Vairākās Eiropas valstīs ģimenes auto pircēji, „atēdušies” dažādus krosoverus un pseidodžipus, pamazām atgriežas pie pārbaudītām vērtībām — vidējās klases. Tur viņus gaida teicama, arvien pieaugoša universāļu izlase. Priekšstats par universāli kā opīšu mašīnu sen ir novecojis. Rietumeiropā tagad sportisks universālis tiek uzskatīts par jauneklīgāku auto nekā sedans. Universāļus izvēlas gados vai garā jauni, uzņēmīgi cilvēki, kuri brīvajā laikā ne tikai brauc un ved, bet arī slēpo, burā, kāpj kalnos un skrien pa mežu ar kompasu. Autoražotāji lien vai no ādas ārā, lai uzbūvētu visfunkcionālāko, visizskatīgāko, vispilnvērtīgāko, vissportiskāko universāli pasaulē.

Ģimenes auto mūsdienu klasika

Pēdējā laikā novērojama autobūves tendence — tagad faktiski ikvienā auto „ar garo aizmuguri” tiek īstenota dinamiska dizaina ideja ar salīdzinoši zemu profilu un nolaidenu jumta līniju. Šā iemesla dēļ mūsdienīgs universālis nevar lepoties ar iespaidīgu bagāžas nodalījumu — standarta konfigurācijā tas bieži vien ir pat mazāks nekā sedanam. Moderno universāļu lozungs skan: „Ietilpībai nav nozīmes, galvenais ir stils!” Tipisks modernā dzīvesstila universāļa paraugs ir dinamiskā „Honda Accord Tourer”. Savukārt „Hyundai i40” pārsteidzošā veidā izdevies apvienot elegantu, dinamisku dizainu ar rekordlielu ietilpību! Abi degustētie auto ir kārtējais pierādījums tam, ka vidējā klasē universāļi šodien ir glītāki un iekārojamāki par sedaniem.

Hyundai i40

Visu laiku elegantākais „Hyundai” modelis savu debiju piedzīvoja šāgada Ženēvas auto izstādē un jau pēc pāris mēnešiem bija nonācis izplatītāju salonos. Šim modelim ir kopēja platforma ar „Sonata”, un tas ticis radīts tieši Eiropas tirgum, rūpīgi izpētot eiropiešu vēlmes. Taču vēlāk šo auto plānots pārdot arī citās pasaules valstīs. Eiropai paredzētais auto atšķiras gan no Amerikai, gan arī Āzijai ražotajiem modeļiem. Amerikāņiem piedāvātais sedans saglabās „Sonata” nosaukumu. Eiropas piedāvājumā pirmais ir universālis. Loģisks gājiens, kuru nez kāpēc līdz šim nebija „uzķēruši” citi ražotāji! Pēdējo gadu auto modeļi ir pierādījums tam, ka radīt glītu universāli vidējā klasē daudziem izdodas labāk nekā pietiekami prestižu un atmiņā paliekošu sedanu. Turklāt universālis pilnīgi noteikti ir daudz piemērotāks ģimenes transports. „Hyundai i40” ir slaids un ietilpīgs 1600 kg smags auto, nu jau sasniedzot iespaidīgus 4,77 metrus garumā. Salīdzinot pēc ārējiem izmēriem, „Hyundai i40” ir par 30 mm garāks, 30 mm augstāks un tā riteņu bāze ir par 65 mm garāka nekā „Honda Accord Tourer”. „Hyundai” bagāžniekā ir par 94 litriem vairāk vietas nekā „Accord” bagāžniekā.

Uzlūkojot „Hyundai i40”, rodas pārliecība, ka elegantais dizains tapis tepat Eiropā. Tas patiešām radīts Vācijā, Ruselsheimā. Uzreiz jāsaka — dizaineri strādājuši ar iedvesmu, un „Hyundai” beidzot ieguvis savu seju. Varat aizmirst „Sonata”, „Grandeur” un jebkuru citu agrāko gadu „Hyundai” limuzīnu. Jaunā „i40” dizains ir pavisam citā — augstākā — līmenī, tam piemīt krietni sportiskākas un dinamiskākas līnijas. Tas patiesi ir acij tīkams un atšķirīgs no pārējiem korejiešu modeļiem. Kompānijas jaunā dizaina filozofija „Fluidic Sculpture” atspoguļojas „i40” plūstošajās līnijās, padarot to vienlaikus gaumīgu un sportisku. Smilšu kāpu sāni, ūdenskritums uz klintīm un piekūna acu lukturi — tas viss lai paliek mārketinga speciālistiem, taču „i40” nenoliedzami piemīt oriģināls biodizains ar pretenzijām uz „Premium”, ko apliecina arī LED gaismas priekšējos lukturos — „i40” lepni brauc, spīdinādams izliektas gaismas diožu virtenes priekšējo lukturu blokos, neatšķiroties no jaunajiem „Audi” modeļiem.

Elegants ir arī „i40” interjers, tā kvalitāte ir labāka nekā jebkuram agrāko gadu „Hyundai”. Apdares materiāli ir augstvērtīgi, arī montāžas kvalitātei nav kur piesieties. Pat pārsēžoties no „Accord”, „i40” salonā var justies kā mājās, faktiski nejūtot nekādas atšķirības. Viena no šā auto lielākajām priekšrocībām ir plašais salons, kuru vislabāk spēs novērtēt liela auguma braucēji. Pat 1,88 m garam vadītājam, piemeklējot sev ērtāko sēdpozīciju, aizmugurē sēdošajiem joprojām ir trīs ērtas sēdvietas. „Hyundai” pamatoti lepojas ar to, ka šajā auto priekšējos sēdekļos ir vairāk vietas plecu līmenī nekā „Ford Mondeo”, bet aizmugurē sēdošajiem vieta kājām ir par 10 mm platāka nekā konkurentam „Opel Insignia”. Jaunais „Hyundai” ar savu bagāžnieka tilpumu 553 litri pārspēj pat līdzšinējo klases rekordistu „Mondeo”. Tomēr aizmugures sēdekļi „i40” nenolokās pavisam līdzeni līdz grīdai, tādā veidā apgrūtinot noteikta izmēra priekšmetu pārvadāšanu. Aprīkojuma līmeņi ir tikai divi — „Comfort” un „Style”. Cenu starpība starp abiem līmeņiem ir vidēji 2000 eiro, dārgākais ir aprīkots ar parkošanās sensoriem, kruīza kontroli, lietus sensoriem un bagātīgu dekoratīvo elementu un citu ekstru klāstu. Taču arī standarta aprīkojums nemaz nav zemē metams un ietver sevī elektriski regulējamu vadītāja sēdekli, klimata kontroli, radio ar „CD/mp3” atskaņotāju un „USB”, „iPod”, AUX ligzdas un daudzus citus sīkumus. Taču — ja ar šo visu nepietiek, ir arī papildu izvēles opcijas — var iegādāties ādas salonu par 900 eiro, ksenona lukturus par 750 eiro, parkošanās asistentu kopā ar joslu maiņas asistentu par 1350 eiro. Ja arī ar to vēl nepietiek, par attiecīgu samaksu pieejamas pat atpakaļskata kameras sānu spogulītī un panorāmas stikla jumts.

Braucot „Hyundai i40”, iespējams baudīt izjūtas, ko spēj sniegt tikai liels auto. Vadītāju ieskauj atraktīva dizaina panelis, visas nepieciešamās komforta ierīces, stūre regulējama plašā diapazonā, sēdeklis ir gana ērts, lai gan sēdpozīcija varēja būt nedaudz zemāka. „Hyundai i40” ir ļoti kluss, stabils un mīksts, taču arī līkumos tas labi turas uz ceļa. Tomēr stūre nav informatīva, tās reakcija pagriezienos šķiet samāksloti stingra, bet taisnēs — pārāk brīva. Kā šeit pietrūkst? Varbūt nedaudz sportiskuma. Stūre ir pārāk viegla un atsvešināta, sēdeklis pārāk mīksts, piekare līgani zvalstās, auto brauc kā liellaiva. Jūtams, ka balstiekārtas regulēšanā prioritārs bijis komforts, nevis vadāmība. Gaita ir klusa un pārliecinoša. Liec auto straujāk manevrēt pa līkumainu ceļu, un tas sasvērsies, tomēr saķere ar ceļu paliek. Šis „Hyundai” brauc labāk par visiem iepriekšējiem, taču nespēj piedāvāt neko līdzvērtīgu „Accord” sniegtajam sportiskas braukšanas priekam. Taču „i40” salonā ir tik ērti un mierīgi, ka nudien negribas nekur steigties. Kluss lielceļu kreiseris. Elektriski apsildāma stūre, bet sēdekļu apsilde ne tikai priekšējiem, bet arī aizmugurē sēdošajiem. Lieliskā skaņas izolācija gandrīz pilnībā noslāpē dīzeļdzinēja troksni un aicina salonā baudīt relaksētu mūziku. „Hyundai” ir teicami pastrādājuši, lai izolētu i40 pasažierus no ārpasaules — nedz pretvēja šalkoņa, nedz ceļa trokšņi nav problēma. Dīzeļdzinējs ir kluss un mieru salonā netraucē, kamēr vien tam nav jāstrādā augstu apgriezienu režīmā. Tik lielam auto 1,7 litru dīzeļdzinējs ar 136 zirgspēkiem pēc mūsdienu standartiem šķiet tā kā par knapu, taču brauciena laikā ne reizes nenācās izjust jaudas trūkumu. Pat automāta lāpstiņas uz stūres palika neaiztiktas — tas slēdzās līgani un pareizajā brīdī, bet panelī esošā „Sport” poga atzīta par lieku — sporta režīmā automāts pārāk ilgi velk vienā robā, līdz pārslēdzas uz nākamo, bet dinamikā reāls progress nav jūtams. Braucot normālā režīmā, degvielas patēriņš uz 100 km — pilsētā 7—8 litri, uz šosejas 5—6 litri.

Pieejamais dzinēju klāsts jaunajam „Hyundai” ģimenes auto piedāvā izvēli starp diviem benzīna un diviem dīzeļdzinējiem. No benzīnniekiem ar mazāko jaudu aprīkotais ir 1,6 litru ar tiešo degvielas iesmidzināšanu „GDI Blue Drive”, kurš attīsta 136 ZS jaudu, savukārt jaudīgo versiju pārstāv 2,0 litru GDI agregāts ar respektablu 177 ZS jaudu. Dīzeļdzinēji abi divi ir atvasināti no tā paša 1,7 litru „CRDi Blue Drive” motora, kur vienam ir tikuši 115 ZS savukārt otram — 136 ZS. Lielāku dīzeļu „i40” piedāvājumā nav. Cenu atšķirība starp abiem dzinējiem ir 1000 eiro, kas nav tik daudz, lai izvēle būtu par labu mazākjaudīgajam. Degvielas patēriņš abiem ir praktiski identisks. Dzinēji nav rijīgi, tos iegrožot palīdz arī „Start/Stop” (ISG) sistēma. Visiem dzinējiem ir sešpakāpju manuālā pārnesumkārba, papildaprīkojumā pieejama arī automātiskā pārnesumkārba, kas šādam lielam auto ir obligāts priekšnoteikums ērtai dzīvei. Sportiskas braukšanas entuziastiem ar „i40” dinamiku var nepietikt, savukārt jebkuram ikdienas braucējam tas būs elegants auto ar plašu salonu, gana spēcīgu motoru, stingrām gaitas īpašībām un pietiekami precīzu vadāmību.

Honda Accord Tourer

Prezentējot „Accord” sesto paaudzi, 2003. gadā „Honda” atklāti deklarēja, ka šīs mašīnas tapšanas gaitā rūpīgi pētīti konkurentu izstrādājumi, nosakot līderi katrā atsevišķā tehniskajā parametrā, lai jaunajā „Accord” pārspētu vai vismaz atkārtotu šos sāncenšu sasniegumus. Rezultātā sanāca spēkrats, kas nepavisam nav mozaīka no konkurentu labāko auto fragmentiem. „Accord” ir individuāls dizains un tikai „Honda” raksturīgs sportisks gars. Nav brīnums, ka savulaik „Accord” lielisko piekari, sportiskās braukšanas īpašības un motorus pirmie novērtēja briti, kas dzīvo valstī ar sazarotu šauru ceļu tīklu un apļveida krustojumiem. Tagad Apvienotā Karaliste ir lielākais „Accord” tirgus vecās pasaules valstīs. Ar 2008. gada Ženēvas autosalonā prezentēto septītās paaudzes modeli „Honda” spērusi vēl vienu platu soli tuvāk biznesmeņu makiem un sirdīm, kas taču būtībā nozīmē vienu un to pašu. Taču iekarot šos rūpīgi apsargātos bastionus nav viegls uzdevums, jo „Accord” nav lēti automobiļi un Vecais kontinents kā suns ar blusām ir pilns ar konservatīviem vācu tradicionālo vērtību piekritējiem, kuri savu izvēli pieraduši izdarīt pēc principa: „Piemet vēl dažus tūkstošus un nopērc gruntīgu auto — „BMW” vai „Mercedes”!” Cenas dēļ „Accord” reti izvēlas korporatīvo uzņēmumu autoparki, jo to direktoriņiem-rīkotājiem bāzes versija tā kā godam kantes rīvēs, pat ja gribas izbaudīt 1. formulas čempionātos daudzās desmitgadēs noslīpēto „Honda” sportisko garu.

„Honda Accord” ir automobilis ar spēcīgu raksturu. Tas uzreiz piesaka savas pretenzijas ar sportisko tēlu, ķīļveida siluetu, plēsīgo piecstūraino radiatora muti un šaurajām haizivs ačelēm. Auto monolīto pamatīgumu akcentē arī masīvās durvis ar augstu plecu līniju un optiski maziem sānu lodziņiem. Kosmiskajā „Civic” aizsāktie japāņu animācijas motīvi sasnieguši arī „Accord”. Optika ieguvusi asākas šķautnes, kļuvusi daudzstūraināka. Priekšējam spoileram apakšā parādījušās izvirzītas šķautnes. Radiatora restes mirdz hromētās svītrās. Bet kopumā auto tagad izskatās krietni dārgāks un prestižāks. Universālis „Honda Accord Tourer” gatavs ņemt virsroku pār parasti populārāko sedanu. Iepriekšējās paaudzes „Accord Tourer” ar izstiepto, stūraino bagāžnieku melnā krāsā atgādināja katafalku. Pat melnā humora meistari angļi atzinuši, ka jaunais „Accord” universālis vairs nemaz neatgādina lidojošu zārku. Aplūkojot jauno „Accord Tourer” no glītā bagāžnieka puses un ieskatoties vienlaidus sānlogu siluetā, atzīstu, ka manas simpātijas tagad pieder universālim, nevis sedanam. „Tourer” bagāžnieks tagad ir īstajā vietā, īstajā svarā un īstajā izmērā. Ne velti „Honda” plāno palielināt universāļa virsbūves īpatsvaru Rietumeiropā līdz 50 procentiem. „Accord Tourer” kļuvis krietni dinamiskāks, lai gan tā bagāžnieks ir mazāks, nekā bijis: universāļa 406 litri pret sedana 467. Taču, nolokot universāļa aizmugures sēdekļus, iegūstam 660 litru bagāžas telpu, kurai gan nebūs pilnīgi līdzena grīda.

Degustācijas braucienam mums tika piešķirts 2011. gadā atsvaidzinātais septītās paaudzes „Accord”. Neuzkrītošas pārmaiņas skārušas auto ārieni — radiatora restes, buferis un lukturi ieguvuši jaunu izskatu, turklāt dārgākajām modifikācijām ir pieejamas ksenona gaismas ar automātisko tuvo/tālo režīmu un pagriezienu izgaismošanas funkciju. Salonā izmantoti jauni, dārgāki apdares materiāli, uzlabota arī „Accord” trokšņu izolācija. Tagad jaunais „Accord” apvieno vismodernākās auto tehnoloģijas: no uzlabotas šasijas līdz jaudīgam sportiskā „Type S” dīzeļa dzinējam, no automatizēta un pilnveidota drošības aprīkojuma līdz uzlabotai bremzēšanas sistēmai un jauniem „Bi-HID” lukturiem. Katra no šīm tehnoloģijām ir jaunākais zinātnes sasniegums, bet viss kopā ļauj sajust mūsdienīgas, sportiskas braukšanas baudu! „Honda Accord” izskatā un braukšanas ziņā ir vēl vairāk uzspodrinājusi savu sportisko tēlu.

Automašīnai ir ļoti pārdomāta ergonomika, ērts sēdeklis un sportiska stūre. Plastmasu kvalitāte, tekstūra un taktilā vērtība ir augstāka par japāņu auto caurmēra standartiem un nostājas līdzās „Lexus”. „Honda” pamatoti lepojas ar „Accord” ērtajiem sēdekļiem, kuriem ir plašas regulēšanas iespējas. Arī šaurie vējstikla balsti ir liels pluss — īpaši šajā segmentā, kur daudziem konkurentiem tie ierobežo pārskatāmību. „Accord” kokpits sagaida ar reljefi izliektu iznīcinātāja paneli, sportiski agresīviem rādītājiem aiz stūres un multifunkciju interfeisa podziņu kaskādi paneļa viduskonsolē. Nepieradis cilvēks patiešām var sajusties neērti no šīs „all eyes on me” mašinērijas, toties īsts pilots te jūtas kā mājās. Par daudz podziņu? Ko niekus, te ir vieta vēl kādām desmit! 

Ir lielāki ģimenes auto par „Accord”, taču reti kurš ir tik ērts pasažieriem. Aizmugurējie sēdekļi te ir gandrīz tikpat komfortabli kā priekšējie. Noslīpinātās aizmugures dēļ bagāžnieks ir mazāks nekā iepriekšējam modelim — stilam šoreiz ir dota priekšroka attiecībā pret praktiskumu. Arī aizmugurējā balstiekārta samazina universāļa kravas nodalījumu. Tāpēc „Accord” universālī nesaliksiet tik daudz mantu, cik daudzos vidējās klases konkurentos. Taču nav dzirdēts, ka kāds „Accord” īpašnieks būtu sūdzējies par mazu bagāžnieku. Tā nav prioritāte, jo „Tourer” kopš pirmās dienas bijis orientēts uz stilu un sportisku izskatu. Taču — ja automobiļa piederību „Premium” klasei noteiktu pēc skaņas izolācijas, „Accord” būtu nokārtojis iestājeksāmenu. Ceļa un pretvēja trokšņu neesamība ir patiešām iespaidīga parādība. Bet japāņu audiosistēma skan pietiekami labā līmenī arī hārdroka cienītāju ausīm.

„Accord” pieejams ar trīs dzinējiem — 2,0 litru benzīna, 2,4 litru benzīna un 2,2 litru dīzeļa agregātiem. Visi ir vienmērīgi un spēcīgi. Sešpakāpju pārnesumkārba ir standarta aprīkojumā, benzīna dzinējus var komplektēt arī automātisko transmisiju.

Mūsu degustētā mašīna aprīkota ar 2.0 litru 156 ZS benzīndzinēju un automātisko pārnesumkārbu, tās vidējais patēriņš ir 7,5 litri uz100 kilometriem. Dzinējs un transmisija ir izcili vienmērīgi, kā jau to no „Honda” varēja gaidīt. Jau no pirmajiem soļiem sportiskais „Accord” provocē dinamisku braukšanas stilu, un, dzirdot motora azartisko dziesmu, grūti atturēties no kārdinājuma. Mašīna priecē ar momentānu atsaucību uz pieskārienu gāzes pedālim. Dzinējs ir pietiekami elastīgs, ar labu griezes momentu, noderīgs arī taupīgai braukšanai. Ceļa, vēja un dzinēja trokšņi salonā ir samazināti līdz minimumam. Stūre ir precīza, bremzes — pārliecinošas, automāts pārslēdzas nemanāmi, dzinējs kā uzticams samurajs kalpo savam saimniekam un bez kavēšanās izpilda visas komandas. Piekare ideāli apvieno „Honda” raksturīgo sportiskumu ar negaidītu komfortu Latvijas ceļa ikdienā. Traucoties pa šoseju, „Accord” ir ļoti stabils, turklāt ceļa kvalitātei šajā gadījumā ir maza nozīme. Piekare ir stingra, bet ne cieta un nekomfortabla; to drīzāk varētu raksturot kā sportiski noregulētu jeb tādu, kas atbilst sportiska universāļa koncepcijai. Atzinīgus vārdus pelnījusi stūres iekārta — adaptīvais elektriskā stūres pastiprinātāja mehānisms pilsētas apstākļos, kad braukšanas ātrumi ir salīdzinoši mazi, maksimāli atvieglo manevrēšanu, savukārt uz lielceļa tas kļūst stingrs. Stūre ir ļoti atsaucīga un precīza jebkurā situācijā. Rietumu autopresē lasīti pat „Accord” salīdzinājumi ar 3. sērijas „bembi”, pat neskatoties uz to, ka tā tomēr ir aizmugures piedziņas mašīna ar visām no tā izrietošajām sekām. Hondai tomēr, uzgāzējot līkumos, no priekšpiedziņas sajūtas nevar izbēgt... Taču kopumā palielais auto ir pārsteidzoši veikls, dinamisks un paklausīgs. Ja jau hondu mēdz dēvēt par japāņu „BMW”, tad tai jābrauc tieši šādi!

Degustācijas secinājumi:

Pirmo reizi kādam korejiešu autoražotājam ir tik ļoti konkurētspējīgs modelis vidējā klasē! „Hyundai i40” atbilst visām eiropiešu ģimenes auto prasībām un daudzos rādītājos pat tās pārspēj. Eleganta dizaina auto ar plašu komfortablu salonu un bagāžnieku, ar bagātīgu standartaprīkojumu. Vienīgi braucot sportiskos režīmos „i40” atpaliek no „Accord” un citiem labākajiem klases paraugiem, taču nebūs daudz tādu eiropiešu, kuri ar savu ģimenes universāli iedomāsies braukt kā ar sportkāru... Salīdzinoši ar šā auto tiešajiem konkurentiem, „i40” vislielākā priekšrocība ir cenu starpība. „Hyundai i40” maksās mazāk nekā ekvivalents „Ford Mondeo” vai „Opel Insignia”. Vislabāk aprīkotais „i40” vagons maksās par veseliem 1000 eiro mazāk nekā „Toyota Avensis” ar 2.2 dīzeli, automātu un „Luxury” aprīkojumu. Bet „Honda Accord” universālim ar līdzīgu aprīkojumu cena jau pārsniegs 30 tūkstošus eiro.

 „Hyundai i40” plusi: pievilcīgs un elegants dizains, plašs salons, teicams aprīkojums, laba cena.

Mīnusi: braukšanas ziņā sportiskos režīmos atpaliek no klases līderiem.

„Honda Accord Tourer” plusi: lieliska vadāmība, labs gaitas komforts, pārliecinoša kvalitāte.

Mīnusi: cena nav no mazākajām, vietas trūkums bagāžniekā.

„Honda Accord Tourer” ir kvalitatīvs, sportiskai braukšanai dresēts automobilis ar izcili precīzu stūri un apskaužami klusu gaitu. Perfekts ģimenes transports vai augstākā līmeņa menedžera darba auto. Perfekts burtiski visās savās izpausmēs. Lai gan netrūkst „Accord” iepriekšējā dizaina fanu, tagad šis auto neapšaubāmi ir tuvāk „Premium” klasei kā jebkad. Atkarībā no tā, vai uzskatām „Accord” par alternatīvu 3. sērijas „BMW” un „Audi A4” vai  par „Ford Mondeo” un „Opel Insignia” konkurentu, „Accord” cena šķiet vai nu salīdzinoši maza, vai nepieklājīgi liela. Es vairāk sliecos uz pirmo variantu. Jo „Accord” nojaucis atšķirības starp vidējās klases „Premium” un „Nonpremium” modeļiem.

Degustētais auto „Hyundai i40 Wagon” ar 1,7 litru CRDi, 6MT, 136 ZS, „Style” aprīkojumā maksā Ls 19531, „i40 Wagon” sākumcena (1,6 GDI, 6MT,135 ZS, „Comfort”) — Ls 14752.

Degustētais auto „Honda Accord Tourer” ar 2,0 litru, 6AT,156 ZS, elegance aprīkojumā maksā Ls 19670, „Accord Tourer” sākumcena (2.0 MT,156 ZS, „Comfort”) — Ls 17120.



AI.10/2011[171]