Kompaktie „premium” sedani ir auto labi situētam egoistam. Izvēloties auto, šāds cilvēks visbiežāk uzmanību pievērš zīmolam un prestižam, tādēļ klasē joprojām toni nosaka trešās sērijas „BMW”, „Mercedes-Benz” C klase un „Audi A4” — izcili automobiļi, ar kuriem konkurēt ir grūti, gandrīz pat neiespējami.

 





Kompaktā biznesa klase: kurš apdraud vācu pozīcijas?

Tomēr ir kāds faktors, kas reizēm var nospēlēt savu lomu — vācietis bieži vien ir tik perfekts un sterils, ka reizēm tas ir pat kaitinoši. Proti, dienās, kad gribas izbaudīt dzīvi visā tās krāsainībā, rodas vēlme iegūt auto ar raksturu un individualitāti, auto, kurā visam nav jābūt perfektam un simetriskam. Otrās paaudzes „Lexus IS” ir spilgts piemērs japāņu apņēmībai pārtraukt vācu autoražotāju dominanti šajā tirgus segmentā Eiropā. „Lexus IS” jau 2005. gadā piedāvāja ne tikai vāciešiem līdzvērtīgu kvalitāti un bagātīgāko aprīkojumu savā klasē, bet arī nepārprotamu sportiskumu ikvienā dizaina detaļā, un šajā ziņā jaunākie vācu konkurentu modeļi „IS” vēl nav panākuši. Taču šogad nopietnas pretenzijas uz vietu ekskluzīvajā kompakto „premium” sedanu klubiņā piesaka jaunais „Volvo S 60”, kas apveltīts ar visām tradicionālajām skandināvu kvalitātēm, taču ir unikāls un pilnīgi atšķirīgs no līdzšinējiem „Volvo” modeļiem. Būvējot jauno „S60”, uzsvars likts uz emocionālu, sportisku dizainu un dinamiskām gaitas īpašībām un radīts viens no sportiskākajiem un izskatīgākajiem sedana tipa automobiļiem pasaulē.

„Volvo S 60”

Ja visus autobraucējus iedalītu entuziastos un pragmatiķos, tad preču zīme „Volvo” līdz šim neapšaubāmi vairāk būtu piesaistījusi pragmatiķus nekā entuziastus. Atšķirībā no citiem ražotājiem „Volvo” ilgu laiku bija pašam sava izpratne par skaisto. Tiesa, pēdējos gados raksturīgais stūrainais siluets pamazām noapaļojies, un nebūtībā aizgājuši tie laiki, kad „Volvo” dizaineri strādāja tikai ar lineālu un taisnleņķa trijstūri. Zviedru automobiļi vienmēr lepojušies ar drošību un pamatīgumu, taču „Volvo” un sportiskums pavisam nesen vēl likās nesavienojami jēdzieni. Tagad skaitlis „60” apzīmē „Volvo” virzību uz sportiskumu. Pirmais solis bija krosovers „Volvo XC60”, kas pavirzīja markas pozicionējumu vairāk uz dizaina inovāciju un jauneklīguma pusi. Tagad seko jaunais sedans „Volvo S60”. Uz šo auto palūkojoties, ražotāja vēstījums kļūst skaidrs: radīts vissportiskākais „Volvo”, kāds kompānijas 83 gadus ilgajā vēsturē jebkad ir bijis! Ikviena tā detaļa ir pilnīgā harmonijā ar automobiļa dinamisko raksturu. Šāds elegants un sportisks auto bija nepieciešams, lai mainītu zīmola uztveri sabiedrības acīs, padarot tēlu ne tikai ar drošību un tehniskajām inovācijām bagātu, bet arī sportisku un garā jauneklīgu. Līdz ar šā modeļa nākšanu pasaulē „zviedru taksometra” stereotips ir aizgājis uz neatgriešanos. Tagad jaunais „Volvo S60” piedāvā to, ko kāro arī entuziasti.

Pirmā „Volvo S60” paaudze tika prezentēta 2000. gadā. Sešdesmitais ātri iekaroja popularitāti un atzinību visā pasaulē, un kopumā šodien pa ceļiem brauc 600 tūkstoši „Volvo S60” eksemplāru. Modelis, nodzīvojis ilgu un laimīgu mūžu, 2009. gada nogalē tika izņemts no ražošanas, lai 2010. gadā tā vietā stātos pilnīgi jaunas filozofijas auto. Jaunā otrās paaudzes „Volvo S60” prezentācija notika 2. martā Ženēvas autosalonā. „Volvo” jauno dizaina stilu vēl „S60 Concept” statusā pasaule pirmo reizi ieraudzīja jau 2009. gada pavasarī Ženēvā, taču finanšu krīze un kompānijas īpašnieku maiņa oriģinālo salīdzinājumā ar tiešo konkurentu jaunajiem modeļiem zviedru sedanu atstāja iedzinēja lomā. Taču bija vērts gaidīt! „Volvo S60” siluets neatgādina nevienu no klasesbiedriem, drīzāk tas līdzinās četrdurvju kupeju „Mercedes-Benz CLS” un „VW Passat CC” elegantajam dizainam ar slīpu, virzienā uz aizmuguri spēji krītošu jumta līniju. Sedans, kas vēlas izskatīties pēc „coupe,” uzsver „Volvo” ambīcijas iedragāt kompakto biznesa auto klases līderu pozīcijas. Nav viegls uzdevums, atceroties, ka lielākā daļa „Volvo” pircēju ciena šā zīmola tradicionālās vērtības — drošību, pamatīgumu un askētisku eleganci. Jaunais „S60” ir ļoti proporcionāls un glīts auto, turklāt salonā tas ir vairāk volvo nekā ārpusē. Šīs mašīnas priekšgalā var pamanīt „XC60” krosoveram radniecīgas līnijas — gan galveno starmešu forma, gan radiatora restes, gan vertikālās LED diožu dienasgaismas. Profilā „S60” līnijas akcentē virsbūves muskuļoto stāvu, un tikai aizmugure nepārprotami sasaucas ar priekšteci, spārnu galus nosedzošie bumeranga formas lukturi veido „S60” identitāti. Kopumā auto siluets atspoguļo modeļa attīstības mērķi — radīt auto ar stilu un izcilu braukšanas kvalitāti, dinamiskumu un drošību. Pēc ārējiem izmēriem — garums 4628 mm, platums 1865 mm, augstums 1484 mm, riteņu bāze 2776 mm — „Volvo S60” iekļaujas klases robežās, garumā par 86 mm pārspējot 3. sērijas „BMW”, bet no „Audi A4” atpaliekot par 76 milimetriem.

„Volvo” salonā, kā jau gaidīts, valda skandināvu dizaina kvalitatīvais askētisms, lakonisms un līniju vieglums. Kopumā to sauc par skandināvu luksusu. Vienmērīgi glītā un organiski izliektā paneļa centrā atrodas ligzda bezkontaktu atslēgas breloka ievietošanai. Materiālu izvēle un apdare ir nevainojama, var atzīmēt interjera detaļu veiksmīgos krāsu salikumus un plašās apdares izvēles iespējas. Visvairāk luksusa sajūtas ir automobiļa interjerā ar īpatnējo plānās viduskonsoles savienojumu ar priekšējo paneli. Katra vissīkākā detaļa radīta ar simtprocentīgu fokusu uz formas skaidrību un inteliģentu funkcionalitāti, kas lieliski atbilst skandināvu stila kanoniem. Pie stūres ērti jutīsies ikviens. Pārredzamība ir laba, turklāt īpaši jāuzslavē komfortablie sēdekļi. Sēdpozīcija ir lieliska, varbūt nedaudz par augstu, lai būtu izteikti sportiska, taču mērinstrumentu un vadības ierīču panelis ir labi organizēts. Apbrīnojami vienkāršs un loģisks ir vadības sviru izvietojums, kas ļauj viegli atšķirt prioritārās sviras un taustiņus no sekundārajām. Salona ietilpība aizmugurē ir apmēram tāda pati kā konkurējošajos vācu „premium” modeļos. „S60” pietiks vieta četriem pieaugušajiem, jo skulpturālajā aizmugures sēdeklī vidējam pasažierim nebūs diez ko ērti. Aizmugures sēdekļi ir dziļi kā kupejā. „S60” bagāžnieks nav mazs — 379 litri —, taču tas ir nedaudz mazāks nekā vācu konkurentiem. „S60” kopumā ir kluss auto — ceļa trokšņi ir labi apslāpēti, arī pretvēja šalkoņa netraucē. Piekares trokšņi „S60” ir salīdzinoši niecīgi un akustisko komfortu neietekmē.

„Volvo S60” sākotnēji ir pieejams ar jaudīgākajiem dzinējiem. Pat vājākajam no tiem — 2,0 litru pieccilindru D3 dīzelim — ir 163 ZS, un tas ikdienas vajadzībām ir pilnīgi pietiekami. D5 dīzeļdzinējam ir 205 ZS, taču 3,0 litru T6 benzīna turbodzinējs ir vēl straujāks. Vēlāk modifikāciju klāstu papildinās arī T3, T4 un T5 benzīna dzinēji, kā arī 1,6 litru „DRIVe” dīzeļversija. Degustējām „Volvo S60”, kam zem motora pārsega ir pieccilindru D5 biturbo dīzeļdzinējs, kas savienots ar „Geartronic” sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Tas attīsta 205 ZS, bet griezes moments ir 420 Nm. Auto paātrinās apskaužami labi. Paātrinājums ir sprigans jau zemos apgriezienos un paātrināties no 0 līdz 100 km/h spēj 7,8 sekundēs (tikpat, cik „BMW 320d”), apstiprinot dizainā akcentēto sportisko tendenci. Vidējais degvielas patēriņš nepārsniedz 6 litrus uz 100 km. Patīkami, jo, iespiežot pedāli grīdā, „S60” rūkdams spēj droši veikt straujus apdzīšanas manevrus. Dzinējs ļoti jaudīgs, tam piemīt labs cēliens, pat tāds, ka automātiskā kārba, pateicoties siltajiem laikapstākļiem un jaunām ziemas riepām, uz slapja asfalta negaidīti ļauj izspolēt, pārslēdzoties otrajā robā. Jaudas pietiek, un modernās automātiskās kārbas darbības algoritmi apmierina gan ērtības, gan ātrumu mīlošu cilvēku vēlmes. „Volvo S60” stabili turas uz ceļa un demonstrē perfektu līdzsvaru starp gaitas komfortu un vadāmību. Latvijas ceļa tradicionālās riebeklības, braucot ar šo auto, nemaz vairs neliekas tik trakas. „S60” spēj lieliski apvienot ikvienam vadītājam tīkamo — lielisku vadāmību ar nevainojamu gaitas komfortu. Stūre ir precīza, saķere ar ceļu — pārliecinoša, bet piekare nodrošina vienmērīgu, stabilu gaitu uz jebkāda ceļa seguma. Tiesa, stūre nav tik precīza un informatīva kā vācu konkurentiem ar aizmugurējo piedziņu, taču tās reakcijas ir tik ātras un precīzas, cik nu priekšpiedziņas auto vien var būt. Un braucot nav izteiktas priekšpiedziņas sajūtas. „S60” virsbūve ir ļoti stingra un stabila pat īpaši asos līkumos. Piekarē tiešām ir izvēlēts zelta vidusceļš starp komfortu ikdienā un pietiekamu sportiskumu. Precīza vadāmība, ļoti vienmērīga gaita. Jā, šajā auto ir viss nepieciešamais arī sportiskai braukšanai, taču, šķiet, ka vislielāko gandarījumu tomēr no tā gūsiet ilgstošos, garos kruīza pārbraucienos.

Būvējot tik emocionālu auto, „Volvo” nav aizmirsis par galveno — drošību. „S60” ir plašs drošības aprīkojuma klāsts jau bāzes versijā, kurā ietilpst seši drošības spilveni un stabilitātes kontroles sistēma, kā arī „Volvo City Safe” sistēma, kas „ierauga” objektus auto ceļā un var automātiski nobremzēt, lai izvairītos no sadursmēm nelielā ātrumā. Papildaprīkojumā pieejamā „Driver Support Pack” ietver kājāmgājēju noteikšanas sistēmu, tā reaģē uz gājējiem, kuri iznāk uz ceļa priekšā automobilim, brīdina autovadītāju un, ja nepieciešams, automātiski iedarbina bremzes. Par papildu samaksu var iegūt arī adaptīvo kruīzkontroli, joslu maiņas un aklās zonas brīdinājuma sistēmu. Adaptīvā kruīzkontrole ļauj veikt brīnumus uz šosejas. Atliek tikai iestatīt vēlamo braukšanas ātrumu, un auto piebremzēs, ja priekšā piepeši parādīsies lēnāk braucošs auto, kā arī uzņems ātrumu līdz iestatītajai robežai, tiklīdz tas pazudīs no ceļa. Jaunā „Volvo S60” gaitas īpašības ir labākas nekā jebkuram no iepriekšējiem „Volvo” modeļiem, bet novatoriskās tehnoloģijas gan atvieglo braukšanu, gan padara to drošāku. Jaunā „Volvo S60” trumpis joprojām ir drošība un ērts, komfortabls salons, kas ļauj bezrūpīgā mierā veikt garus braucienus neatkarīgi no laikapstākļiem un satiksmes intensitātes.

„Volvo S60” vērtējums

Plusi: vienmērīga gaita, elegants dizains, komfortabls un ietilpīgs salons, drošība.

Mīnusi: vācu konkurenti joprojām brauc nedaudz sportiskāk.

„Volvo” ir izdevies radīt auto, ar kuru var ne tikai droši un ātri braukt, bet kurš izraisa arī nepārprotami pozitīvas, priecīgas, pat mazliet grēcīgas emocijas. Sportiskā stila auto ar elegantu četrdurvju sedana virsbūvi, kuru varētu pat saukt par četrdurvju kupeju. Tehniskais pildījums pilnībā atbilst eksterjera pretenzijām uz sportisku, dinamisku un pat nedaudz pavedinošu raksturu.

Jaunais „Volvo S60” ar zīmolam līdz šim neraksturīgu ekstravertu stilu ir orientēts uz gados jaunākiem un modernākiem autobraucējiem. Dizaina un emociju līmenī „S60” jūtami iesit zem jostasvietas galvenajiem konkurentiem — vācu „premium” sedaniem. Jo, lai cik respektabli būtu jaunie „Mercedes”, „BMW” un „Audi” kompaktie biznesa sedani, „coupe” stils un „coupe” elegance tiem tomēr nepiemīt tik lielā mērā kā jaunajam „Volvo S60”. Arī cenas ziņā zviedru auto ir lētāks par ekvivalentu „BMW”, „Audi” vai „Mercedes”. Savukārt, salīdzinot ar izteikti sportisko „Lexus IS 250”, secinām, ka ikdienas braukšanai „Volvo S60” ir komfortablāks auto ar vienmērīgāku gaitu.

„Volvo S60” sākumcena par bāzes modeli ar 1,6 litru benzīnnieku ir Ls 18 950; lētākais modelis ar 2,0 litru dīzeļdzinēju maksā Ls 23 888, bet topversija ar 3,0 litru T6 dzinēju un pilnpiedziņu nopērkama par Ls 32673.



„Lexus IS250”

Japāņu autoražotāja „Toyota” deviņdesmito gadu pašā sākumā ar mērķi iekarot milzīgo Amerikas tirgu radītā luksusa marka „Lexus” šodien Atlantijas okeāna viņā pusē veiksmīgi konkurē ar „Mercedes-Benz” un „BMW”. Savukārt Eiropā „premium” segmentā tradicionāli dominē vācu autoražotāji, un „Lexus” pirmsākumos bieži vien saņēma pārmetumus par oriģinalitātes trūkumu dizainā. 1998. gada pirmās paaudzes „Lexus IS” mūsdienu automobiļu estētikā nav atstājis redzamas pēdas, ja neskaita sudrabainos pakaļējos lukturus, šo „Altezza Style” balti sarkano optiku, kuru tā iecienījušas tūninga firmas. „Lexus IS” sērija pirmajā paaudzē bija pieejama gan ar sedana, gan universāla tipa virsbūvi. Otrās paaudzes 2005. gada modelis tiek piedāvāts tikai sedana versijā un ir saglabājis klasisko piedziņu. „Lexus IS” otrā paaudze kļuva par sportiskāko un izskatīgāko automobili savā klasē. Arī šodien, pēc pieciem gadiem, uz vācu jaunāko modeļu fona „Lexus” „muskuļoto” virsbūvi nevar nepamanīt, un tam līdzās noparkots trešās sērijas „BMW” izskatās vienkārši neizteiksmīgs, lai neteiktu vairāk... Jo „Lexus” sedanam piemīt nepārprotami dinamisks, gandrīz vai sporta auto siluets un atmiņā paliekošs dizains — masīvs stāvs, augsta plecu līnija un mazi, šķietami pat neproporcionāli niecīgi sānu logi, superīsas virsbūves pārkares, „būdīgas” riteņu arkas un ļoti slīps jumts aizmugurē. Kaligrāfiskie līniju vēzieni aizmugurē kautri noslēpj pieaugušos virsbūves izmērus. Pēc ārējiem izmēriem — garums 4575 mm, platums 1800 mm, augstums 1425 mm, riteņu bāze 2730 mm — „Lexus IS” piekāpjas jaunajam konkurentam „Volvo S60”, kurš ir par 53 mm garāks, 65 mm platāks un 59 mm augstāks, tam ir arī par 46 mm garāka riteņu bāze.

Sajūtas „IS” salonā nemaz nelīdzinās ģimenes sedanā pierastajām, jo pilota vieta veidota pēc sacīkšu auto monokoka principa. Dziļi sēdekļi ar lielisku auguma fiksāciju vēl vairāk pastiprina šā auto sportisko raksturu. Iesēžoties sēdeklī, vadītājs atrodas diezgan blīvi piepildītā telpā. Par šo sajūtu galvenokārt rūpējas masīvais centrālais tunelis no vienas puses un uz sēdošajiem vērstais durvju panelis no otras puses. Pilota sēdeklis regulējams ar elektromotora palīdzību, tādā veidā iespējams ātri atrast optimālo sēdpozīciju un plašā diapazonā regulējamās stūres kolonnas leņķi jebkuram augumam. Mēraparātu bloku veido klasiskie apļi un kvadrātveida digitālais informācijas ekrāns, viduskonsolē izvietota visai sarežģīta navigācijas sistēma ar septiņu collu ekrānu, moderna audiosistēma un viegli pārvaldāma klimatkontroles sistēma. Patīkamu komforta sajūtu vairo plašs pedāļu mezgls ar izcili ērtu atpūtas vietu kreisajai kājai. Augstais vidustunelis ļauj viegli un parocīgi aizsniegt transmisijas pārslēgu. Pateicoties tam pašam centrālajam tunelim, arī aizmugurē ir izveidotas divas ērtas sēdvietas, bet trešais pasažieris būs ar mieru atrasties vidū tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Brīvas telpas te ir mazāk nekā „Volvo” salonā, jo sportiskais auto eksterjers atspēlējas ar ierobežotu telpu salonā. „Premium” klases automobiļos dažādu komforta ierīču pārpilnība nav nekāds pārsteigums, taču „Lexus IS” ilgu laiku bija bagātīgāk aprīkotais auto savā klasē, un arī tagad pašā bagātākajā komplektācijā „Lexus IS” var palepoties ar tādu aprīkojumu, kas darītu godu jebkuram augstākās klases limuzīnam. Desmit drošības spilveni, skārienjutīgs ekrāns centrā un ādas sēdekļi ir standartā, un tas viss par simtiem latu mazāku naudu nekā jebkuram „premium” sedanam. Viss, ko „Toyota” izgudrojusi drošības jomā, ir šeit, ieskaitot pasaulē pirmo divkameru drošības spilvenu pasažierim, aktīvās drošības sistēmu kompleksu VDIM, adaptīvo „cruise-control” ar attāluma radaru un „pre-crash” sistēmu, kas neizbēgamas sadursmes gaidās pievelk drošības jostas un aktivizē bremžu spēka palielinātāju. Pieminēšanas vērts ir it kā ikdienišķs iekāpšanas un dzinēja iedarbināšanas rituāls. Vadītājam, kuram kabatā ir vadības pults, tikai jāpieiet pie auto, lai tas atpazītu saimnieku un pats atslēgtu durvis. Atliek tikai iesēsties mašīnā un ar starta pogu iedarbināt dzinēju, kam sekos iespaidīga vadības paneļa iezaigošanās un stūres izbrauciens pretī satvērienam.

Ievērojot tradīciju, modeļa nosaukums rāda dzinēja tilpumu. „IS 250” nozīmē to, ka zem motora pārsega atrodas 2,5 litru V6 benzīna dzinējs, kurš attīsta 208 zirgspēku jaudu un ļauj paātrināties no nulles līdz 100 km/h 8,1 sekundē. Vidējais degvielas patēriņš reālajā dzīvē nebūs mazāks par 10 litriem uz 100 km, lai gan ražotājs norādījis 9,8 l/100 km. Automātiskajai pārnesumkārbai, kā jau tas mūsdienās pieņemts, paredzēts arī sekvenciālais režīms, taču tā pati darbojas pietiekami labi, lai ātri vien apniktu spēlēšanās ar manuālās slēgšanas lāpstiņām, kas novietotas uz stūres. Liekas, ka šāds sporta sedans ar sešcilindru motoru varētu motivēt izvēlēties sešus manuālus „robus”, taču „IS 250” nemodina tās sportiskās dziņas, kas liktu pastāvēt uz brutālu rokas pārnesumkārbu. Masas noteiktā, nedaudz inertā gaita („IS 250” ir par 130 kg smagāks nekā „BMW 325i”) un elektriskā stūres pastiprinātāja pārspīlētais asums tai pretī vedina nepārpūlēt labo roku, slēdzot ātrumus, bet koncentrēties uz citiem dzīves priekiem. Galvenais arguments par labu automātam ir pārnesumu slēgšanas lāpstiņas uz stūres — nepiespiesta elegance ar brīvroku funkciju un nekādu sajūga pedāļu. „IS 250” ar sešpakāpju „automātu” tomēr ir mūsu izvēle!

Braucot uzreiz kļūst skaidrs, ka „Lexus” ir būvēts kā automobilis vadītājam jeb „driver’s car” un šoreiz ticis tik tuvu „BMW” nospraustajiem standartiem kā vēl nekad. Nevienu mirkli netiek laupīta vadītāja līdzdalības sajūta, un tas ir tā, kā tam vajadzētu būt šāda tipa automašīnā. Arī piekare ir vidēji cieta un ļoti korekti pilda savas funkcijas, to pašu var sacīt arī par bremzēm. „IS” ir veikls pagriezienos — saķere ir lieliska un gaita stabila. „Lexus IS” ir mašīna, ar kuru braukt ir ārkārtīgi viegli, uzreiz saprotamies bez vārdiem, tā izpilda tavas vēlmes gandrīz vai ātrāk, nekā tu pats par tām iedomājies! Braucot normālā, ikdienas ātrumā, auto ir vadāms pārsteidzoši labi — stūre ir ļoti precīza un tajā pašā laikā tās pagriešanai asos līkumos nav vajadzīgs liels spēks. Diemžēl, pieaugot ātrumam, kļūst skaidrs, ka stūre, salīdzinot ar „BMW” standartiem, ir mazinformatīva. Tiesa, „Lexus” lepojas ar iespaidīgu virsbūves stabilitāti, pat uz tipiska Latvijas ceļa ar mainīgu reljefu, taču par to nākas maksāt ar cietu un brīžiem nemierīgu gaitu uz Rīgas ielu stipri lāpītā asfalta. Ņemot vērā, ka visa jauda tiek pievadīta aizmugurējai riteņu asij, ļoti svarīgu lomu šīs automašīnas vadāmībā nosaka stabilitātes sistēma „Vehicle Dynamics Integrated Management” (VDIM). Šai sistēmai ir trīs režīmi — „Normal”, „Sport” un „Snow” —, un to iespējams izslēgt arī pavisam. Mainot režīmus, nemainās piekares cietība, bet mainās automātiskās pārnesumkārbas darbība. Braucot „Snow” režīmā, par strauju startu var nesapņot, viss notiek tā, it kā startētu no vietas ar otro pārnesumu. Savukārt „Sport” režīmā, ko ražotājs iesaka lietot, braucot pret kalnu, pārnesumi slēdzas vēlāk un dzinējs visu laiku uztur augstākus apgriezienus. „Lexus” 2,5 litru benzīna dzinējs darbojas klusi, salons ir labi pasargāts no vēja trokšņa, taču sniegumu bojā ceļa trokšņi, it īpaši uz asfalta ar raupju segumu tie jūtami vairāk, nekā varētu vēlēties. Jaunākajam konkurentam „Volvo S60” salonā tomēr ir labāks akustiskais komforts.

„Lexus IS 250” vērtējums

Plusi: stilīgs dizains, spēcīga dinamika, labs aprīkojums.

Mīnusi: šaurība salonā, uz slikta asfalta ir nemierīga gaita un pārāk daudz ceļa trokšņu.

„Lexus IS” ir satriecoši skaists, jaudīgs un neticami labi aprīkots klasiskās piedziņas auto. Auto, kura uzdevums ir būt sportiskam un sniegt braukšanas prieku, tādēļ arī salona ietilpība upurēta par labu sportiskumam. Šobrīd, objektīvi vērtējot, vienīgais, ar ko „Lexus IS 250” patiesi ir pārāks par trešās sērijas „BMW” — savu niknāko konkurentu —, ir dinamiskais vizuālais tēls — nepārprotams sportiskums ikvienā dizaina detaļā. Bet to, ka „Lexus IS” arī uz asfalta var būt arī neierobežotu iespēju auto, pierāda šā sedana pēdējā mutācija — sportiskā topversija „IS-F” (burtiņš „F” simbolizē „Fuji Speedway” trasi) ar 5,0 litru V8 motora 423 zirgspēkiem un unikālu astoņpakāpju automātisko pārnesumkārbu, kas šo kompakto biznesa sedanu spēj katapultēt no nulles līdz 100 km/h nieka 4,8 sekundēs. Domas par šādu šoseju plēsoņu nudien neļauj naktīs mierīgi gulēt vācu auto konstruktoriem, jo uz Vācijas bezlimita autobāņiem bavāriešu „haizivīm” nupat var pienākt grūti laiki.

„Lexus IS 250” cena par modeli ar 2,5 litru benzīnnieku un automātisko kārbu ir Ls 25 260; nedaudz lētāks būs modelis „IS 200d” ar divu litru dīzeļdzinēju un manuālo kārbu — Ls 23 190, bet pieminētā topversija „IS-F” ar 5,0 litru V8 dzinēju būs nopērkama par Ls 52 320.