Veiksmīgam mazauto nav jāizskatās lielākam, nekā tas patiesībā ir, bet tam noteikti jābūt stilīgam un atraktīvam! Abi mūsu degustācijas dalībnieki tādi neapšaubāmi ir. Vēl vairāk — "Mazda 2" un "Citroen C3" ir kā stilīgi sieviešu aksesuāri, kas pieskaņoti pie eleganta tērpa. Bez šādiem atraktīviem mazauto Rīgas ielas būtu daudz garlaicīgākas. Diemžēl, Latvijā dāmītes daudz biežāk un labprātāk izvēlas lielus, klamzīgus džipus — laikam jau uzskata, ka izmēram ir nozīme, vai arī lielos dzelžos viņas vienkārši jūtas drošāk...

Izmēram nav nozīmes, stilam — gan!

Automobili, tāpat kā cilvēku, vispirms mēs uztveram vizuāli, ievērojot tā ārējo pievilcību. Turklāt auto bieži vien ir arī īpašnieka personības vai dzīvesveida raksturojums. Tas var būt gan statusa simbols, gan vienkārši pārvietošanās līdzeklis. Neatkarīgi no tā, kāda loma mūsu dzīvē ir auto, tas vienmēr kaut ko stāsta par mums pašiem. Atšķirībā no Latvijas un citām postpadomju teritorijām — Rietumeiropā auto izmēram jau sen vairs nav nekādas nozīmes. Mazā klase jeb B segments pēdējo gadu laikā krietni pieaudzis un pašlaik Eiropā veido vairāk nekā 25 procentus no visa auto tirgus. Sagaidāms, ka nākamajos desmit gados Vecajā pasaulē mazās klases loma pieaugs vēl vairāk, sasniedzot pat vairāk nekā trešdaļu auto tirgus. Mūsu degustācijas tēma — divi stilīgi pērnā gada jaunpienācēji mazauto klasē, kuri piedāvā konkurētspējīgu aprīkojumu par cenu, kas zemāka nekā „VW Polo” vai „Toyota Yaris”, turklāt katram no tiem ir savi slepenie trumpji.

„Mazda2”. Paklausīgā geiša

2003. gadā kā „Mazda Demio” mantinieks debitēja modelis „Mazda2”, kas bija veidots uz „Ford Fusion” platformas un vizuāli drīzāk līdzinājās mikrovenam, nevis sportiskam hečbekam. Latvietim praktiskajam šāda mašīna varēja izrādīties noderīga, taču elegantas dāmītes tai meta lielu līkumu. Arī „Mazda” zīmola „Zoom-zoom” tēlā šis modelis iekļāvās ar grūtībām un Eiropas tirgū lielus panākumus neguva.

Jaunā „Mazda2” tagad ir pilnīgi cits auto, un tā rada nebijušu precedentu B segmentā, būdama četrus centimetrus īsāka, 5,5 centimetrus zemāka un 100 kilogramus vieglāka par savu priekšteci. Laikā, kad gandrīz katra jauna mašīna kļūst ne tikai labāka par veco, bet arī lielāka (auto izmēru lielā mērā diktē komforta, drošības un aprīkojuma prasības), šāda pieeja pievērš uzmanību. Kaut arī visvairāk novājējis ir virsbūves karkass, ražotājs uzsver, ka automobilis, izmantojot īpašas kvalitātes tēraudu, kļuvis izturīgāks un pasažierus aizsargā labāk nekā līdzšinējais modelis. Savas klases ietvaros „Mazda2” tagad ir viens no kompaktākajiem auto, tomēr ne pats mazākais. „Mazda2” gabarīti (garums, platums, augstums; mm) ir 3885 x 1695 x 1475, riteņu bāze — 2490 milimetru. Virsbūves garumā „Toyota Yaris” atpaliek no „Mazda2” par veseliem 100 milimetriem. Bet, ja salīdzinām „Mazda2” ar jauno „VW Polo”, izrādās, ka ambiciozais vācietis, lai gan ir par 85 mm garāks, tomēr ir šaurāks par 13 mm un zemāks, un tā riteņu bāze ir par 20 mm īsāka. Tātad arī šādā salīdzinājumā „Mazda” izceļas ar atlētiskām proporcijām.

„Mazda” dizaineri jau sen zinājuši, ka veiksmīgam mazauto noteikti ir jābūt stilīgam un atraktīvam. Atceramies kaut vai par „strādnieku ferāri” dēvēto veco, mazo, trakoti stilīgo „323F” modeli ar kupejveida bezrāmju logiem visām četrām durvīm. Tagad arī jaunā „Mazda2” dizaina ziņā šķiet maksimāli pietuvojusies ideālam. Pietiek ar vienu skatienu, lai viss kļūst skaidrs — „Mazda2” ir auto, uz kuru gribas lūkoties vēlreiz. Tā dizainā ikreiz iespējams atklāt ko jaunu, savdabīgu un fascinējošu. Kaķa acis atgādinošie priekšējie lukturi un dāmu smailajiem nadziņiem līdzīgie sānu spoguļi izskatās mīlīgi. Siluets, kas daudziem atsauks atmiņā savulaik visu autopasauli pozitīvi šokējušo „Peugeot 206”, izstaro ņipra maza pilsētas auto braukšanas prieku pat statiskā stāvoklī. Savukārt muskuļotie sānu paneļi ar virzienā uz aizmuguri kāpjošu līkni nedaudz atgādina „Toyota Yaris”. Izteiktās riteņu arkas virsbūves stūros šo līdzību vēl pastiprina. Arku izmērs ļauj uzstādīt pat lielākus riteņus nākotnē gaidāmajām sporta versijām Apaļais auto priekšgals ar nedaudz ieslīpu acu formu atgādinošiem starmešiem un smaidā savilktai mutītei līdzīgu dekoratīva radiatora restīti atgādina mazu, graciozu geišas sejiņu, kas kontrastē ar pamatīgu ventilācijas atveri un apaļiem, bamperā integrētiem miglas lukturiem. Auto aizmugure veidota kā ieapaļa trapecveida durvju un slīpu aizmugurējo boklampu kopums. Durvju forma un lielais stiklotais laukums aizmugurē veido lielisku redzamību atpakaļskatā, kas hečbeka tipa auto parasti ir visai problemātiska.

Interjerā lieliski sadzīvo dizainiski veiksmīga, lakoniska viduskonsole ar auto statusam atbilstoši lētu plastmasu, kas nedaudz bojā vācu auto salonos izlepušo letiņu pašsajūtu. Ērtā un sportiskā trīsspieķu multistūre acīmredzami kļūst par „Mazda” aktuālo modeļu vizītkarti. Stūre gan nav regulējama dziļumā, mainās tikai augstums un leņķis attiecībā pret vadītāju. Veiksmīgs risinājums ir kā uz pjedestāla uzstādīts ātrumu pārslēgs, kas vadītājam vieglāk sniedzams, parocīgāks kļuvis arī stāvbremzes rokturis. Mērinstrumentu panelī informatīvi lakonisks un vizuāli interesants apļa un pusapļa ansamblis, kura labajā pusē konstruktori pamanījušies iekombinēt arī borta datora ekrāna četrstūri. Laba vadītāja vietas ergonomika un lietotājam draudzīgs vadības ierīču izvietojums. Sēdpozīcija šķiet mazliet paaugstināta, kas pilsētas manevriem nāk tikai par labu, kājām ir īpaši daudz brīvas vietas, kas varētu būt ērti garkājainām būtnēm. Dāmas kā trūkumu atrod apgaismojuma neesamību saulessarga spogulītim. Kā pasvītrojot, ka maza auto galvenā sūtība ir pārvadāt vienu vai divus braucējus un tikai ārkārtas gadījumā — vairākus pasažierus. Salona priekšdaļa veidota iespējami ērta. Sēdekļi ar izteiktām sānu malām auguma fiksēšanai, ergonomiski ērti durvju paneļi, ar lieliskiem roku balstiem. Tas viss disonē ar šauru aizmugurējo durvju ailu un pašauru dīvānu, kurā labāk braukt diviem pieaugušiem pasažieriem. Taisnības labad jāsaka — komforta nevienlīdzīgais dalījums starp priekšējiem pasažieriem un aizmugurē sēdošajiem ir daudzu mazu automobiļu Ahilleja papēdis. „Mazda2” bagāžas telpas tilpums ir 250 litru, taču to var palielināt līdz 787 litriem, salokot aizmugurējos sēdekļus. Ziemā bagāžnieka vāka atvēršanu un aizvēršanu neizdodas veikt, nenosmērējot rokas.

„Mazda2” motoru klāstā ir 1,3 un 1,5 litru benzīna motori. Mazākais starp pieejamajiem dzinējiem ir divās versijās: ar 55 kW (75 ZS) un 63 kW (86 ZS) jaudu, bet jaudīgākais — ar 1,5 l darba tilpumu — attīsta 76 kW (103 ZS) jaudu. Dzinēju un transmisijas izstrādātāji galvenokārt ir centušies nodrošināt efektīvu degvielas patēriņu, tādēļ „Mazda2” tagad ir uzskatāma par vienu no taupīgākajiem modeļiem savā klasē. 1,3 litru benzīna motors ar 55 kW (75 ZS) jaudu patērē tikai 5,4 l degvielas uz 100 km. Mazais motoriņš automobili līdz ātrumam 100 km/h iekustina 14 sekundēs. Toties pilsētas ielās šis auto ir gana žiperīgs. Visi motori tiek sajūgti ar piecu pakāpju manuālo pārnesumkārbu, taču tagad piedāvājumā parādījies arī četrpakāpju automāts. „Mazda2” paredzēts arī 1,4 litru turbodīzelis, bet tas nav atrodams Latvijas dīlera piedāvātajās cenu lapās.

Degustējām „Mazda2” ar 1,5 litru benzīna motoru un automātisko pārnesumkārbu, kurai ir parastais „Drive”, „Sport” un palēninātais režīms (kam tas paredzēts — vai tiešām smagiem ceļa apstākļiem?). Auto organiski saplūst ar pilsētas auto straumi, kurā „Mazda2” jūtas kā zivs ūdenī. Piekare sportiski cieta, arī vadāmība gana sportiska. Lielisks, azartisks pilsētas auto, kas apgādāts ar vienu no labākajiem elektriskajiem stūres pastiprinātājiem klasē. Motors ir japāniski paskaļš, dzirdami arī ceļa un balstiekārtas radītie trokšņi, taču troksnis gaitā nav nomācošs. Motoram atraisīt visus zirgus ierobežo automātiskā kārba, kas slēdzas ar nelielu aizturi. Man gribētos manuālo kārbu, kas pilnībā ļautu izbaudīt degustētās „Mazda2” sniegto braukšanas prieku. Auto ir atsaucīgs un prognozējams visās reakcijās. Asos līkumos mēģināta izprovocēt uz izslīdēšanu, automašīna spītīgi turas trajektorijā, vien retu reizi negribīgi padodamās īpaši agresīvai provokācijai, taču sānslīdes ir viegli kontrolējamas. Laba saķere, bet cieta gaita. Piekarei gan ļoti nepatīk Akmens un Salu tiltu posmu savienojumi, bet kuram auto gan tie patīk? Kopumā „Mazda2” ir lielisks, azartisks pilsētas auto, kas sniedz jauneklīgu braukšanas prieku, turklāt ir tikpat straujš un sportisks kā „Ford Fiesta” vai „Peugeot 207”.

„Citroen C3”. Mazā franču revolūcija

Pirmais franču mazauto „Citroen C3” pasauli ieraudzīja 2002. gadā. Eiropas pārapdzīvotajā mazauto pasaulē apaļā „citroniņa” uznāciens bija pamanāms, vismaz no dizaina viedokļa noteikti, jo tolaik „C3” neparastais izskats šķita tik pārdroši rotaļīgs, ka jau robežojās ar bērnišķīgumu. Siluetā tas atgādināja leģendāro „Citroen” „pīli”— modeli „2CV”, ko ražoja 40 gadu garumā — no 1948. līdz 1990. gadam, un tādēļ nav brīnums, ka ārpus Francijas to dažviet joprojām dēvē par neglīto pīlēnu. Protams, 21. gadsimtā par karjeru 40 gadu garumā neviens nesapņo, reti kuram auto modelim ierindā izdodas noturēties ilgāk par četriem gadiem. Arī „C3” 2006. gadā piedzīvoja nelielu feisliftu, taču kopumā faktiski nebija mainījies.

2010. gada modeļa „Citroen C3” dizainā vairs nav ne miņas no neglītā pīlēna, virsbūves līnijās nevar atpazīt franču bumbulīša virsbūves aprises. Vienlaikus automobilis ir paaudzies izmēros — garumā par 11,8 cm, platumā par 6,4 cm un augstumā par 3 cm, tomēr necenšas pārkāpt mazajai klasei gandrīz vai nepieklājīgo 4,0 robežu. Riteņu garenbāzes pieaugums ir šķietami nenozīmīgs — tikai 15 mm, taču jāatceras, ka mazauto salona ietilpībai katrs centimetrs ir no svara. „C3” ārējie parametri: garums 3941 mm, platums 1728 mm, augstums 1524 mm, riteņu garenbāze 2466 mm, bagāžnieka tilpums standartā 300 litri. Salīdzinot ar „Mazda2”, „Citroen C3” ir par 56 mm garāks, 33 mm platāks, 49 mm augstāks, taču riteņu garenbāze par 24 mm garāka ir japānietei. Savā klasē „Citroen C3” ir gana liels auto, tomēr ne pats lielākais. Garumā un platumā to par 104 mm un 20 mm pārspēj „Peugeot 207”, bet augstumā — par 6 mm — „Toyota Yaris”.

No mūsdienu autodizaina pozīcijām raugoties, „C3” vairs nešķiet tik revolucionārs kā savulaik tā priekštecis, jo arī citi ražotāji radījuši pietiekami atraktīvus mazās klases modeļus. Taču „Citroen” tik un tā ir atradis veidu, kā atkal atgādināt par franču revolūciju. Tas ir „Visiodrive” panorāmas vējstikls. Jā, vidējās klases universālim, krosoveram vai minivenam panorāmas jumts vairs nav nekas neparasts, bet „Citroen” tagad ļauj skaitīt zvaigznes arī mazauto cienītājiem, turklāt nevis tikai aizmugurē, bet arī priekšā sēdošajiem pasažieriem. Jo „C3” vējstikls sākas tur, kur parasti, bet beidzas aiz priekšā sēdošo pakaušiem. Faktiski, stikla augšējā mala ir tuvāk bagāžniekam nekā motora pārsegam! Panorāmas vējstikls latvietim praktiskajam droši vien liksies nevajadzīga ārišķība, taču tieši tas jauno „C3” padara atšķirīgu no jebkura cita mazauto. Mūsu bieži vien drūmi pelēcīgajā dienasgaismā „C3” salons ir daudz gaišāks, turklāt — ja gadījies piebraukt ļoti tuvu krustojumam, bez kakla mežģīšanas var redzēt luksoforu. „C3” par „Visiodrive” kļūst tikai greznākajā „Exclusive” komplektācijā, bāzei „Comfort” tas nav pieejams, toties vidējā „Chic” līmenī papildu maksa ir 410 eiro. Stikls nosacītajā jumta daļā ir speciāli tonēts, lai pasargātu no pārāk spožas saules. Ja gaisma šķiet pārāk spilgta, var aizbīdīt jumta apšuvuma kustīgo daļu līdz ierastam necaurredzama jumta stāvoklim. Konstruktori nav aizmirsuši arī atliecamos saules sardziņus, tikai tajos nav ne spogulīšu, ne kabatiņu, bet pie griestiem nav rokturīšu un āķīšu apģērba pakarināšanai. Kopumā „C3” ir izaudzis un vairs nemērķē uz blondīņu auto titulu, un to vislabāk var novērtēt automobiļa salonā, kas ir moderns un ekspresīvs! Viss ir daudz solīdāks un nopietnāks nekā franču mazauto jebkad bijis. Apdares materiālu kvalitāte ir jūtami uzlabojusies, un tie izvietoti visnotaļ pārdomāti, lai durvīs roku bieži skartajās vietās būtu pēc taustes patīkama, bet uz paneļa pret netīšiem bojājumiem izturīgāka virsma. Arī montāžas kvalitāte ir nevainojama. Mērinstrumentu sekcija priecē ar trim sportiska dizaina pulksteņiem, bet visvairāk sajūsmina jaunā „C3’” stūre — ar nošķeltu apakšdaļu gluži kā F-1 bolīdam, ar ērtu spieķu izvietojumu un speciāli veidotām pareiza satvēruma vietām. Salona interjera dizaina un noformējuma ziņā „CitroenC3” pārspēj „Mazda2”. „Citroen” salonā arī ergonomikai nav kur piesieties — stūre ir regulējama visos virzienos, bet sēdeklis — plašā diapazonā, optimālu sēdpozīciju atrast ir viegli. Atšķirībā no stūres „C3” sēdekļus par sportiskiem nosaukt nevar, sānu atbalsts varēja būt labāks. Atzveltnes slīpuma regulēšanas kloķis sēdekļa sānos iespiests šaurā vietā starp vidējo statni un sasniedzams ar piepūli. Salonā tiek piedāvāts klases ietvaros solīds plašums. Arī aizmugurē diviem cilvēkiem vietas pietiek, šeit nav nospiedošās gaisotnes, kas ir dažos citos mazās klases automobiļos, jo aizmugurējais sānu logs ir diezgan liels, gaismas ir daudz, un depresija noteikti neuznāks. Vajadzības gadījumā vidēja auguma cilvēki aizmugurē var saspiesties arī trijatā. Bagāžnieka 300 litru kravas nodalījums ir viens no lielākajiem klasē, par 10 litriem atpaliekot tikai no „Peugeot 207”. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka aizmugures sēdekļus nevar nolocīt līdz grīdai. Bagāžas nodalījumā ir pazudusi dubultā grīda, kāda bija vecajam „C3”, bet nodalījuma sānos ir nišas sīklietām.

Benzīna dzinēju klāsts sākas ar pavāju 1,1 litru (60 ZS) agregātu, kas diezin vai spēs mūsu pusē pircējus kārdināt, tam seko ņiprāks 1,4 litru dzinējs (73 ZS), taču saldais ēdiens ir jaunie, sadarbībā ar BMW tapušie benzīna VTi motori (1,4VTi — 95 ZS, 1,6VTi — 120 ZS) ar augsti tehnoloģisko „Valvetronic” barošanas sistēmu. Arī populārie franču HDI dīzeļi (70 un 90 ZS) ir izgājuši atjaunošanas kursu, lai kļūtu „zaļāki” un ekonomiskāki. Pārstrādātas ir arī „C3” balstiekārtas un stūres mehānisms, bet transmisijas mantotas no iepriekšējā modeļa. Pārsvarā tās ir manuālās, vienīgi 1,6 VTi „Exclusive” komplektācijā pieejams četrpakāpju automāts.

Degustācijai mums bija nodots testa auto ar 1,4 litru VTi 95 ZS motoru. Izmēģinātais dzinējs darbojās klusi dažādos normālas ikdienas braukšanas režīmos un bija pietiekami elastīgs. Vecā manuālā pārnesumkārba, šķiet, tomēr ir ieguvusi saturīgāku kulisi. Pārnesumkārbas svira, manuprāt, gan varēja būt pacelta mazliet augstāk vai tuvāk vadītājam, jo piektajā robā nācās sniegties pēc sviras tālāk, nekā gribētos. Salīdzinot ar iepriekšējo paaudzi, jaunais „C3” uz ceļa turas daudz pārliecinošāk, sānsveres pagriezienos ir mazākas un pie stūres var justies krietni drošāk, lai gan piekare kopumā joprojām ir mīksta un komfortabla. Iepriekš teiktais par uzlabotām C3 braukšanas īpašībām tomēr nenozīmē, ka tagad šis modelis derēs sportiskai „gāšanai”. „Citroen” ir radījuši „C3” ar domu par pilsētas ielām, kurās netrūkst „gulošo policistu” un citu šķēršļu, tāpēc piekare ir orientēta uz komfortu. Šā iemesla dēļ tam nepiemīt pārāk sportiska vadāmība uz šosejas, arī virsbūves svārstības pagriezienos ir jūtamas, bet priekšējie riteņi ātrās virāžās tiecas zaudēt saķeri ar ceļu. Stūres reakcija ir diezgan vaļīga, arī pārnesumi slēdzas ne tik precīzi, kā varētu vēlēties. Maršruts Rīga—Ventspils un ierobežotais laika limits pierādīja, ka salīdzinoši liels ātrums un mūsu nacionālās kvalitātes šosejas segums ar ielāpiem šim auto nav labākā vide, jo brīžiem tā vien likās, ka tā aizmugure ir pārāk viegla un tiecas palēkties. Taču „Citroen C3” skaņas izolācija ir iespaidīga — pat uz šosejas pretvēja un ceļa radītie trokšņi ir dzirdami maz. Benzīna dzinējs liek par sevi manīt, droši vien tāpēc, ka nekādi citi trokšņi nav dzirdami. Kopumā „C3” brauc komfortabli, bet ne pārāk aizraujoši, tas vairāk piemērots nosvērtiem un mierīgas dabas braucējiem. „Mazda2” brauc jautrāk un azartiskāk, bet „Citroen C3” ir labāk piemērots garākiem ceļojumiem. „C3” ir komfortabls, bet ne pārāk aizraujošs auto. Pavisam citāds raksturs ir no „C3” atvasinātajam „franču mini” — augstā stila auto „Citroen DS3”, kurā ir mazāk praktiskuma, vairāk — sporta un glamūra.

Degustācijas secinājumi

Veiksmīgam mazauto nav jāizskatās lielākam, nekā tas patiesībā ir, bet tam noteikti jābūt stilīgam un atraktīvam! Abi mūsu degustācijas dalībnieki tādi neapšaubāmi ir. Vēl vairāk — šie auto ir kā stilīgi sieviešu aksesuāri, kas pieskaņoti pie eleganta tērpa. Bez šādiem atraktīviem mazauto Rīgas ielas būtu daudz garlaicīgākas. Diemžēl, Latvijā dāmītes daudz biežāk un labprātāk izvēlas lielus, klamzīgus džipus — laikam jau uzskata, ka izmēram ir nozīme, vai arī lielos dzelžos viņas vienkārši jūtas drošāk... Bet kāpēc gan pa ielu viņas pastaigājas seksīgos minisvārciņos, nevis slēpotāju biksēs, kas taču ir daudz drošāks apģērba gabals pret jebkura veida apdraudējumiem... Tāpēc „Autoinfo” iesaka: „Vīrieši, pērciet savām mīļotajām sievietēm seksīgus mazauto! Jo pie milzīgu, brutālu landkruizeru stūres jūsu sievietes var kļūt pārlieku vīrišķīgas un uzvedībā, ne tikai uz ceļa, bet arī sadzīvē, pamazām sākt līdzināties savam auto! Sakiet godīgi — kurš no jums gan vēlēsies katru dienu atrasties līdzās būtnei, kura atgādinās brunčos ietērptu hokejistu Krisu Saimonu?”

„Mazda2” vērtējums

Plusi: glīts un parocīgs mazauto, turklāt veikls un gana sportisks, 1,5 litru motors nodrošina labu dinamiku.

Mīnusi: gaita varētu būt stabilāka, traucē ceļa troksnis salonā, neliels bagāžnieks.

Salīdzinot ar supermini klases mūsdienu standartiem, ko veido tādi modeļi kā „Opel Corsa”, „Renault Clio” un „Škoda Fabia”, „Mazda2” ir par aptuveni 150 kg vieglāka. Lai gan šis vieglums nedaudz ietekmējis gaitas stabilitāti un skaņas izolāciju, pārliecinoši ieguvumi ir ekonomijā, dinamikā un braukšanas priekā. „Mazda2” brauc tikpat labi, cik izskatās!

„Mazda2” sākumcena modelim ar 1,3 litru dzinēju, 5 pakāpju manuālo pārnesumkārbu un „Comfort” aprīkojumu ir Ls 9 375, savukārt „Mazda2” ar 1,5 litru dzinēju, 4 pakāpju automātisko pārnesumkārbu un „Dynamic” aprīkojumu maksā Ls 11 400. „Mazda2” paredzēts arī 1,4 litru turbodīzelis, bet šāds auto nav atrodams Latvijas dīlera piedāvātajās cenu lapās.

„Citroen C3” vērtējums

Plusi: stilīgs mazauto ar plašu salonu, labu gaitas komfortu un lielisku trokšņu izolāciju.

Mīnusi: pietrūkst mazauto nepieciešamā sportiskā braukšanas prieka, vadāmība uz nelīdzena asfalta nav tik pārliecinoša, kā varētu vēlēties.

„C3” kļuvis patiešām stilīgs — uz ielas to noteikti pamanīs! Salona apdarē un gaitas komforta ziņā „C3” izvirzās klases līderos. Turklāt nevienam klases biedram salonā nav tik izteiktas plašuma sajūtas. Taču daudziem no tiem piemīt vairāk sportiskuma. „C3” pievienotā vērtība ir „Visiodrive” panorāmas vējstikls.

„Citroen C3” sākumcena modelim ar 1,1 litru dzinēju, 5 pakāpju manuālo pārnesumkārbu un „Comfort” aprīkojumu ir Ls 8 293. „C3” ar 1,6 litru dzinēju, 4 pakāpju automātisko pārnesumkārbu un „Exclusive” aprīkojumu maksā Ls 11 350. Savukārt modelim ar 1,4 HDI dīzeļdzinēju, 5 pakāpju manuālo pārnesumkārbu un „Comfort” aprīkojumu cena ir Ls 9 776.