Jāatzīstas, ka šāgada izstādi „Motocikls 2013” Ķīpsalā gaidīju ar zināmām bažām, jo pērn latiņa tika pacelta itin pieklājīgā augstumā. Radās šaubas, vai izdosies vismaz atkārtot sasniegto līmeni un vai nebūs jāatgriežas tajos senajos skumjajos laikos, ko daži populisti sazin kāpēc dēvēja par treknajiem gadiem, kad moči izstāžu hallē bija saspiedušies trīs stendiņos starp piepūšamām gumijas pīlītēm un masāžas krēsliem.Uzreiz jāsaka — tie, kas izstādē piedalījās, darīja to godam. Pērn uzlikto līmeni noturēt neizdevās, taču Ķīpsalā notiekošais patiešām atgādināja motociklu izstādi, gan tikai kabatas formātā. Lielākā problēma ir tie mototirgotāji, kas nepiedalījās: bīstamā tendence ignorēt šo forumu turpinās. Rezultātā izstāde „Motocikls 2013” savas tiešās funkcijas nepildīja un pilnīgu priekšstatu par mūsu mototirgū notiekošo neradīja. Taču jaunumu Ķīpsalā pietika.

Honda kā dominators

Jau otro gadu izstādi uz saviem pleciem burtiski iznesa „Honda”, kas demonstrēja, kā jāstrādā ar publiku šādās izstādēs. Kārtīgs firmas stends ar grīdu, pārdomātu apgaismojumu un dekorācijām — bija. Gaiši postamenti, kur izlikt aktuālākos modeļus, turklāt viens no tiem pat rotējošs, — bija. Rūpīgi izvietoti motocikli, ko var apskatīt no visām pusēm, nevis kā kaudzē samestus velosipēdus pie kādas vidusskolas Zviedrijā, — bija. Pievilcīgas meitenes korporatīvi stilīgā apģērbā, kas motociklus izdaiļo un zina, kāpēc šeit atrodas, — bija. Solīds jaunā gada modeļu katalogs latviešu (!) valodā — bija.

Ja kādam radās šaubas, kas ir pasaules mototirgus līderis, tad šāda uzstāšanās skeptiķi pārliecināja — gluži kā 19. gadsimta Amerikā, kad par sakarīgāko prezidenta amata kandidātu vēlētāji uzskatīja to, kam aģitācijas braucienā līdzi bija spēcīgāks orķestris. Tikai žēl, ka zīmolam „Honda” hallē bija hronisks konkurentu trūkums, kas parādītu, ka arī citi prot piesaistīt apmeklētājus un nodarbojas ar ko vairāk nekā tikai ar līzingu (vai pīlingu, vai šeipingu — vajadzīgo pasvītrot...).

Idejiskā ziņā „Honda” konstruktoru vidū valda krīze, un jaunie 2013. gada modeļi neko radikāli jaunu neatnes. Pat jāsāk domāt, vai dizaineru birojs nav devies pelnītā atpūtā uz kādu brālīgās Ķīnas kūrortu. Protams, neoretro stilā veidotais ielas motocikls „Honda CB 1100A” izskatās fantastiski un lieliski atgādina, kāda izpratne par superbaikiem valdīja laikā, kad Ričijs Blekmors bija jauns un nedziedāja tautiskas menestreļu balādes kopā ar smuko un panaivo dzīvesbiedri Kendisu. Reāls metāls! Stilu sakritību apstiprināja arī autentiskā 70. gadu vidus „Honda CB 550F Super Sport”, kas gozējās blakus. „CB1100” jau pāris gadu bija pieejama Japānā un Austrālijā, bet pēc Milānas motosalona pagājušā gada rudenī tika visžēlīgi atvēlēta arī klasikas apoloģētiem Vecajā kontinentā.

Par pilnīgu jaunumu uzskatāma „Honda” ceļa motociklu saime ar divcilindru 500 cm3 motoru. Pagaidām tajā ietilpst kailais ikdienas braucamais „CB 500F” (vācieši tādus dēvē par sviestmaizes motocikliem) un plastmasas plūsmvirzī ietērptais „CBR 500R”. Regulāriem braucieniem uz darbu un Siguldu rudenī — vairāk motocikls nav nepieciešams, taču žēl, ka lielais motogigants sāk taupīt „uz sērkociņiem”, grasoties rīkot salūtu. Skatoties uz šiem „piecsimtniekiem”, nepamet sajūta, ka kalendārs rāda 1985. gadu, dusošā princese ir izvilkta no torņa, ietērpta jaunā kleitā un maķenīt safrizēta, taču aizmirsts pamodināt. Vai tiešām 25 gadu tehnikas evolūcija neko nav devusi?

Melna, fiziskā ziņā varena un apjomīga kā kubiešu lodes grūdēja ir „Honda Gold Wing” izģērbtā versija ar nosaukumu „GL 1800 F6B”. Būtībā tā ir tā pati „Golda”, tikai topless izpildījumā, bez augstā vējstikla un augšējā bagāžas kofera. Jocīgi, ka, atsakoties no augšpuses dekora (apģērba), mocis iegūst citas proporcijas, ko vēl akcentē pazeminātais sēdeklis. Kāds varētu būt šādas „topless Goldas” mērķa pircēja portrets, grūti iedomāties.

Vēl jāizceļ jaunais „Honda CRF 450R” krosa modelis, kas lepojas ar pneimatisko priekšējo dakšu „Kayaba PSF” (Pneumatic Spring Fork). Šāds gaisa teleskops, ar kādu 70. gadu beigās sāka eksperimentēt rūpnīcas komandas pasaules čempionātā, pirmo reizi uzstādīts sērijveida krosa motociklam — vismaz tā apgalvo ražotājs.

Radi un draugi

Otra stabila vērtība mūsu valsts motoizstādēs ir „KTM”. Kā ierasts, tika prezentēta visa šāgada četrtaktu krosa motociklu gamma „SX-F” ar 250, 350 un 450 cm3 motoru. Tomēr viens no svarīgākajiem izstādes debitantiem bija jaunās paaudzes tūrisma enduro motocikls „KTM 1190 Adventure” plus vēl skarbākam apvidum un lauku ceļotājiem paredzētā modifikācija „Adventure R” ar lielākiem riteņiem un garāka gājiena piekarēm. Šim piedzīvojumu meklētājam no jauna tapis gan rāmis, gan V2 cilindru 1195 cm3 motors ar respektējamo 150 ZS jaudu, gan smalkā elektronika. Dizainā gan „Kiske” studija, kas zīmē „KTM” veidolu, turpina atražot jau atrastās līnijas. Drīz lielos „KTM” būs tikpat grūti atšķirt citu no cita kā „Aston Martin” supermašīnas...

Ciešos rados ar „KTM” atrodas reiz neatkarīgais zviedru sporta motociklu ražotājs „Husaberg”. Tagad tā produkcija no „KTM” norobežojas vien ar citu dizainu un aprīkojuma līmeni, piemēram, „White Power 4CS” slēgto kārtridžu tipa priekšējo dakšu. Blakus jaunajiem četrtaktu enduro „Husaberg FE 450” un „501” bija apskatāms arī „TE 250”, kas pārstāv pamazām izmirstošo divtaktu sporta dinozauru ēru.

Traģikomiski, taču arī „Husqvarna” pamazām sāk radoties ar „KTM” impēriju, lai gan vēl nesen centās veģetēt „BMW” paspārnē. Šobrīd „Husqvarna” motofirma nonākusi „KTM” bosa Štefana Pīrera īpašumā, un ļoti iespējams, ka nākotnē to sagaida līdzīgs liktenis kā „Husaberg” — kalpot par izmēģinājumu poligonu un nebūt oranžiem. Turklāt „BMW” pēc 2014. gada diezin vai gribēs turpināt piegādāt savus motorus. Tas nozīmē, ka pēdējais brīdis apdomāt „Husqvarna Nuda 900” iegādi.

„Nuda 900” (itāliski „nuda” tik tiešām nozīmē kailā) bija viens no pievilcīgākajiem močiem Ķīpsalas izstādē, tikai žēl, ka melnā krāsā. Melns, kā zināms, lieliski aprij visas formas, tāpēc, piemēram, melnus viendaļīgos sieviešu peldkostīmus vienkārši vajadzētu aizliegt ražot! Tāpat „Husqvarna Nuda” daudz labāk izskatās sarkans ar baltu — vismaz redzam, ka dizainers Peters Edelins centies.

Ar rāmi un divcilindru dzinēju „Nuda” vajadzībām padalījies „BMW F800”. Motoru huskvarnieši gan pārstrādāja, palielinot kubatūru līdz 898 cm3, jaudu — līdz 105 ZS un smukumam uzlika sarkanās cilindru galvas kā „Ferrari Testarossa”. Toties rāmim ķirurģiskā ceļā piešķirta cita ģeometrija, augstāks sēdeklis, bet ritošā daļa sakomplektēta no stilīgiem „Sachs”, „Ohlins” un „Brembo” komponentiem.

Tāpat vērts izcelt apvidus sporta motociklus ar 310 cm3 motoru — kantrikrosa braucamo „TXC 310” un enduro sacīkšu „TE 310”. Abi pārstāv to pašu tendenci, ko iezīmē 350 cm3 „KTM”, un mēģina apvienot vienā korpusā 250 cm3 moča vadāmību un grāciju ar 450 cm3 „traktora” jaudu un griezes momentu.

Ziedonis un visums

Par izstādes nekomerciālo daļu sirdij un dvēselei parūpējās domubiedru apvienība „Retromoto”, kas savu labā stāvoklī esošo padomju 50.—70. gadu motociklu ekspozīciju veltīja dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņai. Kā zināms, Ziedonis bija lielākais baikeris starp dzejniekiem un lielākais poēts starp motobraucējiem. Lai atdotu godu vēsturiskajai patiesībai, „Retromoto” stendā dižojās spožs „IŽ-56”, ar kādu Imants Ziedonis varētu būt braucis savos Latvijas un esības apceļojumos. Tāpēc jau dzelžu vīri smīkņā, ka teātra izrādē Kaspara Znotiņa varonis sēž uz javiņas, lai gan arī sarkanie čehu moči Ziedoņa daiļradē pieminēti.

„Jawa” Latvijas kluba ekspozīcija varēja būt otrs retro akcents, jo pretenzijas pirms izstādes bija lielas, ažiotāža arī, bet solījumi preses relīzē lika gaidīt sazin ko. To iegāza stenda paviršais noformējums ar visādām paunām un krāmiem (vismaz izstādes pirmajā dienā) un veco javu apšaubāmais stāvoklis. Ar acij tīkamu vēsturisku autentiskumu varēja lepoties labi ja pāris kādreiz tik glīto čehiešu. Stāvokli daļēji glāba moderno „Jawa” firmas produktu ekspozīcija. Protams, jaunās paaudzes motocikls „Jawa 660 Sportard” atgādina monstru, taču kādam varbūt patīk tāda eklektika dizainā. Uz šā fona pat „Lady Gaga” izskatītos pēc īstas skaistules, tāpēc nav jābrīnās, ka „Jawa 250 Travel” šķita pietiekami harmonisks klasikas paraugs. Izrādās, ka 20. gadsimta 80. gadu pusaudžu sapnis „Jawa 638” var kalpot par formas ietvaru arī 2013. gada motociklam, tikai vietā, kur gaidījām ieraudzīt tik zināmo divtaktu divcilindru dzinēju, tagad vīd varbūt pat spožāks četrtaktu viencilindrinieks no Ķīnas. Katrs var salīdzināt, vai kvalitatīvāks roku darbs ir šābrīža čehu vai ķīniešu strādniekiem.

Četrriteņi starp divriteņiem

Viena no Rīgas motoizstādes nozīmīgākajām (un vārda tiešā nozīmē lielākajām) debijām bija „Can-Am Maverick X 1000RS”. Kāpēc tas ir motocikls, nezina neviens, jo tas nemaz nav motocikls. „Meivriks” neiekļaujas nevienā no zināmajām transporta līdzekļu klasifikācijām, jo varētu būt radies kvadracikla un bagija grēcīgā sakarā, klāt stāvot arī kādam labam onkulim traktora personā. Pati ražotājkompānija „BRP”, kas vairāk pazīstama kā „Bombardier” koncerna sastāvdaļa, to klasificē kā „side-by-side vehicle” (transporta līdzeklis, kur braucēji sēž viens otram blakus). Tas izklausās muļķīgi un neizsaka neko, taču „Can-Am Maverick” ir iespaidīgs braucamais.

Tam ir jaudīgākais motors starp sev līdzīgajiem (V2 cilindri, 976 cm3, 101 ZS), tas ir gandrīz 600 kg smags, tam nav nedz durvju, nedz vējstikla (Sveiki, dubļi!), bet to visu var izvēlēties no apjomīga opciju saraksta. Eiropas tirgum nezin kāpēc motors „kastrēts” līdz 20 ZS, toties pie mums nopērkams tikai smalkākais „Maverick” izpildījuma variants „RS” ar labākiem „Fox RC2,5” amortizatoriem un 12 collu alumīnija riteņiem ar smukiem dzelteniem bedlokiem. Un vēl — tam nav itin nekāda praktiska pielietojuma. Ja nu nezināt, kā iztērēt kārtējos 22 000 eiro, šis ir ļoti labs variants. Neviens neliks, lai pavizina, bet pats varēsit izālēties līdz nemaņai, iztēlojoties, ka esat Jaroslavs Hošeks un Izraēlas triecienvienības kaujas bagija pilots vienā personā.

Pavisam negaidīti Ķīpsalas otras halles tumšākajā un drūmākajā nostūrī, kur pulcējās ļaudis, kas padarījuši nogalināšanu par savu hobiju (mednieki un makšķernieki), mazā pleķītī bija patvērušies jaunumi no „Opel”. Nē, „Opel” pie motociklu ražošanas pagaidām atgriezties negrasās, tikai autotirgotāji nespēja sagaidīt pēc dažām nedēļām gaidāmo autoizstādi! Par kompaktā krosovera „Mokka” dizainu labāk paklusēt („Esmu maziņš, bet gribu būt liels melns džips, tāpēc piepūšos, cik vien varu...”), taču glamūrīgais pilsētas mazauto „Opel Adam” ir ļoti interesants variants tiem radoši noskaņotajiem ļaudīm, kas nevar izvēlēties starp „Fiat 500” un „Audi A1”. Būs žēl, ja šai mašīnītei neatgriezeniski pielips dīkdienīgu cacu riteņotas rokassomiņas birka, jo „Adam” ir pelnījis ko vairāk, kaut vai kļūt par rallija auto. Taču tam ar motocikliem vairs nav nekāda sakara.