Par pirmajiem pavasara vēstnešiem pieņemts uzskatīt motociklistus, jo tie parādās vēl pirms kūlas dedzinātājiem vai meitenēm īsos svārkos. Kūlas dedzināšanas epicentrs pēdējos gados no Latvijas pārcelts uz Īriju un Lielbritāniju, meitenēm aprīļa sākumā notiek pašām savas modes izstādes, bet vēl pirms viņām Ķīpsalā motociklistus pulcēja izstāde „Motocikls 2014”.



Solis uz vietas

Pagājušajā gadā jau optimistiski šķita, ka šī izstāde sāk iegūt ne tikai savu seju, bet arī diezgan rietumnieciskus vaibstus un spēj progresēt gan pašu dalībnieku, gan viņu komunikācijas ar apmeklētājiem ziņā. Diemžēl 2014. gads neatnesa nekādas jaunas pozitīvas pārmaiņas.

Jā, dalībnieku sastāvs bija diezgan spēcīgs (no tirgus līderiem nebija tikai „Suzuki”, „BMW” un „Harley Davidson”), jā, katrā stendā bija vismaz divas apskatīšanas vērtas novitātes, taču to pasniegšanas veids atkal piekliboja kā Āgenskalna tantiņa nūjošanas nodarbībās. „Honda” atkal dominēja pār visiem ar savu gaišo, plašo un rotējošo stendu, ar savām fototapetēm kaut ko vēlējās pateikt „Ducati”, un... tas arī viss. Motociklu sarindošana ar sāniem kopā — cits pie cita — labi noder, ja cenšamies imitēt šprotu novietojumu konservu bundžā, taču jaunumu apskati tas nepavisam neveicina.

Vietas trūkums bija izjūtams itin spēcīgi, jo motocikli dalīja Ķīpsalas halli kopā ar laivām attiecībā viena trešdaļa pret divām trešdaļām. Visam pa vidu vēl maisījās daži vieglie automobiļi, jocīga izskata puslaiva pusamfībija „Vētras putns”, kā arī nelielam helikopteram līdzīgais autožīrs. Toties otrā hallē, kur valdīja sports un atpūta, brīvas vietas bija daudz vairāk un pat varēja dzirdēt savu atbalsi.

Rīga, mana Rīga...

Sāksim ar stendu, kura parādīšanos šāda tipa izstādē tiku gaidījis jau vairākus gadus. Proti, biedrība „Retromoto” eksponēja lielāko daļu no Rīgas motorūpnīcā „Sarkanā zvaigzne” ražotajiem mopēdiem. Malači, jo, ja mēs paši neuzmanīsim savu vēsturi un neleposimies ar to, velti gaidīt, kad to veiks kāds cits.

Vecās „Rīdziņas” bija ļoti dažādā stāvoklī — gan perfekti restaurētas, gan kā tikko no opja šķūnīša izvilktas, gan krietni uzlabotā izskatā, kādu lielsēriju ražošana nekad nespētu nodrošināt (par šādu atjaunošanu pūristi gan smīkņā). Taču kopējo ideju „Retromoto” stends pauda veiksmīgi — līdzīgi kā Remarks visu mūžu rakstīja vienu romānu, tā „Sarkanā zvaigzne” vairāk nekā 20 gadus ražoja vienu mopēdu. Nu, labi, divus, jo vienātruma 45 cm³ motovelosipēdiem bija savs evolūcijas zars, ko aizsāka „Gauja”, tad turpināja savā starpā ļoti līdzīgie „Rīga-5” un „Rīga-7”, pa vidu iespraucās revolucionārais, bet neveiksmīgais „Rīga-11”, līdz „Rīga-13” atkal atgriezās vecajās sliedēs. Kā ūnikums vērtējama izstādītā 80. gadu sākuma „Rīga-11-2” (nosaukums nosacīts, biežāk zināms vienkārši kā pārejas modelis) ar 11. modeļa rāmi un 13. modeļa benzīnbāku.

Divātrumu 50 cm³ mopēdu evolūcija bija trakoti lēna: „Rīga-3” uzskatāma tikai par „Rīga-1 kļūdu labojumu, bet „Rīga-4” konstrukcija palika praktiski nemainīta vēlākajos 70. gadu „Rīga-12” un „Rīga-16”, kā arī 80. gadu „Rīga-22”. Protams, ne jau konstruktori slinkoja (patiesībā bija gluži otrādi!), bet gan inertā ražošana plānveida ekonomikas apstākļos bija tendēta uz to, lai milzīgā apjomā saražotu vienkārši KAUT KO, nedomājot nedz par kvalitāti, nedz iespējām mainīt modeļus, ejot līdzi laika garam.

80. gadu atmodu stendā demonstrēja trīs „Mini” (no kuriem „Rīga-26 Mini” bez pakaļējiem amortizatoriem ir visvērtīgākā, jo retākā), „Rīga-24 Delta”, kas jau izskatījās pēc kārtīga motocikla, un trīs „Rīga-36 Stella” (katra ar savu motora variantu — lietuviešu „Vairas”, poļu „Dezamet”, čehoslovāku „Jawa Babetta”). Tad, kad izstādē prāts bija pārslogots ar jauno modeļu novērtēšanu, sirds atkal vilka pie vecajiem mopēdiem un centās atcerēties, kādās proporcijās benzīnam bija jāpielej eļļa, lai sagatavotu degvielu kūpošajiem divtaktniekiem...

Franču ekskluzīvs

Patīkams pārsteigums bija izstādes nemotociklu pusē ieraudzīt ļoti interesantu braucamo — franču firmas „Moustache” elektrisko velosipēdu jeb e-baiku. Tajā izmantotā elektromotora ideja ir palīdzēt braucējam (vai braucējai, jo pieejami arī modeļi sievietēm) mīt pedāļus un sasniegt lielāku ātrumu — līdz pat 45 km/h. Ar parasto velosipēdu grūti ko tādu dabūt gatavu. Paši franči lepojas, ka ar viņu e-baiku kalnā var uzbraukt tikpat ātri, kā nobraukt no tā lejā.

Izstādītais „Moustache Samedi FS 27/9 Titanium” ir gandrīz vai perfekti nostrādāts apvidus divritenis (protams, perfekti, jo „Moustache” darbinieki katru e-baiku samontē ar rokām, pievienojot tam plāksnīti ar kārtas numuru) ar augstvērtīgiem komponentiem („Bosch” elektromotors un akumulatoru bloks, „Shimano” transmisija, „Fox” piekares), oriģināla dizaina rāmi, kā arī dažāda diametra riteņiem (29 collu priekšā un 27,5 collu aizmugurē). Ar vienu akumulatora uzlādi var nobraukt līdz 100 km, pēc tam tas kādu pusotru stundu jālādē. Vienīgā nelaime ir šīs brīnummašīnas cena — aptuveni 4500 eiro. Pieejami gan arī lētāki un vienkāršāki pilsētas un ceļa modeļi.

„Honda” konfekšu tūta

Ar vislielāko jaunumu birumu kā no konfekšu tūtas apmeklētājus sagaidīja „Honda”. Šķiet, viņiem izdevās parādīt gluži vai visas novitātes no pērnā rudens Milānas motosalona. Piemēram, ar jauno divcilindru „NC 750” motoru (darba tilpums palielināts līdz 745 cm³, jauda pieaugusi līdz 54 ZS, papildināts ar otru balansējošo vārpstu) un automātisko transmisiju „DCT” varēja novērtēt visu modeļu gammu: ceļa moci „NC 750S”, krossoveru „NC 750X”, kā arī vizuāli interesanto skūtera un motocikla hibrīdu „NC 750D Integra”.

Turpat pie motorolleriem sieviešu dzimtes apmeklētājas kārdināja „Honda SH Mode 125” skaisti rozā krāsā, ko diezin vai var dāvināt spridzīgajai Pinkai, kas pati brauc ar „Triumph” videoklipā „Funhouse”, taču pilsētas modes dāmām būtu kā radīta. Dizaina ziņā mazliet žēl, ka leģendārais sporta tūrisma motocikls „Honda VFR 800F” (V4 cilindri, 782 cm³, 106 ZS) savā jaunajā paaudzē šķīries no iepriekšējā gluži vai itāliskā šarma un tagad izskatās tāpat kā citi, taču tehniski tas joprojām ir lielisks.

Par superbaiku cenšas izlikties „Honda CBR 650F”, kas patiesībā ir praktisks ikdienas motocikls ar pilnizmēra plūsmvirzi, tērauda rāmi un četrcilindru 649 cm³ 85 ZS motoru. Tās dvīņumāsa „Honda CB650F” pēc konstrukcijas ir tāda pati, tikai tai ir mazāk plastmasas kankariņu (ietaupām trīs kilogramus), kas ļauj labāk aplūkot piedauzīgi izlocītās izpūtēju caurules.

Pagājušā gada izstādes apskatā salīdzināju „Honda Gold Wing F6B” ar kubiešu lodes grūdēju — tādu pašu lielu, melnu, apaļu un jaudīgu —, bet šogad „Honda” dizaineri likuši lodes grūdējai vēl vairāk izģērbties un ieguvuši „Gold Wing F6C”, kas pazīstama arī kā „Valkyrie”. Sešcilindru 1832 cm³ boksermotors ar 117 ZS jaudu palicis tas pats, riteņu bāze pagarināta līdz 1707 mm, bet striptīza laikā pazuduši daudzi desmiti kilogramu — valkīra tagad sver „tikai” 341 kilogramu. Vizuāli līdzīga, it īpaši melnā krāsā, ir „Honda CTX 1300”, tikai tai sānos rēgojas mazāks V4 cilindru 1261 cm³ 83 ZS dzinējs no „Pan European”, bet riteņu bāze ir 1645 milimetri. Stila saglabāšanas nolūkos tai nav nedz augsta priekšējā stikla, nedz pasažiera atzveltnes.

„Ducati” sarkanais šarms

Par izstādes skaistāko motociklu varētu kronēt trešās paaudzes „Ducati Monster”, it īpaši tā dārgākajā modifikācijā „Monster 1200S” ar smalkākām „Ohlins” piekarēm un par desmit zirgspēkiem lielāku jaudu (145 ZS no V2 cilindru 1198 cm³ „Testastretta 11” motora). Monstrs vairs nav huligānisks, tas kļuvis lielāks (bāze pagarināta par sešiem centimetriem — līdz 1511 mm), apjomīgāks un pieradinātāks ar elektronisku sistēmu palīdzību, taču Itālijas gars dizainā saglabāts. No dižā cauruļu būra palicis tikai kautrs trīsstūrītis priekšpusē pie stūres, jo tagad motors kalpo kā nesošais elements un aizstāj rāmja viduci.

Tiesa, turpat „Ducati” stenda maliņā atradās arī superbaiks „1199 Panigale”, kas saņēma 2013. gada „Red Dot” dizaina balvu, taču tas jau ir pagājušā gada debitants, tāpēc mēs to savā improvizētajā „Miss Moto” konkursā neņēmām vērā.

Trakie apelsīni

Pilnīgi citā dizaina stilā veidots muskuļmotocikls „KTM Super Duke 1190R”, ko par mežoni un dzīvnieku dēvē paši kompānijas reklāmas brošūru autori. Tā V2 cilindru 1301 cm³ dzinējs iegūts, izborējot „RC8” motoru, kas nu sasniedz 180 ZS — nopietns lēciens attīstībā no vecā „Super Duke 990”, kam bija 120 ZS! Djūkam ir pilnībā regulējamas WP piekares, hrommolibdēna cauruļu fermas tipa rāmis, konsoles piekare aizmugurē — plāni klāsies ne vien „Ducati”, bet arī „BMW”, „Aprilia” un „MV Agusta”, par japāņiem pat nerunājot.

No mierīgākiem „oranžās kompānijas” jaunumiem jāizceļ kompaktā ielas sporta raķete „KTM RC 390” (viencilindra 373 cm³, 43 ZS), kas sver tikai 147 kilogramus. Tās dizains patapināts no „Grand Prix” sacīkšu bolīdiem, tikai zīmēts asākām līnijām ar akcentētu garu raķetes degunu priekšā. Ar cauruļu fermas rāmi „KTM” tagad lepojas ne mazāk kā „Ducati” kādreiz un krāso to oranžu. Bāze, salīdzinot ar tāda paša formāta viencilindra „Duke”, saīsināta par 20 mm, tātad vadāmība būs asāka.

Zināms pārsteigums bija enduro mocis „KTM Freeride 250R”, ko ražotājs pozicionē kā motociklu aktīvai atpūtai. Pārsteigums tāpēc, ka jaunus modeļus ar divtaktu motoru mūsdienās gadās sastapt ļoti reti. Šeit jau zināmajā „Freeride” šasijā iemontēts spēka agregāts no sporta enduro „KTM 250 EXC” (iespējams, deforsēts). Rezultātā iegūta kalnu kaza, kas sver tikai 92,5 kg un labi jūtas gan mežā, gan dubļos, gan starp akmens bluķiem.

„Husqvarna” atgriežas Zviedrijā

Ar šādu reklāmas vēstījumu notika firmas „Husqvarna” īpašnieka maiņa, pārejot no „BMW” pie „KTM”. Tiesa, ja zinām, ka tagad „Husqvarna” tiek uzmanīgi apvienota ar „Husaberg” marku un „Husaberg” motociklus jau kādu laiku ražoja nevis Zviedrijā, bet gan Austrijā, kopā ar „KTM”, tad šī atgriešanās pie zviedru saknēm šķiet mazliet sadomāta. Toties visām 2014. modeļu gada huskvarnām dizains izstrādāts vecajā 80. gadu sākuma stilā ar nacionālajiem zili dzeltenajiem akcentiem.

Tehniski jaunā „Husqvarna” modeļu saime bāzējas uz „KTM „motoriem un „Husaberg” ritošo daļu ar „WP” piekarēm. Saimē ietilpst septiņi sacīkšu enduro modeļi un seši krosinieki ar dažādas kubatūras divtaktu un četrtaktu dzinējiem. Lielākā daļa no tiem arī bija apskatāma „Husqvarna” stendā, ieskaitot Augusta Justa kaujas mocis dalībai pasaules čempionātā motokrosā, kas būtu varējis kalpot par labu publikas pievilinātāju, ja vien būtu nolikts redzamākā un apgaismotākā vietā.

„Yamaha” jaunumi

„Yamaha” stendā novitāšu netrūka, trūka tikai noformējuma un kādu īpašu norāžu, kā jaunumus pamanīt starp citiem „nejaunumiem”. Izskatās, ka kompānija grasās iet cilindru skaita samazināšanas virzienā. Ar ielas modeli „MT-09”, kas ir krossovera un neikeda stilu sajaukums, firma atgriežas pie trīscilindru koncepcijas kā 70. gadu sākumā; tā spēka agregāts tapis uz „R1” bāzes, nogriežot vienu cilindru. No 847 cm³ „Yamaha” iegūst 115 ZS.

„Yamaha MT-07” ir stilīgs rodsters, kas var atņemt pircējus ne tikai citiem japāņiem, bet arī „BMW” vai „Ducati” lētākajiem modeļiem. Rindas divcilindru 689 cm³ 75 ZS motors darbojas pēc „Big Bang” principa un imitē V2 darbību ar 270 grādu aizdedzi. „Yamaha MT-07” ir vieglāka par konkurentiem, lai gan no alumīnija izgatavota tikai pakaļējā dakša, bet rāmis — no tērauda caurulēm. Priekšējā dakša gan izskatās tāda lēta, taču kopumā agresīvais dizains tapis vienotā stilā ar lielāko „MT-09”.

Turpat blakus varēja apskatīt jaunās paaudzes krosa „Yamaha YZ 250F” ar otrādi apgrieztu cilindru, degvielas iesmidzināšanu, kompaktāku alumīnija rāmi un īpaši zemu degvielas tvertni, kas neiziet ārpus rāmja un sēdekļa gabarītiem un netraucē sportista kustībām. Ar šo nogludināto dizainu kā pagājušā gada rūpnīcas komandas sacīkšu krosiniekiem „YZ 250F” šķiet modernākais savas klases aparāts. Skūteru segmentā lielākais jaunums izstādē bija „Yamaha X-Max 400” ar pārmainītu dizainu, 395 cm³ 31,5 ZS viencilindra motoru un ABS jau standartaprīkojumā.

Melnās nindzjas

Arī „Kawasaki” beidzot pievērsušies skūteru ražošanai (nu, vismaz tirgošanai). „Kawasaki J300” gan nav absolūti jauns modelis, bet gan veiksmīgais korejiešu „Kymco Downtown 300i”, tikai ar pārveidotu priekšdaļas izskatu „Kawasaki Ninja” lielo motociklu stilā. Nav gan viegli novērtēt visas dizaina nianses absolūti melnam objektam!

Tikpat melns kā Japānas nindzju kaujas tērps bija arī „Kawasaki Z1000” ielas motocikls. Tas gan nav radīts gluži no nulles, jo četrcilindru litrīgajam motoram tikai nedaudz palielināta jauda (līdz 142 ZS), toties „Z1000” tagad bagātīgi apgādāts ar braucēja darbu atvieglojošām elektroniskām sistēmām. Savukārt kukaiņveidīgais dizains ar luktura masku, kas it kā karājas krietni virs priekšējā riteņa, ir kailo motociklu (neikedu) sektorā vēl nebijis un kliedzošs pat melnā krāsā. Varam tikai minēt, kādu iespaidu atstās zaļš motocikls — saniknots sienāzis palielinājumā?

Kas vēl?

Kā labi magnēti publikas piesaistīšanai kalpoja Latvijā būvētie „custom” stila motocikli, kas parāda, ka arī pie mums ir radoši dzelžu vīri ar zelta rokām. Patriotisko garu, ko aizsāka jau labi zināmā baltā „Vaira” (Tas, protams, ir motocikls, nevis tas, ko jūs padomājāt!), tagad turpina mocis ar sarežģītu nosaukumu „Rīga — Hanzas pilsēta”. Nosacīti pie motocikliem var pieskaitīt „Can-Am” trīsriteņu braucamo „Spyder”, kam uz 2014. gadu sagatavota jauna, īpaši komfortabla tūrisma modifikācija „RT” ar integrētiem bagāžas koferiem un milzu dīvānu pasažierim (izstādē debitēja vislabāk aprīkotā versija „Limited” konjaka krāsā ar pārlieku grezniem hromētiem riteņiem un „Garmin Zumo” navigatoru).

Starp močiem un laivām savu Latvijas debiju piedzīvoja minivens „Citroen C4 Grand Picaso”, kas šķita jau laikus ieradies uz aprīļa vidū gaidāmo autoizstādi, bet ārpusē pie halles durvīm dižojās īpatnējs transporta līdzeklis „John Deere Gator XUV 855”, kas arī izskatījās vairāk gaidām autosalonu vai meža un dārza izstādi. Pats amerikāņu traktoru ražotājs to dēvē par utilitāro krossoveru, bet mums tas vairāk šķita kā maza traktora gēnu piejaukums tikpat miniatūrai kravas mašīnītei, kas ietērpta četrriteņu motocikla drēbītēs. „Gator „gan nav nekāda rotaļlieta, bet kārtīgs darba instruments, kas var pārvadāt gandrīz pustonnu kravas un aprīkots ar trīscilindru 854 cm³ 25 ZS dīzeļmotoru, variatora transmisiju un pilnpiedziņu. Taču tas uz motocikliem, protams, vairs nekādi neattiecas.