Jāatzīst, ka „Pajero” šodien ir tikai viena alternatīva — „Land Cruiser”. Un šādi auto būs pieprasīti, kamēr vien nodrošinās drošību, komfortu, prestižu un izturību par salīdzinoši pieejamu cenu. „Pajero 3,2 DID 5A/T 4WD Intense” (200 ZS) aprīkojumā sākumcena ir 42 190 eiro, bet „Pajero 3,2 DID 5A/T 4WD Instyle Plus” maksā 45 790 eiro. Konkurents „Toyota Land Cruiser 2,8 D-4D A/T Luxury” (177 ZS) aprīkojumā maksā 49 090 euro.