Krievu mediji raksta par neparastu gadījumu, kas noticis Doņeckas apgabalā – atklājies, ka kāds auto īpašnieks savu braucamo iemūrējis garāžā uz 23 gadiem.



Izdzirdot tik neparastu stāstu, teju ikvienam pirmā domā būs: “kādēļ?”, “kas noticis?”, “vai tas vispār iespējams?”.

Tagad jau var teikt, ka viss ir patiesība, par ko var pārliecināties ikviens, kas aplūkos internetā publicētos attēlus un Youtube ievietoto video atskaiti.

Un tā, 80.gadu beigās, Doņeckas iedzīvotājs, kurš daudz un smagi bija strādājis Krievijas ziemeļos, Magadānā, bija sakrājis pietiekami daudz naudas, lai varētu iegādāties pieklājīgu automobili. Padomju tehnikai viņš neuzticējās, tādēļ tika izlemts par japāņu auto – klasiskās piedziņas vidējās klases sedanu Toyota Corona Mark II.

Paziņas ieteica kādu auto pārdzinēju no Tālajiem Austrumiem, kur tieši tobrīd sāka attīstīties lietoto japāņu automašīnu piegādes bizness un drīz vien piecus gadus vecā  Toyota Corona Mark II ar dīzeļdzinēju un stūri labajā pusē iebrauca pasūtītāja pagalmā.

80 000 kilometru pa Japānas ceļiem nebija atstājuši nekādas pēdas – automobilis bija lieliskā tehniskā kārtībā, atmosfēriskais 72 ZS dīzelītis strādāja “kā pulkstenis”, baltā krāsa mirdzēja. Iegādātajam “Markam” joprojām bija rūpnīcā uzmontētas riepas un bremžu kluči, kā arī kondicionieris, par kuru Žiguļu un Volgu īpašnieki varēja vien sapņot.

Īpašnieks izrādījās visai īpatnējs cilvēks un sev vien zināmu iemeslu dēļ, savu vērtīgo pirkumu izmantoja reti – gandrīz visu gadu viņš atradās peļņā Ukrainā, bet, kad atgriezās, īpaši “zīmēties” nevēlējās, jo pirms Padomju Savienības izjukšanas, kriminogēnā situācija bija krasi saasinājusies.

11 mēnešus gadā Toyota īpašnieks bija prom, bet mašīnu nebija, kam uzticēt, tādēļ tika pieņemts radikāls lēmums “aizvākt to pēc iespējas tālāk no ziņkārīgo acīm”. Pirms garāžas durvīm izbūvēja mazu piebūvi ar noslēgtu ķieģeļu sienu, tas ir, praktiski iemūrējot auto savā stāvvietā. Piekļūt tai varēja vienīgi pa nelielu lodziņu sānu sienā.  

Saimnieks aizgāja pensijā, sākās problēmas ar veselību… vārdu sakot, par mašīnu nācās aizmirst. Toyota nostāvēja aiz aizmūrētās sienas 23 gadus un par to atcerējās tikai pēc īpašnieka nāves. Mazmeita, kas auto saņēma kā mantojumu, ievietoja pārdošanas sludinājumu, taču nevarēja nosaukt ne mašīnas marku, ne pastāstīt par tās tehnisko stāvokli.  To novērtēt uzaicināja kāda Doņeckas servisa darbiniekus, kas, caur jau pieminēto nelielo lodziņu iekļuva garāžā un secināja, ka par motora darbināšanu nevar būt ne runas. Mantiniece izvirzīja stingrus nosacījumus – samaksājiet naudu, tad varat jaukt sienu. Automobiļa pircēji, kas par piedāvājumu uzzināja no servisa darbiniekiem, apdomājās un nolēma riskēt. Tagad var teikt, ka savu izvēli viņi nenožēlo – galu galā, zem gadiem krātās putekļu kārtas slēpās lielisks un uzticams automobilis, oriģinālā stāvoklī, turklāt, ar nelielu noskrējienu.