„Honda Africa Twin CRF1000 DCT”

Pievienots: 30. maijā 2016 14:52 | Autors: Ronalds Cimoška | Komentāri: (0)

Visnepateicīgākā lieta motožurnālistam ir rakstīt par leģendām. Viss jau ir krustu šķērsu izrunāts, apspriesta katra skrūvīte un nianse, bet aizvien atgriežas pie viena un tā paša. Tad vienubrīd pieklust, bet, kad leģenda atdzimst, kaislības uzvirmo no jauna ar vēl lielāku sparu.
Šoreiz par vienas tādas motoleģendas atdzimšanu jaunā veidolā — „Honda Africa Twin”. Maz atradīsies motobraucēju uz mūsu planētas, kas nekad un neko nebūs dzirdējuši par šo ceļojumu motociklu. Parasti, izdzirdot šo nosaukumu, motoceļotāji, izdveš garu un stieptu: „..nu, jā... „āfrika”..” 

Iepriekšējās paaudzes „āfrika” nāca pasaulē 1989. un tika ražota līdz 2003. gadam, un tās saknes ir nākušas no ne mazāk slavenā Dakaras maratonrallija uzvarētājas „Hondas NXR-750”, kas bija slavena ar savu izturību un vienkāršību. 

Nav viegli likt pabīdīties karalim, tādēļ uz jaunās „Africa Twin CRF1000” testu devos ar lielu skepses un „piekasīguma” devu. Turklāt izvēlējos motociklu ar pilnu „paku” — kaut ko pilnīgi, līdz šim neiedomājamu — „endure” tipa ceļojumu motociklu ar automātisko kārbu! To, ka „Honda” automātiskās pārnesumkārbas ir sevi pierādījušas tikai no pozitīvās puses, jau zināju, bet uz šāda motocikla…

Pirmo šoku piedzīvoju, kad ierados pēc motocikla. Redzu — stāv vairāki. Dažādu krāsu, papildu aprīkojumi, bet... neviena „automāta”! Apeju riņķī vēlreiz… Nu nav! Visiem ir kājas ātruma pārslēgs, rokas sajūgs — bet kopumā tie faktiski ne ar ko neatšķīrās. Pat dzinēja labajā pusē nebija nekādu lielu uzparikšu, kas signalizētu par automātiskās transmisijas uzstādīšanu. Eju jautāt, kur ir mans testējamais. Nākamais šoks bija, kad man ar pirkstu norādīja uz motociklu, kuru tikko biju pētījis! Bet tam taču ir sajūgs un ātrumu pārslēdzējs??!! „Jā,” smejās „Honda” pārstāvis,” tā arī ir.” „Sajūgs”, kurš bija novietos neierasti tālu (netīšām, to „izspiest” neizdosies), izrādījās rokas bremzes svira (automātiskajai kārbai nav „P” režīma kā automašīnām), bet kājas svira dublēja manuālo režīmu, kuru var slēgt arī ar taustiņiem uz kreisās vadības pults.

Te nu man nebija, ko teikt. Šoreiz „Honda” izdevies aizbāzt mutes pat vispiekasīgākajiem pircējiem, nošaujot ar vienu šāvienu trīs zaķus. Faktiski ir iespēja iegūt savā īpašumā visu un uzreiz. Vienlaikus dabūt gan automātu, gan mehāniku. Ja vēlaties, brauciet automātiskajā režīmā — motocikls pārnesumus pārslēgs jūsu vietā, ja vēlaties — pārejiet uz mehānisko režīmu un slēdziet pārnesumus ar kāju, vēlaties — ar taustiņu palīdzību, kā automašīnā ar „tiptronic”. Pircējam tika apcirsti visi atkāpšanās ceļi! Nav vispār, ko iebilst! Turklāt manuālais režīms strādā tāpat kā motociklam, kurš aprīkots ar „quikshifter” pārnesumu pārslēgšanas asistentu, ar kuru iespējams pārslēgties bez sajūga, uz augšu un uz zemākiem pārnesumiem. Un tas viss par cenu, kas zemāka nekā konkurentiem! Ne velti līdz ar jaunās „āfrikas” ienākšanu tirgū tās pārdošanas reitingi vienā mirklī uzskrēja debesīs.

Nu ko, laiks pārbaudīt, par ko īsti ar saviem maciņiem ir nobalsojuši pircēji. Uzsēžoties uz motocikla, seja neviļus atplaukst smaidā — sajūta ir, kā uzvelkot ievalkātas čības. Nekur nekas nespiež, neiespringst un nesaspringst, sēdpozīcija ir ērta un atbrīvota. Lai nu ko, bet ergonomikas jautājumus „Honda” prot risināt ļoti augstā līmenī. 

„Gentlemans, start your engines!” Pēc pirmā pusapgrieziena dzinēja skaņas piepilda apkārtējo vidi un pirmā uzgāzēšana neviļus liek vēlreiz apskatīties uz trokšņu slāpētāja bunduli. Vai tad „Honda” arī ir sākusi jau rūpnīcā aprīkot motociklus ar „Akrapovič” izplūdes sistēmām? Nē — oriģinālais „Honda”. Uhhhh, kas par skaņu! Nē, varat teikt, ko vien gribat, bet šim aparātam vienkārši ir lemts kļūt par bestselleru! 

Nu ko, uz priekšu. Ieslēdzu kārbu „D” („Drive”) režīmā, gāze, tūlīt sekos straujš labais pagrieziens, izbraucot no pagalma, griežam un… atkal šoks. Ar manu vairāku gadu desmitu braukšanas pieredzi man likās, ka zinu, cik spēcīgi ir jāsver motocikls, lai pie attiecīgā ātruma veiktu pagriezienu pa vēlamo trajektoriju… Izrādījās, es kļūdījos. Motocikls tik strauji pagriezās, ka gandrīz nogriezu trajektoriju pa visīsāko ceļu — pāri trotuāram! Kaut kas neticams! Kā 230 kg motociklu var šādi vadīt?? Bija sajūta, ka zem manis ir krosa motocikls ar divreiz mazāku svaru! Pamēģināju šo pašu manevru atkārtot lielākā ātrumā, rezultāts tāds pats. Motocikls bija vadāms kā velosipēds jebkādā ātrumā — vai tie bija 50 vai 150 km/h, rezultāts viens. Pat ne pārāk pieredzējis motociklists pēc 10 minūšu ilga brauciena ar jauno „Africa Twin” pārvērtīsies par Supermenu pie stūres. Man pietika ar divām minūtēm... Ja tam visam pieliek klāt ļoti komfortablo un energoietilpīgo šasiju, ar kuru jūs pārstājat just kanalizācijas lūkas un bedres (braukšanas komfortu var salīdzināt ar „Citroen” automašīnām ar hidropneimatisko piekari), un atsaucīgu dzinēju. Īsi sakot, ātruma režīms netika ievērots vispār. Testa laikā uz ceļa, pa kuru ar automašīnu neizdotos pabraukt ātrāk par 70 km/h bez riska avarēt, „āfrika” ļāva uzturēt ātrumu ap 140 km/h. Lavierēšana lielā ātrumā un pagriezieni izdevās ne sliktāk kā ar sportbaiku. Sen nebiju guvis tik daudz prieka un azarta, kā braucot ar šo motociklu. Augstas apmales, guļošie policisti ir tikai nosaukums. Zīme „nelīdzens ceļš” nozīmē tikai vienu — piedod gāzi, guļošie policisti vispār nav iemesls samazināt ātrumu. Braukājot arī pa šaurām meža takām, „āfrika” sevi parādīja no labās puses. Vietās ar apgrūtinātu manevrēšanu, kur, lai iegūtu nepieciešamo pagrieziena trajektoriju, ir nepieciešams palaist aizmugurējo riteni kontrolētā sanesē, motocikls to darīja tik viegli un nepiespiesti, ka arī šādi manevri pārvērtās par jautru rotaļu. 

Motocikls ir aprīkots ar dažām atsevišķos ceļa apstākļos noderīgām opcijām — vilkmes kontroles atslēgšanas taustiņu (braucot, piem., pa smiltīm), ABS atslēgšanu aizmugurējam ritenim (efektīvai bremzēšanai ārpus asfalta), kā arī jaunumu — taustiņu ar apzīmējumu „G”, kas ir kaut kas pa vidu starp pilnīgi atslēgtu vilkmes kontroli un pieļauj nelielu aizmugurējā riteņa izspolēšanu, ja tas ir nepieciešams. 

Atsevišķs paldies par apsildāmajiem rokturiem ar pieciem siltuma režīmiem, kas ļāva komfortabli justies +7 grādu C temperatūrā. Pie viena sanāca arī ievērtēt pretvēja aizsardzību. Par spīti izmēriem, vējstikls pildīja savu funkciju teicami.

Daudzi vecās „āfrikas” fani pēc jaunā modeļa iznākšanas sāka kurnēt par dzinēja tipu, redz, vecajai bija „V2” motors ar zvērīgu griezes momentu pie zemiem apgriezieniem, bet jaunajai ir paralēlais divnieks. 

Kā tad īsti ir? Pirmkārt, jaunais dzinējs ir ar ievērojami lielāku darba tilpumu un ievērojami lielāku jaudu — 94 ZS un 98 Nm griezies momentu pie 6000 apgr./min. Vecajai „āfrikai” bija 61 ZS, 46 Nm pie tādiem pašiem apgriezieniem.

Otrkārt, dzinējs ir projektēts tā, ka pie zemiem apgriezieniem tas darbojas kā V2 (pat raksturīgais V2 „purkšķis” ir), bet pie augstiem — kā rindinieks, tādā veidā iegūstot abu šo dzinēju priekšrocības vienā. Var mierīgi pukšķināt, baudot dabu, un pēc mirkļa, paaugstinot apgriezienus, pārvērsties par īstu „street kreiseru” — trešajā pārnesumā jau no 75—80 km/h motocikls burtiski mēģina no braucēja tvēriena izrauties. Ne velti dzinēja projektēšanā inženieri ir skatījušies uz tādiem bezceļu monstriem kā „CRF250R/450R”. Pat eļļošana ir uztaisīta ar „sauso karteri”, kas ļauj dzinējam pilnvērtīgi eļļoties, neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī attiecībā pret zemi atrodas motocikls.

Riteņu izmērs — 21” priekšā un 18” aizmugurē — ļauj izmantot visplašāko riepu klāstu, sākot no asfalta un beidzot ar krosa riepām. 

Testa rezultāts? Teikšu īsi — jaunā „Africa Twin” ir viens no tiem motocikliem, kuru pēc testa nav vēlēšanās atgriezt atpakaļ…



 

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-