Latvijas apstākļos iespaidus, kas notiek motociklu pasaulē, vienuviet tikpat kā nav iespējams savākt: specializētu motopreses izdevumu mums nav, publikācijas citos masu medijos ir fragmentāras un bieži vien paviršas, internets grēko visos virzienos, pieejamo modeļu katalogs izdots netiek. Tātad nekas cits neatliek, kā doties uz izstādi „Motocikls 2015”, lai saprastu, no kā šobrīd pārtiek Latvijas mototirgus. Kopējais secinājums — vienotu iespaidu tāpat izveidot neizdevās, tikai atsevišķus priekšstatus, jo izstāde iznākusi tāda paskopa.



Trīs zvaigznes

Viena no izstādes lielākajām zvaigznēm, kas atradās gluži vai ekspozīcijas centrā, bija jaunās paaudzes „Yamaha YZF-R1”, kam tikai saglabāta kopējā koncepcija, bet pārveidota visa konstrukcija. Ražotājs lepojas, ka 200 ZS jauda sasniegta pie 199 kg masas, turklāt masa mērīta uzpildītā stāvoklī ar visiem ekspluatācijas šķidrumiem. Tāpat „Yamaha” superbaiks beidzot var lepoties ar dizainu, kas jo interesanti izskatās tieši Ķīpsalā eksponētajā sarkani baltajā krāsojumā. Alumīnija degvielas tvertnei piešķirta īpaši skulpturāla forma. Mazliet mulsina tas, ka priekšpuses dizainā vairs nedominē lukturi, taču, ieslēdzot it kā nemanāmās LED diodes un apakšējos lēcu prožektorus, iespaids krietni mainās. Izskata ziņā „Yamaha R1” varēs pamēroties ar itāliešiem, taču cena būs saprotamāka.

Lai nešķistu, ka visiem Itālijas motocikliem jābūt nepiedodami dārgiem, „Ducati” laida klajā sēriju „Scrambler”, kas gan ar kopējo stilu, gan ar apģērbu un aksesuāriem, gan ar reklāmas katalogu noformējumu rada asociācijas ar 60. gadu „Dolce Vita” dzīvesveidu. „Scrambler” izmanto V2 cilindru 803 cm³ 75 ZS motoru un pieejams četrās dažādās modifikācijās: lētāka un skopāka ir „Icon”, bet labāk aprīkotas — „Urban Enduro”, „Full Throttle” un „Classic”. Pie galvenajiem plusiem par labu „Ducati Scrambler” jāmin ne tikai salīdzinošā pieejamība un konstrukcijas vienkāršība, bet arī bagātīgais papildaprīkojuma katalogs, kas ļauj katram pircējam pašam nokomplektēt savu „Scrambler” — divus vienādus atrast būs grūti.

Aizvien lielāko kumosu no ceļa un bezceļa tūrisma motociklu pīrāga cenšas nokost „KTM”, kas turklāt izstrādā nevis cacīgus krosoverus, bet gan robustus džipveidīgus močus dažādiem dabas apstākļiem, reklāmā uzsvaru liekot uz drošumu un saudzīgumu pret lietotāju. Spožākais paraugs ir jaunais „KTM 1290 Super Adventure”, kas dižojas ar lielākas kubatūras un jaudas V2 motoru nekā pērn (1301 cm³ un 160 ZS), pusaktīvajām elektroniski vadāmām piekarēm, ABS sistēmu, kas darbojas arī pagriezienos, LED lukturiem, kas līkumos griežas līdzi stūrei, un citām smalkām iekārtām.

Šāds uzskaitījums liek domāt, kam īsti būs vajadzīgs lētākais un vienkāršākais „KTM 1050 Adventure”, kas arī ir gada jaunums. Tam ir skopāks aprīkojums, vājākas piekares, mazāka benzīnbāka un pieticīgāks dzinējs (1050 cm³, 95 ZS). Kopumā „KTM Adventure” saimē ir jau četri modeļi, kas padara izvēli interesantāku. Zinot mūsu pircēju mentalitāti un ņemot vērā to, ka cenas starpība nav tik astronomiska, mēs prognozējam, ka klienti veikalā balsos par jaudīgāko un elektroniski progresīvāko.

Elektriķi un citi jaunumi

Elektriskais transports lēni klauvē arī pie motociklistu durvīm, turklāt, ja spriežam pēc šīs izstādes, dara to itin pārdomāti. Jau pērn Ķīpsalā sekmīgi debitēja franču firma „Moustache” ar augstas kvalitātes un dizaina elektriskajiem divriteņiem. Šogad jau tika pārstāvēta gluži vai visa modeļu gamma, kas nosaukta dažādu nedēļas dienu vārdos. Piemēram, smalks pilsētas dāmu elektrobaiks ar priekšējā dakšā integrētu lukturi un 26 collu riteņiem nosaukts par „Lundi”. Apvidus velosipēds „Samedi” ar 27 collu riteņiem, abu riteņu atsperojumu un „Bosch” 350 vatu elektromotoru ļauj viegli sasniegt ātrumu 45 km/h. Tikai rēķinieties, ka ekoloģija kopā ar dizainu ir dārgs prieks —līdz pat 5700 eiro.

Vēl dīvaināku iespaidu rada „KTM Freeride E-XC”, kas vairs nav nekāds velosipēds, bet gan pilnvērtīgs enduro motocikls par 11 300 eiro ar bāzes jaudu 15 ZS, ko īslaicīgi var palielināt līdz 22 ZS. Jocīga sajūta pārņem brīdī, kad braucošu moci pavada tikai neliela švīkstoņa. Šo spēkratu mērķauditorija varētu būt ļaudis, kam patīk vizināties pa mežu savā privātīpašumā, nebiedējot vāveres un stirnas. Protams, šāds pielietojums, kad var pasportot un tad likt motociklu pie rozetes lādēties, ir daudz reālāks nekā ikdienas braucieniem uz darbu vai sestdienās pie sievasmātes, taču pagaidām galīgi nav skaidrs, cik šādu zemes īpašnieku, kas aizraujas ar elektriskiem močiem, mums ir.

Kaut kas pilnīgi pretējs un tajā pašā laikā ļoti līdzīgs praktiskuma (vai nepraktiskuma) ziņā ir „Can-Am Maverick 1000R XDS Turbo” — būtībā divvietīgs apvidus bagijs ar litrīgu 121 ZS jaudas turbomotoru, 25 000 eiro cenrādi un absolūti nekādu utilitāro vērtību. Toties pie šā bagija, kā arī jaunā trīsriteņu motocikla „Can-Am Spyder F3S” publika spietoja bariem, it īpaši sestdienā. Spaideram šogad ir jauns rāmis un citas ģeometrijas regulējama ergonomika, kad braucēja kāpšļi pavirzīti uz priekšu, bet stūre pastiepta atpakaļ. Ergonomiku var pielāgot katram pircējam, bet ABS, stabilizācijas sistēma, kruīzkontrole, un dinamiskais stūres pastiprinātājs ļauj izmantot šo ekstravaganto trīsriteni arī tāliem šoseju izbraukumiem.

Uz šādu konstrukciju fona pārējie motocikli šķita „pārāk normāli”, lai gan pārdošanas apjomu statistiku veidos tieši tie. Piemēram, „Yamaha” nesen ieviestā modeļu sērija „MT” šauj visos virzienos. Vajadzīgs interesants 125 cm³ motocikls iesācējiem? Derēs viencilindra „Yamaha MT-125”. Gribat tipisku universālu asfalta motociklu gan ikdienai, gan atvaļinājumam, kas neapniks pēc vienas sezonas? Jums adresēta „Yamaha MT-09 Tracer” ar trīscilindru 847 cm³ motoru un ērtāku ergonomiku. Apnikuši pelēkie opīšu motocikli? Apskatiet stantraideru baiku stilizāciju „Yamaha MT-07 Moto Cage” ar divcilindru 689 cm³ dzinēju un sarkaniem dizaina akcentiem. Par dažādību „Yamaha” noteikti pelnījusi plusu.

Lai nešķistu, ka čoperu un kruīzeru segmentā valda stagnācija, „Kawasaki” atgriezās pie reiz iecienītās koncepcijas, kad rindas divcilindru spēka agregāts tiek apvienots ar zemu sēdekli, augstu stūri un pagarinātu riteņu bāzi, taču dizains nevis jau septiņpadsmito reizi citē klišejisko „Harley Davidson”, bet gan veidots aktuālākā „power-cruiser” manierē. Jaunais „Kawasaki Vulcan S” ar mēreno 649 cm³ motoru varētu kļūt par vienu no kompānijas šāgada dižpārdokļiem, taču nelaime tā, ka izstādē to nevarēja kārtīgi apskatīt: „vulkāniņš” bija iespiests starp citiem tikpat melniem motocikliem.

 

Eksotika atslodzei

Jebkuru izstādi daudz vērtīgāku padara reta un eksotiska tehnika, kas piesaista uzmanību un pastiprina gūtos iespaidus. Šajā ziņā Rīgas izstādes allaž grēko, taču kaut ko sirdij atrast varēja. Par vērtīgāko uzskatāma apvienības „Retromoto” ekspozīcija, kas šogad orientējās uz trīs „M” — mazpazīstamu mazkubatūras mototehniku. Negaidītākais bija „VEF” motovelosipēds ar normāla mopēda komponējumu. Amatnieciskā kārtā ap 1948.—1950. gadu Rīgā izgatavoti tikai daži eksemplāri, izmantota „Latvello” velosipēda ritošā daļa, kurā rāmja viducī iemontēts krievu „Irtish” 48 cm³ motoriņš. Galvenā īpatnība tā, ka irtišam piedziņa uz pakaļējo riteni notika ar gumijas rullīša starpniecību, kas rotēja tieši pret riepu. Lietus laikā vai dubļos berze tika traucēta, motors rūca, bet braucamais nekur nekustēja. Savukārt „VEF” meistari izgatavoja normālu sajūgu un ķēdes pārvadu uz pakaļējo riteni, tā ieliekot pamatu klasiskajai konstrukcijai, ko pēc vairāk nekā desmit gadiem aprobēja „Sarkanā Zvaigzne” savai „Gaujai”.

Turpat „Retromoto” stendā acis priecēja elegants un rūpīgi restaurēts rokenrola laiku skandināvu mopēda dizaina paraugs „Husqvarna Roulette Lyx” no1957. gada ar pilnvērtīgiem pakaļējiem amortizatoriem. Blakus esošā tumši sarkanā „Jawa 50” nākusi no tā paša laika, taču Čehoslovakijā tajos gados par rokenrolu vēl nerunāja. Mūspusē ļoti rets ir arī 1959. gada motorollers „IWL Berlin” ar 143 cm³ motoru, kas Vācijas Demokrātiskajā Republikā gan bija visai populārs. To ražoja Ludvigsfeldē, rūpnīcā, kas Otrā pasaules kara laikā montēja slavenos „DB 600”sērijas aviācijas motorus. Pēc motorolleru perioda 60. gadu vidū rūpnīca iekļāvās valsts apvienībā „IFA” un ražoja kravas mašīnas, bet 90. gados to sev atkal pievienoja „Daimler-Benz”. Visu šo vēsturisko peripetiju ietekmē tagad Ludvigsfeldē top „Mercedes-Benz” mikroautobusi un furgoni.

No tūninga pasaules visinteresantākie bija divi „Ducati” („Streetfighter” un „Hypermotard”), kas kalpoja par „Rizoma” tūninga sasniegumu vitrīnu. Lai gan Latvijā „Ducati” un „Rizoma” pārstāv viens un tas pats uzņēmums, firmas biezajos katalogos ir smalkas tehniskas un vizuālas lietiņas dažādu zīmolu braucamajiem. Klasisks rūpnīcas tūninga paraugs ir sporta enduro motocikls „KTM 450 EXC Six Days”, kas par nelielu uzcenojumu (salīdzinājumā ar bāzes modeli) izdekorēts ar tehniskajām delikatesēm, kas citos apstākļos būtu jāpērk atsevišķi no „Powerparts” kataloga. Tas atdarina „KTM” rūpnīcas komandas motociklus no 2014. gada starptautiskajām sešdienu enduro sacensībām Argentīnā.

Laba vēsts blakusvāģu cienītājiem. Spriežot pēc izstādes „Motocikls 2015”, Latvijā noteiktās ļaužu grupās sāk atdzimt interese par šo īpatnējo transporta līdzekli. Neliels indikators jau bija maliņā noliktais „Honda Gold Wing” saidkārs, taču mūsu pašu Latvijas meistari papildinājuši iepriekš uzbūvēto kastombaiku „Vaira” ar atbilstoša pseidotautiska kiča blakusvāģi, ko nokristījuši par „Imantu”. Tagad gaidīsim „board-tracker” stila braucamo „Valdis” vai unikālu skrembleru „Laimdota”...

 

Kopējais verdikts

Iepriekšējos trīs gadus moču izstāde attīstījās un viesa optimismu, bet šogad vērojams solis atpakaļ. Motocikli gan platības, gan satura ziņā saraujas uz laivu izstādes rēķina. Būtībā šī tiešām bija izstāde „Atpūta un sports” ar nelielu motociklu piemaisījumu kā aktīvās atpūtas sastāvdaļu. Tā arī „Subaru Outback” 2015. gada modelis Latvijā debitēja tieši starp laivām un kuteriem. Atkal Ķīpsalā uzkrītoši atgriezusies tirgošanās sērga — par laimi, ne ar motocikliem. Dominēja motociklistu apģērba un ekipējuma tirgošana no nelielām, Centrāltirgus kioskiem līdzīgām būdiņām. Trakāk bija otrajā hallē, kur „Elkor” sarīkoja savas produkcijas izpārdošanu gluži kā veikalā ar visiem kases aparātiem. Citi velosipēdu tirgotāji neatpalika.

Lai gan šī reportāža liecina par lielu jaunumu birumu, iespaids ir mānīgs, jo pārstāvēto marku skaits mērāms uz vienas rokas pirkstiem. No motoražotāju stendiem varēja atrast vien „Ducati”, „Yamaha”, „KTM”, „Kawasaki”, „BRP” ar „Can-Am” zīmolu, un tas arī viss. „Aprilia” viltīgi piezagās maliņā ar vienu motociklu — tūrisma enduro „Capo Nord 1200 ABS” otrā augstākajā aprīkojuma līmenī „Electric Travel Pack”. Ķīniešu ražojumu nebija vispār, ja neskaita dažus elektriskos braucamos bērnu rotaļlaukumiem, tātad iespējams, ka Ķīnas skuteri zaudē savu aktualitāti Latvijas mototirgū, lai gan mikrorajonu pagalmi apliecina pretējo. Toties priecē, ka notiek mēģinājumi piesaistīt iesācējus, ko veic ne tikai motoskolas, bet arī „KTM”, kas reklamēja motociklus, kuri pieejami ar A2 kategorijas vadītāja apliecību (līdz 34 ZS). Cerams, ka kopējā regresa tendence nekādi nav saistīta ar pēdējā laikā masu medijos aizvien biežāk izskanējušajiem histēriskajiem padomiem, kā uzvesties kara gadījumā...