Japāņi ne par ko negrib atzīt, ka Mitsubishi Outlander modernizācija ir pamatīgs restailings – galu galā nomainīti visi virsbūves paneļi un pilnībā atjaunots salons, tātad pircējam rezultāts būtu jāuztver kā pilnīgi jauns automobilis. Bet, vai tā patiešām ir?

Outlander jaunais izskats ir nedaudz mānīgs un tā vien šķiet, ka aiz priekšējā bufera nogludinātajām līnijām uzglūn tas pats iznīcinātājlidmašīnas gaisa tvērēju stilā veidotais agresīvi zobainais radiatora restes smaids, kas bija iepriekšējam modelim. Dizaineri skaidro, ka iedvesmu smēlušies no Fudzijamas, taču tam ir grūti noticēt.

Sānskatā jaunas dvesmas saskatāmas profilētajos durvju paneļos, taču atliek tās atvērt un uzreiz top skaidrs, ka durvju vērtnes ir tās pašas. Piektās durvis izmainījušās vairāk – tagad tām ir vienota konstrukcija – bez atveramās platformas. Ārējā izskata pārmaiņu rezultātā uzlabojies gaisa pretestības aerodinamiskais koeficients – 0,33 cW pret 0,36 cW.

Nedaudz paspēlējoties ar priekšējās un aizmugures pārkares parametriem, Mitsubishi izdevies pārvērst krosoveru par apvidus automobili. Nopietni. Lai pierakstītos šajā segmentā pietika vien palielināt uzbraukšanas leņķi priekšā un aizmugurē un kārotais standarts ir kabatā. Turpmāk Outlander oficiāli sauksies par apvidus auto.   

Ražotāju var saprast – Mitsubishi pārdzīvo ne tos labākos laikus un vienīgā izeja kā pārvarēt nebūšanas, ir apzināt visas nepilnības un pacensties tās pārvērst par priekšrocībām. Japāņi apgalvo, ka viņi ņēmuši vērā ieteikumus un pretenzijas, ko iesnieguši Krievijas dīleri. Pārsvarā iebildumi bija par skaļo salonu un cieto apdares plastmasu. Tādēļ Mitsubishi izgatavojis jaunu priekšējo paneli no taustei tīkama materiāla, ko pārklājis ar melnu klavierlaku un pagriezis pret vadītāju. Izskatās mazliet nomācoši, taču pret materiāla kvalitāti nav iebildumu. Turklāt klimatkontroles un radio vadības pogas tagad sasniedzamas ērtāk.

Neskatoties uz to, ka iepriekšējās paaudzes Outlander XL sēdekļus neviens tā īpaši nekritizēja, Mitsubishi pārveidojis arī tos. Dārgākajās komplektācijās sēdekļi apgādāti ar elektropievadu, bet sēdekļu spilveniem ir citāda forma. Aizmugures dīvāna konfigurācijas shēma izmainīta pilnībā – tagad pasažieru sēdekļus nevar bīdīt uz priekšu un atpakaļ – var tikai regulēt to atzveltni sev vēlamajā leņķī, toties bagāžnieka garums pie pilnībā nolaistām sēdekļu atzveltnēm palielinājies par veseliem 23 cm. Nodalījuma „pagrabstāvā” iekārtota īsta noliktava, kurā var noglabāt gan domkratu un gaisa pumpi, gan mazākas mantas un dažādus sīkumus, kas citādi mētātos pa bagāžnieka stūriem. Rollo tipa bagāžnieka pārsegam tagad ierādīta pastāvīga vieta, bet, lai pircēju nokautētu pavisam, japāņi aprīkojuši piektās durvis ar elektropievadu, kas nodrošina to automātisku atvēršanu un aizvēršanu.

Motoru piedāvājums palicis iepriekšējais: 2 un 2,4 litru benzīna agregāti, taču jāatzīmē kāds būtisks jaunievedums – lai arī zaudējuši nedaudz zirgspēku, tagad tie var izmantot AI-92 benzīnu. Pie tam – nevis „drīkst izmantot,” bet gan pilnīgi oficiāli ir pielāgoti tam, lai darbotos ar šīs markas benzīnu. Svara samazinājums, pilnveidota aerodinamika un pāreja uz lētāku benzīnu ļāvuši iegrožot degvielas patēriņu par 10%, kas nedaudz samazinās maksu par pilnu benzīnbāku, taču kā automobilis jūtas uz ceļa?

Spiežam starta pogu (atslēgu var atstāt kabatā vai speciālā nišā pie piesmēķētāja) un iedarbinām divlitru motoru. Braucot konstatējam, ka dinamikas jomā salīdzinājumā ar veco motoru nekāda atšķirība nav jūtama. Dzinējs velk itin labi un mazliet iemanoties, var braukt pietiekami dinamiski – nepieciešams vien uzturēt augstus apgriezienus. Tomēr, ja kārojas vairāk brīvības un vairāk adekvātas dinamikas, jāizvēlas 2,4 litru motors ar 167 ZS jaudu.

Vienlaikus ar motoru modernizāciju, Mitsubishi Motors pilnveidojis arī variatoru. Agrāk, strauji nospiežot gāzes pedāli, bija jūtams, ka dzinējs mēģina uzņemt apgriezienus un tikai tad sekoja paātrinājums, bet tagad variators seko pārmaiņām uzreiz, necenšoties sagaidīt augstus apgriezienus. Pēc izjūtām tas atgādina klasisko „automātu.” Mainīts gan tikai elektronisko „smadzeņu” darba algoritms, taču efekts jūtams pat divlitru dzinēja gadījumā. Paātrinājumam nepieciešamais laiks standarta sprinta distancē līdz 100 km/h sarucis par 0,3-0,7 sekundēm atkarībā no versijas, maksimālais ātrums pieaudzis par 5-10 km/h un arī akseleratora atbildes reakcijas, saskaņā ar inženieru veiktajiem mērījumiem, kļuvušas ievērojami labākas nekā vecajam modelim.

Mūsu tests notika Ņižegorodskas apgabalā, kur sastopami tādi ceļa posmi, ka jebkurš speciālais poligons nobālēs.

Jāteic, ka Outlander tur jūtas kā zivs ūdenī – elastīgā piekare neļauj virsbūvei pārāk stipri svērties līkumos, bet neglābjamās bedres tiek sagaidītas ar atbilstošu cieņu. Priekšējās piekares konstrukcija papildināta ar palīgrāmi, bet aizmugurē izmantotas jauna tipa gareniskās sviras, kas nodrošina līganāku gaitu.

Nogriežoties uz lauku ceļa, sapratām, ka nāksies apgūt jaunās, modernizētās pilnpiedziņas sistēmas režīmus. Sākumā pietika ar 4WD Auto Eco, taču slidenos kāpumos nācās pārslēgties uz Auto un 4WD Lock. Šajos režīmos pilnpiedziņa nostrādā bez kavēšanās, nesagaidot, kad izslīdēs priekšējie riteņi. Tas skaidrojams ar to, ka Outlander apgādāts ar Lancer Evolution sensoriem, kas atpazīst ne vien priekšējo riteņu izslīdēšanu, bet arī dzinēja apgriezienus un informāciju no ABS, spēj to visu izanalizēt un patstāvīgi izvēlēties pilnpiedziņas sistēmas režīmu.

Virzoties pa izbrauktajām ceļa risēm, mūsu auto ik pa brīdim iegāzās dziļās, ar ūdeni pilnās bedrēs. Neraugoties uz to, priekšējais buferis palika neskarts un paldies par to jāsaka „liekajiem” ģeometriskās pārgājības grādiem. Konstatējām, ka darbošanās ar jauno variatoru ir patīkamāka - jaudas dozēšana, kas nepieciešama, lai pievarētu slīpumu gaitā, izrādījās vienkāršāka un arī izmirkuša ceļa posma forsēšana nedaudz palielinot apgriezienus, lai neiestrēgtu dubļos, nesagādāja problēmas.  

Japāņiem ir izdevies izveidot pieklājīgu instrumentu vieglu bezceļu pārvarēšanai – pilnpiedziņas sistēma reaģē uz ceļa virsmas izmaiņām gandrīz bez kavēšanās, bet variators neļauj izbuksēt riteņiem vai ierakties smiltīs: Outlander izsniedz tieši tik daudz griezes momenta, cik nepieciešams un automobilis adekvāti izpilda visas komandas.

Īsās pārkares priekšā un aizmugurē nedaudz uzlabojušas automobiļa pārgājamību, taču skatu un saulaino pilnvērtīgā apvidus automobiļa nākotni joprojām aizēno divas problēmas.

Lielākā daļa testa automobiļu nebija noslogoti un 215 mm klīrenss ļāva pārvarēt arī tādas bedres, ko atstājusi meža tehnika, savukārt mūsu Outlander veda aprīkojuma somas un četru, visai nopietnas miesasbūves cilvēku brigādi. Tajās vietās, kur apbraukt dziļās rises nebija iespējams, testa auto vēders skārās pie zemes un gala rezultātā klusinātājs nomaucās no stiprinājumiem. Otra problēma saistās ar nepilnībām pilnpiedziņas sistēmā. Outlander ir piespiedu sajūga bloķēšana, ko aktivizējot, var pārvietoties pa salīdzinoši līdzenām, kaut arī slidenām virsmām. Taču atliek „uzkārt” riteņus pa diagonāli un Outlander pārvēršas par bezpalīdzīgu kukaini.

Daudziem krosoveriem un apvidus automobiļiem buksējošos riteņu piebremzē elektronika, imitējot starpasu bloķējošā diferenciāļa darbu, bet Outlander gadījumā tas nezin kādēļ aizmirsts. Dīvaini, ka, veicot tik skrupulozu darbu pie modeļa atjaunošanas, japāņi atstājuši novārtā šo, ikvienam īstam apvidus automobilim tik svarīgo funkciju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka lielas investīcijas tas nebūtu prasījis – vajadzētu vien pārskaņot stabilizācijas sistēmas algoritmu.

Patīkami, ka neskatoties uz nopietnajām pārmaiņām, japāņiem tomēr izdevies noturēt cenu gandrīz iepriekšējā līmenī. Krievijā bāzes modeļa cena sākas no 969 000 rubļu (24916 EUR)    

Drīzumā arī hibrīds. Outlander hibrīdmodifikācija PHEV būs komplektēta ar diviem elektromotoriem, kas novietoti katrs pie savas ass. PHEV spēj papildināt strāvas krājumus ne vien gaitā ar dzinēja palīdzību vai bremzējot bremžu enerģijas rekuperācijas procesa laikā, bet arī pilnībā uzlādēt akumulatorus pieslēdzoties pie mājas elektrotīkla. Elektromotoru kopējā jauda ir 120 kilovati, bet elektriskā režīmā nobraucamo kilometru skaits – 50. Izmantojot benzīna motoru, distances kopgarums pieaug līdz 800 km.

Konstruējot jauno Outlander, Mitsubishi inženieri uzskatāmi nodemonstrējuši tās īpašības un prasmes, kuru tik ļoti trūkst VAZ speciālistiem. Japāņiem piemīt neapstrīdams talants teju līdz bezgalībai uzlabot to bāzi, kas pieejama pašreizējā momentā, turklāt neskatoties ne uz kādām grūtībām. Mitsubishi pierādījis, ka viņiem rūp klientu intereses un jaunais apvidnieks, bez šaubām, pelnījis uzmanību - kaut arī tas nav nedz gluži jauns, nedz arī apvidnieks. 

Sagatavots pēc izdevuma motor.ru materiāliem.

Mitsubishi Outlander tirdzniecība šonedēļ uzsākta arī Latvijā. Pircējiem sagatavotas trīs aprīkojuma versijas: Invite, Intense un Instyle Plus. Mitsubishi Outlander "Invite" aprīkojuma versija maksā 24 200 EUR iesk. PVN, "Intense" versijā sākot no 27 900 EUR iesk. PVN, savukārt "Instyle Plus" no 33 500 EUR iesk. PVN.