Kāds mans draugs, kura matus jau labu laiku skāris pilnbrieda sirmums, uz jautājumu — kas viņam lika pārsēsties no motocikla uz triciklu — atbildēja, ka viņam esot bērnības trauma. Bērnībā citiem bērniem esot bijis trīsritenis, bet viņam — ne, tādēļ esot ļoti sāpējusi bērna sirsniņa. Tagad, vecumdienās, kad atkal sākas zināma „bērnība”, tās trauma esot jāsadziedē un jāatgūst harmonija.Ja tas ir izskaidrojums tradicionālajiem tricikliem, tad kādu bērnības traumu paredzēts dziedēt ar šo braucamrīku? Manā bērnībā tādu trīsriteņu nebija, tādēļ ar pareizas diagnozes uzstādīšanu man radās zināmas problēmas, nolēmu līdz patiesībai rakties pats.

„Can-Am Spyder” (izklausās, gandrīz kā „Spider” — zirneklis) ir slavenās Kanādas kompānijas „Bombardier Recreational Products” (BRP) ražojums. Lai gan pirmajā mirklī šis produkts liekas pilnīgi netipisks kompānijai, kas visā pasaulē ir pazīstama ar saviem snovmobiļiem un kvadracikliem, nedaudz iedziļinoties konstrukcijā, viss nostājas savās vietās. 

BRP nesāka sarežģīt vienkāršas lietas, tādēļ par pamatu „otrādajam” traikam tika ņemta snovmobiļu tradicionālā shēma: divas slēpes — hmm, piedodiet, riteņi — priekšā un viens stumjošais ritenis (kāpurķēdes vietā) aizmugurē, sanāca kā nevienam. Citiem vārdiem sakot, augstākās komforta klases sniega mocis braukšanai pa asfaltu. Lai gan ražotājs nosaucis „Spyder” par rodsteru, tas tomēr ir pieskaitāms pie traikiem.

„Kā nevienam!” — pēc būtības tas ir šā braucamrīka galvenais moto, jo praktiskumu meklēt šajā braucamajā ir lieka laika tērēšana. It kā braucējs, pēc subjektīvām sajūtām, brauc ar motociklu, bet transportlīdzekļa riteņu bāze momentāni atgriež skarbajā realitātē, liekot kustēties transporta plūsmā kopā ar mašīnām. Atšķirībā no motocikla bremzes tiek aktivizētas ar pedāļa palīdzību, kas atrodas pie labās kājas. Ņemot vērā, ka „Spyder” ir aprīkots ar „pusautomātu”, tas, tāpat kā kvadracikli, aprīkots arī ar stāvbremzi, kas savukārt tiek aktivizēta ar kreisajā pusē esoša pedāļa palīdzību. Godīgi sakot, pirmoreiz apsēžoties pie šā braucamrīka stūres, iestājas viegls apjukums visādu podziņu, slēdzīšu, stāvbremžu utt. dēļ. Lai gan tiem, kas braukuši ar kvadracikliem, te nekā sveša nebūs. „Spyder” „dvēsele” ir kompānijas „Rotax” 998 cm2 V2 četrtaktu dzinējs ar 106 ZS jaudu, kas ir pilnīgi pietiekami, lai ar šādu „laivu” jūs nejustos apdalīts transporta plūsmā — maksimālais ātrums šim „trīsritenītim” ir aptuveni 200 km/h! Starp citu, „kā nevienam” izpaužas arī ātrumu pārslēgšanā. Pārslēgšanās uz nākamajiem pārnesumiem notiek ar taustiņa palīdzību uz stūres. Līdz zemākajiem pārnesumiem kārba var pārslēgties pati. Ja jau komforts, tad līdz galam — būtu uzlikuši „automātu” un miers, bet nē… Lai gan „Spyder” ir ļoti komfortabls „klubkrēsls” uz riteņiem, kas raksturots kā transports ar ļoti augstu pasīvās drošības līmeni (ABS, dažādas drošības sistēmas), iebraukšana pirmajā pagriezienā man momentāni uzdzina adrenalīna līmeni līdz vēl nebijušiem augstumiem. Neaizmirsīsim, ka šai konstrukcijai riteņi ir izvietoti trijstūrī, nevis vienā līnijā, kā motociklam, kas nozīmē, ka pagriezienā centrbēdzes spēkam nav iespējams pretoties, sasveroties pagrieziena virzienā, un visa šī konstrukcija centīsies gāzties (līdzīgi kā ar kvadracikliem) „uz āru”. Turklāt, ņemot vērā šo riteņu shēmu, tas notiek, kaut kā pa diagonāli, atraujot iekšējo riteni no asfalta un pārslogojot ārējo priekšējo piekari. 

Par to, ka Latvijas ceļi šim braucamajam galīgi nav pa prātam, pārliecinājos nelielā testa braucienā pa ielāpainu ceļu. Tā jau ne pārāk advancētā priekšējā piekare kļuva pavisam švaka. Brauciens ar 100—110 km/h lielu ātrumu atgādināja laivas cīņu ar viļņiem vētras laikā jūrā. „Spyder” neparko nevēlējās braukt taisni, tā kurss bija nepārtraukti jākoriģē ar stūres palīdzību, kas braucienu pārvērta par vienu vienīgu cīņu saglabāt vēlamo trajektoriju. Mēģinājums nedaudz straujāk izbraukt salīdzinoši lēzenu, bet paugurainu pagriezienu beidzās diezgan neglīti. Pārslogotā ārējā riteņa piekare, nespēdama apstrādāt nelīdzenumus, sāka „sist cauri”, un „Spyder”, nevarēdams noturēties izvēlētajā trajektorijā, „ielēca” pretējās kustības joslā… Jo ātrāk jūs gribēsiet izbraukt pagriezienu, jo vairāk nāksies „kantēt”!

Tas nav paredzēts braukšanai pa grants ceļiem, ja redzat granti vai nelīdzenumus, samaziniet ātrumu, redzat dziļākas peļķes, samaziniet ātrumu, jo hidroplanēt ar šo braucamo, pēc visa spriežot, jums varētu ne pārāk patikt. 

No vienas puses — braucamais ir pietiekami iespaidīgs, komfortabls, ar daudziem bagāžas nodalījumiem, kas ir ērti ceļošanai, tas viegli vadāms. No otras — liela apetīte, korķos nāksies stāvēt kopā ar automašīnām, plus visas jau minētās īpatnības…

Kam īsti tas paredzēts, ja braukt ar to ir ieteicams tikai pa labas kvalitātes ceļiem?

Nelauziet sev galvu ar jautājumiem par „Can-Am Spyder” praktisko pielietojumu! Daudz tāpat neizdomāsiet, savukārt tad, ja vēlaties piesaistīt sev uzmanību katrā pieturvietā, vienkārši ejiet un nopērciet to! Visa garāmgājēju uzmanība būs jūsu rīcībā!