Latvijā kompaktklases krosovers pamatoti ir ieguvis pilsētas transportlīdzekļa statusu, kā vērtības un drošas braukšanas elementus pasludinot augstu sēdpozīciju, paaugstinātu klīrensu un veiklu manevrētspēju. Un nav jau tā, ka vienīgā bezceļa pieredze šādiem auto ir divi guļošie policisti, kuri jāpārvar, lai iekļūtu lielveikalu autostāvvietās.

Protams, labāk būtu vispār nebraukt pa bedrēm, taču Latvijas apstākļos, nobraucot kaut vai tikai piecus kilometrus, tas faktiski ir neiespējami. Pateicoties zem Rīgas ielu seguma esošo ūdensvadu un komunikācijas kabeļu nebeidzamajiem un haotiskajiem remontdarbiem, gandrīz ikviena galvaspilsētas iela šobrīd ir kļuvusi par auto izturības poligonu, jo pēc rakšanas darbu veikšanas uz asfalta paliek aizvien jaunas bedres, pavirši, nevienādi ielāpi un bīstami izvirzītas kanalizāciju lūkas. Un kur tad vēl Rīgas tiltu salaidumu vietu nežēlīgās asfalta šuves... Krosoveri dēļ lielākiem riteņiem un energoietilpīgākām piekarēm pret šādu „pilsētas ekstrēmu” izturas daudz iecietīgāk nekā parasti vieglie autiņi. Par laimi, pēdējos gados kopš „kaškaja uzvaras gājiena” maza un kompakta izmēra krosoveri aug visās malās kā sēnes pēc lietus. Kā tik šos auto nemēdz dēvēt — par parketa džipiem, parketniekiem, „sport-utility” vai „SUV” (no „Sport Utility Vehicle”), bet visbiežāk tautas valodā tie joprojām tiek saukti par džipiņiem. Taču precīzāk šo automobiļu būtību izsaka jēdziens „krosovers”, kas arī nozīmē to, ka šis auto ir kaut kas pa vidu — no visa pa druskai. Krosovers ir auto, kuram saimnieks jānogādā galamērķī dažādos apstākļos. Tas ir neliels kompakts pseidoapvidus auto ar paaugstinātu klīrensu, lieliem riteņiem, salīdzinoši neliela tilpuma dzinējiem, kā visu riteņu piedziņu (lai gan bieži vien pietiek tikai ar priekšējo). Auto mērķauditorija ir piesardzīgi cilvēki, kuri meklē alternatīvu savam sedanam vai hečbekam, lai varētu brīvāk justies dažādās dzīves situācijās — gan Rīgas ielu džungļos, gan ārpus pilsētas, arī rudens dubļos vai ziemas puteņos. Nāk ziema, un Latvijas apstākļos daudziem vajag šo pārliecību sirdsmieram...

„Mazda CX-5” — „Skyactiv” aktīvai ģimenei

Te nu viņš ir. Jaunais kompaktais „Mazda” krosovers, ar kuru man saistījās tik lielas cerības, atceroties visu laiku aizraujošāko parketnieku — „CX-7”. Diemžēl jaunajam „CX-5” nav tik dinamiska un efektīga izskata kā „CX-7”, taču jaunais krosovers nenoliedzami ir daudzpusīgāks un krietni praktiskāks auto. Tas vairs nav „lielo zēnu rotaļlieta”, bet gan īsts ģimenes auto. 2006. gadā izlaistais un sākumā galvenokārt Ziemeļamerikas tirgiem paredzētais „Mazda CX-7” faktiski bija pirmais īstais „Mazda” krosovers. Tā uzdevums bija parādīt, ka arī „Mazda” ražotājiem ir pa spēkam moderns, ērts un atraktīvs pilsētas džips. „Mazda” izdevās radīt krosoveru, par kādu vēl pirms dažiem gadiem nevarēja sapņot neviens 4x4 braukšanas entuziasts. Stūrēšana tam ir asa un precīza, gaita — izteikti cieta. Izskats — tāpat kā sportiskais interjers — izaicinošs un kārdinošs, taču salonā gan varēja būt vairāk vietas. „CX-7” tik ļoti izcēlās uz pārējo tobrīd piedāvājumā esošo krosoveru fona, ka šķita nācis no citas pasaules. Taču šis automobilis jau sākotnēji nebija paredzēts plašām tautas masām — tas tika piedāvāts ar tikai vienu ēdelīgu benzīna turbomotoru un manuālo pārnesumkārbu. Piedāvājums vēlāk tika nedaudz pielabots ar 2,2 litru dīzeļdzinēju. Interesanti, ka „CX-5” savam vecākajam brālim „CX-7” izmēros piekāpjas tikai pavisam nedaudz — platumā par 3,2 cm, augstumā — par 2,5 centimetriem. Vertikālāk novietots vējstikls ļāvis sašaurināt priekšējo paneli, priekšējos sēdekļus novietot tuvāk motoram, tā dodot papildu telpu aizmugurējiem pasažieriem, kas mazākajā „brālī” jutīsies ērtāk nekā lielajā. Arī bagāžas tilpums mazulim ir par 8 litriem lielāks.

„CX-5” ir pirmais spēkrats ar „Mazda” jauno „Kodo” dizaina stilu, jeb „Soul of Motion”. Acīm tīkamās plūdlīnijas un izliekumi sānos man kā skeptiķim atgādina ne tik daudz japāņu dizaineru piesaukto brīnumputna Kodo spārnu vēzienu, cik konkurentu dažādās pasaules malās — no Korejas līdz Detroitai — radītus krosoverus, taču priekšējā optika un virsbūves siluets gan līdzinās mazliet paaugstinātam un „piepūstam” trešās mazdas hečbekam. Savukārt aizmugurējais jumta statņa trijstūris atgādina „Ford Kuga”. Kopumā „Mazda CX-5” izdevies gana simpātisks, virsbūves līnijas veidotas pēc šodien aktuālā augstā standarta — priekšējo sānu logi uz aizmuguri plūdeni paaugstinās. Diskutabls ir tikai automašīnas priekšpuses absolūti individuālais izskats ar milzīgo melno masīvo resti, kas auto seju padara vizuāli smagu un piešķir tādu kā amerikānisku akcentu. „Mazda CX-5” pēc ārējiem izmēriem (garums 4540 mm, platums 1840 mm, augstums 1670 mm, riteņu bāze 2700 mm), salīdzinot ar pēdējā laika SUV tirgus pirmrindnieku „KIA Sportage”, ir par 100 mm garāks, 15 mm šaurāks un 25 mm augstāks, tātad kopumā ar ietilpīgāku salonu. Par spīti izmēriem, japānis ir par kādiem 60 kg vieglāks nekā korejiešu veiksminieks.

„CX-5” salonā iespējams iekāpt, nesasmērējot bikšu galus pret sliekšņiem. Par šo mūsu platuma grādos būtisko lietu parasti piemirst paaugstinātu automašīnu ražotāji. „Mazda” salons pārsteidz ar plašumu un negaidīti augstvērtīgiem materiāliem. „CX-5” var saukt par „Mazda” jaunā kvalitātē, jo ražotājs atvadījies no lētuma sajūtu radošiem plastmasas elementiem salonā. „CX-5” vairs nav „vecā mazda”, tas kvalitātē var sacensties pat ar divas reizes dārgāku automašīnu apdarēm. Sēdekļi ir lieli un ļoti ērti, ar patīkamu sānu atbalstu, sportiska izskata daudzfunkciju stūre tiešām attaisno savu nosaukumu. „Mazda” izdevies izveidot skatam ļoti patīkamu un vienkārši uztveramu instrumentu paneli. Tā vidusdaļu aizņem skārienjutīgs 5,8 collu LCD ekrāns, ar kura palīdzību regulē gandrīz visus procesus, sākot no automātiska durvju aizslēgšanas laika un gaismu izdzišanas intervāla un beidzot ar iebūvēto „Tomtom” navigāciju. Auto 2700 mm garenbāze ļāvusi izveidot ļoti komfortablu iekštelpu. Salonā vietas pietiek — divi 188 cm gari cilvēki var sēdēt viens aiz otra, nebakstot ar ceļgaliem mugurā. Aizmugures beņķī bez problēmām var sasēsties arī trijatā. Padomāts arī par slēpotājiem un dēļotājiem, jo aizmugures sēdekļus, pavelkot attiecīgu rokturīti bagāžnieka sānos, var nolocīt 40—20—40 proporcijās. Arī ietilpīgais bagāžas nodalījums — 463 litri standartā un gandrīz trīs reizes vairāk, kad nolokot aizmugures sēdekļus, veidojas gandrīz līdzena grīda, — liecina, ka ģimenes ceļojumiem vai izbraucieniem piknikā pie dabas „CX-5” būs labu labais. Atverot bagāžnieka vāku, audekla pārsegs atbīdās atpakaļ pats un visus pirkumus uzreiz var ērti iekrāmēt bagāžniekā — sīkums, bet patīkams! Starp citu, pēc bagāžnieka apjoma „CX5” krietni pārspēj savus tiešos konkurentus „Ford Kuga” (par 97 litriem) un „VW Tiguan” (par 33 litriem). Jau standartaprīkojumā ietilpst biksenona priekšējie lukturi, priekšējie miglas lukturi, spoguļu pielocīšanas sistēma, LED aizmugures lukturi, kā arī aklās zonas monitoringa sistēma. Salons standartā saņem apsildāmus priekšējos sēdekļus un automātisko gaisa kondicionēšanas sistēmu. Braukt palīdzēs „Hill Commander” (palīdz uzsākt braukšanu slīpumā), kruīza kontrole un riepu spiediena kontrole. Pieejama arī „City Brake” tehnoloģija, kura palīdz neizraisīt satiksmes negadījumus, ja ātrums ir mazāks par 16 km/h.

„CX-5” dzinēju palete ietver sevī 2,0 litru 160 ZS benzīna dzinēju un 2,2 litru CRD dīzeli ar 175 ZS. Degustācijas braucienā devāmies ar benzīnnieku. Divlitru 160 ZS benzīna motors ar neparasti augstu kompresijas pakāpi (14,0:1) ir par 10% vieglāks un 15% ekonomiskāks nekā iepriekš. Kopā ar jauno sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu tas nodrošina krosoveram pieklājīgus dinamikas rādītājus — 0—100 km/h 9,6 sekundēs, kas tikai pašiem agresīvākajiem braucējiem varētu šķist par kūtru, bet ikdienas izbraucieniem šādai automašīnai pilnīgi pietiek. Dzinējs zem pārsega klusi un vienmērīgi dudina un, saudzējot degvielas resursus, krustojumos „iemieg”, nostrādājot „Start&Stop” sistēmai, bet tad, atlaižot bremzi, atkal „mostas”, lai turpinātu ceļu. Salonā dzinēja iedarbināšana praktiski nav dzirdama, arī nekādas liekas vibrācijas nebija vērojamas. „Mazda” inženieri pamatīgu darbu ieguldījuši automātiskajā pārnesumkārbā — tagad tā strādā nevainojami, pārslēdzas viegli, ātri un nemanāmi. Vidējais degvielas patēriņš paredzēts 6,6, litri uz 100 km, bet arī par taupību īpaši nedomājot, 7 litros var mierīgi iekļauties. „CX-5” ir pirmais „Mazda” auto, kurā izmantota „Skyactiv” tehnoloģija. Tas drīzāk ir tehnoloģiju kopums, kas tiecas uzlabot dzinēja efektivitāti, samazināt izmešus un padarīt automašīnu vieglāku, neko nezaudējot drošības jomā un dzinēju jaudā. „Skyactiv” ietver arī pārstrādātu piekari, atvieglinātu virsbūvi un modernizētu pārnesumkārbu. Auto ikdienas lietotājam no „Skyactiv” tehnoloģijām lielākais ieguvums droši vien būs ekonomiska braukšana bez kompromisiem uz jaudas rēķina.

No „CX-5” šofera komandtiltiņa uz apkārtni var noraudzīties no augstāka punkta, nekā ierasts, šajā ziņā metot izaicinājumu pat pilntiesīgiem džipiem. Turklāt nepamet sajūta, ka aiz masīvā instrumentu paneļa atrodies gluži kā aiz droša aizsargvaļņa. Bažas par redzamību uz aizmuguri rada platie „Mazda CX-5” jumta balsti, bet tās pietiekami ātri kliedē masīvie sānu spoguļi un palīgā nāk „parkošanās sensori”, to darbību var vērot LCD ekrānā. Lai arī „Mazda CX-5” ir auto ar paaugstinātu klīrensu, gaitas īpašības tomēr nav cietušas. Automašīna ir atsaucīga vadītāja komandām un izpilda tās precīzi. Līkumos tā ir stingra, nav zvalstīga, bet nav arī izteikti cieta. Šasijas regulējumu var raksturot kā komfortabli sportisku — tieši tas, kas vajadzīgs. Gaita šim krosoveram ir populārāko konkurentu — „Kuga” un „Tiguan” — cienīga. Četrarpus metru garais spēkrats ar 2,7 metru riteņu garenbāzi un masīva lainera eleganci pārliecinoši turas gan uz asfaltētiem, gan grantētiem, gan bruģētiem segumiem un nevainojami tiek galā arī ar nedaudz pārgalvīgiem manevriem. Te nu vietā atcerēties, ka japāņu inženieriem esot bijis dots uzdevums, lai jaunais „Mazda” krosovers brauktu tikpat azartiski kā slavenais „MX5”. Tiešām, vieglais un ņiprais rodsters nudien ir aizdevis „CX-5” kaut ko no sava braukšanas prieka! Vienīgā piezīme, ka uz bruģa vai izteikti nelīdzena asfalta, kāds pie mums sastopams samērā bieži, amortizācija prasītos pat mazliet „mīkstāka” un skaņas izolācija varētu būt labāka, lai gan arī šajā ziņā „CX-5” ir pārspējis gandrīz visus savus „radiniekus”...

Vizuāli „Mazda” cenšas radīt braša bezceļu cīnītāja iespaidu, pilnpiedziņa un paaugstinātais 215 mm klīrenss sniedz zināmu drošības rezervi, nobraucot no asfalta, taču īstā bezceļā ar „CX-5” tomēr nav ko meklēt. Pilnpiedziņa šim auto vairāk dod stabilitāti, nevis caurgājamību. Arī rezerves riteņa bagāžniekā nav. Bet mēs taču labi zinām, ka „CX-5” visbiežāk būs redzams tieši pilsētas džungļos, kur brutāli augstās kanalizācijas lūkas, trotuāru apmales, asfalta ielāpi un bedres jebkuram parastam vieglajam autiņam ik brīdi var draudēt ar pārsistu riepu un sabeigtu piekari.

„Mazda CX-5” ir viens no pieejamākajiem krosoveriem, sākumcena priekšpiedziņas versijai ir 16 200 LVL. Patīkami, ka ražotājs piedāvā plašas komplektēšanas iespējas. Katram piedziņas veidam ir gan dīzeļdzinēji, gan benzīna dzinēji, kas komplektējami ar sešu pārnesumu automātisko vai manuālo ātrumkārbu. Svarīgākais, ka pircējam ir iespēja izvēlēties starp priekšpiedziņas un pilnpiedziņas „CX-5” versijām. Pilnpiedziņa izmaksās papildus 1800 LVL, kas ir aptuveni 10% no auto vērtības. Arī automātiskā pārnesumkārba izmaksās papildus 1300 LVL. Kopā sanāk iespaidīga summa, kuras izlietojumu pircējam der pamatīgi apsvērt. Degustētā auto „Mazda CX-5” cena — 23 050 LVL.

„Peugeot 4008” — ar „pilsētas šiku” brīvā dabā

Franču lepnība, ignorējot ienesīgo „Sport Utility Vehicle” jeb parketnieku, tirgus segmentu noveda pie tā, ka pirmo SUV modeli viņi bija spiesti pirkt no japāņiem, askētisko „Mitsubishi Outlander” pārvēršot pompozajā „Peugeot 4007”. 2005. gadā „PSA Peugeot Citroen” atrada kopīgas intereses ar „Mitsubishi”. Proti, franči piedāvāja savus izslavētos dīzeļdzinējus, bet japāņi — apvidus auto tehnoloģijas. Pēc tam gan „Peugeot” radīja pats savu krosoveru — pārsteidzošo „Peugeot 3008”. Tāda salona nav nevienam parketniekam pat „Premium” klasē — dziļš, vadītāju ieskaujošs kokpits, lieli pulksteņi ar hromētām maliņām, pret vadītāju pagriezta viduskonsole, sēdekļi kā sacīkšu auto, kur katrs atrodas savā kapsulā un starp abiem ir ļoti augsta konsole, uz kuras novietots ātrumpārslēgs, kas gandrīz ielien plaukstā pats, mīksti apdares materiāli, kvalitatīvs izpildījums — tas viss kopā rada gandrīz vai ekskluzīvo „Coupe” sajūtu. Bet atklāts palika jautājums: cik daudz „3008.” ir no džipa — kaut vai viltota? Sākumā tam nemaz nebija visu riteņu piedziņas, jaunais „lauvēns” „4X4” piedziņu ieguva tikai 2011. gadā komplektā ar hibrīddzinēju, kas savukārt būtiski palielināja auto pārdošanas cenu. Jaunākais „Peugeot” krosovers — „4008” — stājās līdzās jau pazīstamamajiem „4007” un „3008”, cenšoties apmierināt augošo pieprasījumu kompakto apvidus automobiļu tirgū. „Peugeot 4008” turpina PSA koncerna („Citroen” un „Peugeot”) iesākto sadarbību ar japāņu „Mitsubishi”. „Peugeot 4007” tika uzbūvēts, izmantojot „Mitsubishi Outlander” tehnisko bāzi, savukārt jaunā modeļa „4008” donors ir „Mitsubishi ASX”.

Salīdzinot ar priekšgājēju „Peugeot 4007”, jaunais krosovers „4008” ir par veselu 31 centimetru īsāks. Tas gan nenozīmē, ka salonā vietas būs krietni mazāk, jo gabarītu samazinājums panākts uz priekšējās un aizmugurējās pārkares „apcirpšanas” rēķina. Būtiskākais ieguvums ir jūtami augstāka mobilitāte un labāka manevrētspēja kā pilsētas apstākļos, tā arī šaura meža ceļa līkločos. Lai gan auto ir kļuvis mazāks, vizuālais iepaids ir džipiskāks, taču vienlaikus tam netrūkst arī „pilsētas šika”. „Peugeot 4008” „bezceļnieka auru” uzsver radiatora dekoratīvā režģa dizains, virsbūves aizsargi un izceltie dubļu sargi, taču tas ir gana kompakts (garums 4,34 m, platums 1,80 m un augstums 1,63 m), kas nodrošina labu manevrētspēju. Riteņu garenbāze „4008.” ir gandrīz tikpat gara kā vienam no klases etaloniem „Honda CRV”, arī salona priekšdaļa izmēros gandrīz neatšķiras, taču aizmugure ir krietni kompaktāka, tādēļ salonā vietas ir krietni mazāk, īpaši bagāžniekā. „Peugeot 4008” pēc ārējiem izmēriem (garums 4340 mm, platums 1800 mm, augstums 1625 mm, riteņu bāze 2670 mm, klīrenss 170 mm), salīdzinot ar „Mazda CX-5”, ir par 200 mm īsāks, 52 mm šaurāks un 45 mm zemāks, tātad kompaktāks un ar sportiskākām proporcijām. Savukārt, salīdzinot ar pēdējā laika SUV tirgus veiksminieku „KIA Sportage”, arī „Peugeot 4008” izrādās nedaudz kompaktāks — par 100 mm īsāks, 77 mm šaurāks un 20 mm zemāks, tātad piemērotāks pilsētas šaurībai un meža takām.

Esam pieraduši, ka „Peugeot” automašīnām dizains allaž ir bijis stiprā puse, un te nu jaunais krosovers franču auto cienītājiem vilties neliks. No priekšas līdz aizmugurei — mazāk nekā četrarpus metru garš — „lauvēns” ir elegants, kompakts, sportisks un izteikti džipisks. Salīdzinot ar japāņu krosoveru, „Peugeot 4008” ir nedaudz prāvāks gabarītos: 4,37 m garais franču auto ir par 4 cm garāks, 3 cm platāks un 2 cm zemāks. Franču automobilis atšķiras arī no sava līdzinieka „Mitsubishi ASX” vismaz vizuāli, lai gan dinamiskais siluets, proporcijas, sānu šķautne uz virsbūves, durvju izteiksmīgie valcējumi ir tik līdzīgi... Lai maskētu savu radniecību ar „ASX”, „4008” ar to kopīgas ir tikai durvis, bet visi virsbūves paneļi pilnīgi pārveidoti ar citādākiem lukturiem, restēm un bamperiem, radot eiropeiski elegantu auto seju. „Peugeot” ražojums izskatās dinamiskāks par savu tehnikas donoru. Pārdomāti akcenti un stilistiski teicami nostrādātas detaļas. Lielā trapecveida radiatora reste lieliski saskan ar eleganto optiku un vidusdaļā pacelto motora pārsegu, uz kura pašā centrā novietotais „Peugeot” lauvas logotips atgādina „508.” modeļa sedanu. Arī aizmugurē valda tāda pati formu un detaļu saskaņa, „Peugeot” krosoveru atpazīs pēc LED lukturiem, kas veidoti kā lauvas nagu atstātas švīkas. Ar 416 litru tilpuma bagāžnieku vajadzētu pietikt visām ikdienas vajadzībām. Ar šādu auto var no rīta, apaujot gumijniekus, doties mežā sēņot, bet vakarā, tērpies savā labākajā uzvalkā, šiki piebraukt pie Operas nama vai dārga restorāna. Vienīgi pirms tam derētu apmeklēt kādu automazgātavu...

Iekāpjot salonā, man šajā „Peugeot” pietrūkst īpašā franču šarma, pietrūkst tās tīkamās „Coupe” sajūtas, ar ko apveltīts iepriekšējais „lauvēns” „Peugeot 3008”. Salona apdarē izmantotā plastmasa „4008.” vēl nav tik augstvērtīga, kā „Peugeot” mašīnās pierasts, taču interjera iekārtojums ir pievilcīgs un parocīgs. Salīdzinot ar „4007.” modeli, sperts jūtams solis uz priekšu. Viegli nolasāma un funkcionāla mērinstrumentu sekcija, izskatīgs stūresrats un visai pelēcīga viduskonsole, kuras centrā mūsdienīgs navigācijas/info centrs ar skārienjutīgu ekrānu, visas plastmasas glītas, bet cietas, sēdpozīcija stāva, bet ērta, nodrošina labu pārredzamību. Vadītāja vieta sniedz paaugstinātas sēdēšanas sajūtu, kas tā patīk sieviešu kārtas auditorijai. Galveno kloķu, sviru un pogu izvietojums mašīnā ir loģisks un automātiski saprotams. No praktiskās puses salons ir gandrīz perfekts, nav kur piesieties. Kā opcija pieejams stikla panorāmas jumts ar integrētām LED lasīšanas gaismiņām, 18 collu alumīnija diski, atpakaļskata kamera un pieminētā navigācija ar skārienjutīgu ekrānu. Par papildu maksu pircējs var pasūtīt panorāmas stikla jumtu, bezatslēgas pieejas un starta sistēmu, navigācijas sistēmu ar atpakaļskata kameru, USB un „Bluetooth” pieslēgvietas dažādām multimediju ierīcēm — mūsu degustētajā auto tas viss jau bija.

„Lauvēna” motoru klāstu veido ekonomiski neliela tilpuma motori. Benzīna dzinēju gammā ir 1,6 litru dzinējs ar 116 ZS un 152 Nm, un 2 litru motors 150 ZS un 198 Nm. Abi benzīna motori standartā tiek kombinēti ar piecu pakāpju manuālo pārnesumkārbu, bet jaudīgāko pēc iespējas var komplektēt arī ar CVT bezpakāpju variatoru. Dīzeļdzinēju saimi arī veido divi motori — 1,6 litru HDi motors ar 112 zirgspēkiem un 270—280 Nm („overboost”), un 1,8 HDi motors ar 150 ZS un 300 Nm. Abi dīzeļi strādā pārī ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Degustējām auto ar 1,8 HDi FAP 110 kW (150 ZS) / 300 Nm un 6 pārnesumu manuālo ātrumkārbu. Dzinējs nodrošina pārliecinošu jaudu jau ar zemiem apgriezieniem. 100 km/h no vietas „lauvēns” sasniedz 11,5 sekundēs, taču pilsētas sprintos tas neļauj sevi iznerrot nevienam, dinamikas rezerve ir allaž klātesoša. Auto aprīkots ar „Stop/Go” ekosistēmu, kas izslēdz dzinēju pie luksofora un atkal ieslēdz, tikko pieskaras sajūgam. Degvielas patēriņš vidējais — 5,6 litri/100 km, taču pilsētā tas var arī pārsniegt 6 litrus. Uz priekšu mūsu „lauvēns” kustas mīksti un gludi. Ātrumu uzņem vienmērīgi, stūrei klausa pietiekami atsaucīgi. Pilsētas režīmā braukt ar to ir tīrā bauda. Augstā sēdpozīcija ļauj dzīvi uztvert mierīgāk, un vieglā stūrīte ļauj ērti manevrēt, jo mūsu auto garumā ir praktiski vienāds ar kompaktklasi, tāpat nav jāmeklē īpaši lielas stāvvietas. Ļoti viegli vadāms arī uz šosejas, nebaidās no asfalta ielāpiem, arī no grantsceļu trepes. Auto vadīšanai pakļaujas viegli un iepriekš paredzami, stūrēšana notiek gana precīzi, taču šosejas režīmos stūre šķiet pārlieku viegla, turklāt, uzgāzējot līkumos, tā raujas atpakaļ vairāk, nekā gribētos. Gaitas īpašībās uzsvars likts uz komfortu. Paļāvīgā piekare un lielās riepas lieliski absorbē bedres un citus ceļa negludumus. Atsaucot atmiņā pirms vairāk nekā gada degustēto „Mitsubishi ASX”, kuram trūka izkopta gaitas komforta uz nelīdzena asfalta, sajūtam atšķirību. Tātad pie viena un tā paša tehniskā risinājuma, „lauvēna” balstiekārta tomēr kopumā ir citādāka nekā „radiniekam” „ASX”. „Peugeot” piekaru gājieni šķiet īsāki, atsperes un amortizatori cietāki, kas kopumā ļauj labāk justies pamatstihijā — ātrumā uz cieta seguma. Tiesa gan, sportiskai braukšanai, uz ko tā vien provocē motors un kārba, gluži vienādā līmenī nav pieskaņota stūre. Gribētos to smagāku un labāk informējošu, lai sajustu šī franču zvērēna instinktus vadāmībā. Piekare ir energoietilpīga un viegli izšūpo lielāko daļu ceļu nelīdzenumu, taču pagriezienos sānsveres tādēļ nekļūst biedējošas. Labs rites komforta un vadāmības balanss. Komfortabla piekare ar pamatīgu amortizācijas rezervi, tādēļ šis auto stāv pāri Latvijas ceļa ielāpainajai realitātei.

Un kā ar šā „lauvēna” spējām ārpus asfalta? Eiropai „Peugeot 4008” tiek komplektēts ar pastāvīgu pilnpiedziņu, uz centrālās konsoles novietots apaļš slēdzis ļauj pārslēgties uz trim dažādiem braukšanas režīmiem atkarībā no ceļa un laika apstākļiem. „2WD” priekšpiedziņas režīms derēs, ikdienā pārvietojoties normālos apstākļos un ekonomējot degvielu. Automātiskajā „4WD” režīmā aizmugures piedziņa pieslēgsies automātiski, tiklīdz radīsies nepieciešamība pēc papildu saķeres. „4WD LOCK” režīms nodrošina pastāvīgu pilnpiedziņu un visoptimālāko riteņu saķeri, pārvietojoties smagos apstākļos. Tiklīdz nobraucam no asfalta, viss nostājas savās vietās. Piekares gājieni, amortizācija, mērena atsaucība stūrei — viss, kā vajag. Pa zemes ceļiem iet kā velnēns! Perfekta automobiļa izjūta, un, pateicoties 1570 kg pašmasai, nekādu liekā svara radītu blakņu, ar kādām bieži vien sirgst izmēros lielāki džipi. Neceļos tas uzvedas pārliecinoši pat ar „2WD”, bet ripuli var pagriezt uz „4WD” un „LOCK”, kas tā vien vilina nobraukt no asfalta. Nebūs problēmu izbraukt arī pa dubļainu meža celiņu, ja vien braucējs gatavs pieciest zaru švīkas uz mazā, elegantā „lauvēna” lakotajiem sāniem. Tikai pār koku saknēm braucot, auto piekare šķiet pacieta, un, protams, jāuzmanās no slēptām lielākām bedrēm vai akmeņiem. Bet smilšu, dubļu un sniega lauku priekšā „lauvēns” nenodrebēs. Neviens cits franču auto bezceļos tik spējīgs laikam gan nebūtu. „Peugeot 4008” sākumcena (ar 1,6 HDI 114 ZS dzinēju) ir 18905 LVL, degustētā auto modeļa (ar 1,8 HDI 150 ZS dzinēju) sākumcena ir 21337 LVL.

Degustācijas secinājumi

„Mazda CX-5” ir kārtīgs ģimenes auto jebkuriem laika un ceļa apstākļiem, kurā pietiks vietas visiem, ieskaitot ceļojuma čemodānus un suni. Pie stūres ērti jutīsies gan milzu tēviņi, gan smalkas kundzītes. Turklāt auto apveltīts ar atpazīstamu izskatu, kas „CX-5” īpašniekam sniedz iespēju atšķirties kopējā auto plūsmā. Tomēr būs vien jāpievienojas ārzemju kolēģiem, kuri secinājuši, ka „CX-5” „spīd ar tehnoloģijām, nevis ar dizaina šarmu”.

„Mazda CX-5” plusi: apjomīgs salons un bagāžnieks, precīza vadāmība, ekonomija bez kompromisiem ar jaudu;

mīnusi: diskutabls automašīnas priekšgala izskats, trokšņu izolācija un interjera apdare varēja būt augstākā līmenī.

Apvienojot „Mitsubishi” uzticamo pilnpiedziņas platformu ar franču dizainu eksterjerā, iegūts „Peugeot 4008” — viens no stilīgākajiem mūsdienu krosoveriem. Lai gan radīts uz japāņu platformas, no dizaina viedokļa tas neapšaubāmi reprezentē franču stilu un pilsētas automobiļa estētiku. Un tas nekas, ka salona apdares materiāli dažviet ir vienkāršāki, nekā francūžiem pierasts. Pēc būtības un koncepcijas šis „lauvēns” ir viens no vispusīgākajiem šodien tirgū pieejamajiem kompaktajiem krosoveriem. Tā ir jauna alternatīva cilvēkiem, kuri meklē komfortablu braukšanas prieku un daudzpusīgumu franču dizaina automašīnā, kura radīta brīvībai un piedzīvojumiem. Šo auto diez vai pirks rūdīti bezceļa fanātiķi, tomēr tā „purva brišanas” spējas ir pietiekamas, lai jebkādos laikapstākļos neradītu raizes ne pilsētā, ne laukos.

„Peugeot 4008” plusi: elegants izskats, saturīga gaita uz ceļa, pārliecinošs sniegums vieglos bezceļa apstākļos;

mīnusi: salonā nedaudz pietrūkst franču šarma un — aizmugurē sēdošajiem — arī vietas.

Piesātinātais krosoveru tirgus ieguvis vēl divus nopietnus spēlētājus, kas gatavi iesaistīties cīņā ar klases labākajiem eksemplāriem. Taču katram nākamajam pretendentam arvien grūtāk ir ielauzties šajā blīvajā un Eiropā populārajā kompakto krosoveru segmentā, kurā muskuļus demonstrē „Nissan Quashqai”, „VW Tiguan”, „Ford Kuga”, „Škoda Yeti” un „KIA Sportage”. Taču, ikvienam, kurš meklē ērtu, kompaktu, izturīgu un dinamisku auto jebkurai dzīves situācijai, abi mūsu degustācijas dalībnieki pilnīgi noteikti ir apsvēršanas cienīgi varianti.



OKTOBRIS NR. 9 / 2012 (181)