Valkīru lidojums

Pievienots: 29. decembrī 2010 14:21 | Autors: Ronalds Cimoška, laikraksts "AutoInfo" | Komentāri: (5)

Kad "Honda Valkyrie" pirmo reizi parādījās pasaules tirgū, daudzi potenciālie pircēji iesākumā no tā pat nedaudz baidījās. Ieraugot dabā šo vareno (maigi sacīts) skandināvu dievieti (par valkīrām senskandināvu mitoloģijā sauca kareivīgas sieviešu dzimuma dievības, kas pakļautas Odinam), daudzu motociklistu zemapziņā sāka iezagties pamatotas šaubas par šīs megamašīnas spējām kaut cik jēdzīgi braukt.

Labi vēl, ja vajag braukt taisni, bet kā pagriezt vai apstādināt 335 kilogramus smagu dzelzs gabalu ar neaptveramu 6 cilindru motoru?! Jūs jokojat, vai? Kā „showbike” šo motociklu vēl varētu saprast, bet kā tas uzvedīsies reālajā dzīvē? Atzīšos godīgi, tādas un līdzīgas domas arī man jaucās pa galvu, kad pirmo reizi ieraudzīju šo motociklu.

Motocikls dzīvē izskatās patiešām iespaidīgi — ar milzīgu 6 cilindru 1,5 litru opozītdzinēju (neko tamlīdzīgu nav uzdrošinājusies radīt neviena cita motociklu kompānija), kas vairāk atgādina automašīnas, nevis motocikla motoru. F6C vairāk līdzinās 70. gadu ASV „muscle cars” autiņiem. Nekaunīga, „no iekšām” nākošā skaistuma demonstrācija, lukturis, kas piestāvētu pat nelielai lokomotīvei, kā arī jaudīga bremžu sistēma. Skaistuma šim motociklam tiešām netrūkst.

Dzinējs — modificētā „Gold Wing” versija. Atšķiras tikai barošanas sistēma. Salīdzinot ar „donoru”, tam ir nevis 2, bet 6 karburatori (pirmkārt, dizains no tā tikai iegūst, otrkārt, motocikls nav tik ļoti jutīgs pret karburatoru nesinhronu darbību). Turklāt konstruktori tam „amputējuši” atpakaļgaitu. Par šo izlēcienu diez vai kāds pelnījis uzslavu. Vai konstruktori ir pamēģinājuši šo „pūciņu” pastumt atpakaļ, turklāt vēl pret kalnu? Izplūdes sistēma — 6–2–6. Trīs izplūdes kolektora caurules nonāk vienā milzīgā trokšņu slāpētājā, kurš savā izskaņā pārtop par trijām neliela diametra caurulītēm. Izplūdes sistēma, kas pēc saviem izmēriem droši varētu aizvietot kādas automašīnas „trubu”, ne tikai „efektīvi” (pat pārāk) noslāpē skaņas decibelus, bet arī nozog dzinējam daļu jaudas. Izplūdes sistēmā slēpjas vēl kāds „draudzīgs sveiciens” no Tālajiem Austrumiem — tā ir viengabalaina un diezgan smaga. Nezinu, kas bija šāda risinājuma pamatā, jo „sveiciens” slēpj sevī zināmu konstruktīvu nepilnību — pēc kāda laika izplūdes kolektora un trokšņu slāpētāja savienojuma vietā caurules mēdz atdalīties, bet gandrīz nekad visas trīs, pamatā šī slimība attiecas tikai uz zemāko. Nekas briesmīgs tas nav, šī „slimība” ir viegli ārstējama ar metināmo aparātu. Faktiski šo procedūru var veikt, jau iegādājoties motociklu — tā teikt — profilaksei. Pēc tam varat būt pārliecināti, ka atkārtot šo procedūru vairs nevajadzēs, iespējams, nekad.

Un tā 350 kg īsta tērauda ir uzpildīti un gatavi ceļam. Pirmā iepazīšanās ar šo megamotociklu man sapina galvā pēdējās smadzeņu rievas, jo, tiklīdz tas izkustējās no vietas, visa milzīgā motocikla masa pagaisa kā nebijusi! Sajūta bija tāda, it kā es brauktu ar klasisko motociklu, kurš sver, maksimums, 200 kilogramus. Ideāli nobalansētais dzinējs ar ārkārtīgi zemo smaguma centru padara motociklu tik viegli vadāmu, ka ir jāpaiet zināmam laikam, lai smadzeņu rievas nostātos savās vietās. Gadiem ritot, sevi aizvien pieķeru pie domas, ka, lai arī ar kādiem citu kompāniju smagsvariem es būtu braucis, šādu masas un braukšanas viegluma (pat elementāruma) salikumu vēl nebiju sastapis. Turklāt šo unikalitāti pastiprina fakts, ka motocikls ir pilnīgi vienaldzīgs pret ceļa segumu, pa kuru pārvietojas — vai tas būtu asfalts, grantene, smilšaini ceļi —, un pa jebkādu segumu brauc pārliecinoši un stabili. Līdz pēdējam milimetram pārdomātā šasija ļauj izpildīt ar valkīru tādus brīnumus, kas ne tikai smagajiem, bet daudziem klasiskajiem motocikliem sapņos nav rādījušies. Pat braucot ar to sportiskos režīmos (par to nedaudz zemāk), rāmis ne mirkli neizrādīja nekādas „vājuma” pazīmes. Atceros, kā, braucot pa grants ceļu, reiz aizskatījos uz dabas krāšņumiem vai daiļajām slaucējām un pēkšņi attapos, ka esmu par vēlu uzsācis (pareizāk sakot, neesmu) pagrieziena manevru. Ātrums bija par lielu, ieeja pagriezienā bija nokavēta, un man pavērās ne pārāk vilinoša perspektīva izbaudīt mātes Dabas kokainos apskāvienus šā izteiciena tiešajā nozīmē. Tas neietilpa manos tās dienas plānos... Straujš pagrieziena manevrs un sekojoša gāzes atvēršana „norāva” abus riteņus sānslīdē un pretēji gaidītajam kritienam, motocikls, ar neaprakstāmu eleganci izspļaudams no riepu apakšas akmeņus, atgriezās pareizajā trajektorijā. Jūs teiksiet, ka ir grūti vai neiespējami kontrolēt pagriezienos aizmugurējā riteņa sānslīdi uz slapja asfalta? Tikai ne šim motociklam.



Kad pircēji „atkoda” „plato sešnieku” patieso būtību, tos sāka izpirkt kā karstus pīrādziņus ziemas laikā. Par spīti augstajai cenai (gandrīz 17 000 USD ASV tirgū), motocikli izzuda no veikaliem kā migla saulainā vasaras rītā. Iespējams, ka tieši šā fenomenālā panākuma dēļ (diemžēl tirgus ir tirgus un tam ir savi mums dažreiz neizprotami likumi) 2000. gada izskaņā pēc veiksmīgiem 5 ražošanas gadiem, lai neradītu iekšējo konkurenci jaunajam „Gold Wing” modelim, „Honda” pārtrauca šā unikālā motocikla ražošanu. Ņemot vērā apstākli, ka motociklam faktiski nav nekādu trūkumu, ej nu saproti tos samurajus — izrādās, ka pārāk labi arī ir slikti.

Motocikls ir projektēts tā, ka normālam cilvēkam, ja vien viņš katru gadu līdz pat pensijai neriņķos apkārt zemeslodei (un tad vēl nav teikts), tajā ielikto resursu ir gandrīz neiespējami izsmelt. Turklāt dzinējs ir ne vien neticami izturīgs, tas ir arī ļoti vienkārši apkalpojams. Par aizdedzes sveču vai eļļas filtra nomaiņu es pat nerunāju, tas ir tik vienkārši, ka nav pat pieminēšanas vērts. Noregulēt vārstus 6 cilindriem? Nav nekā vienkāršāka! Lielai daļai citu motociklu šā procedūra izvērtīsies par murgu visas dienas garumā ar dzinēja izņemšanu. Šim motociklam, īpaši nesteidzoties, to var paveikt ceļa malā aptuveni 25 minūtēs pats motocikla vadītājs! Bremžu uzlikas abiem riteņiem ir savstarpēji aizvietojamas. Nekāda trosīšu noraušana arī nedraud, jo motociklam ir hidrauliskais sajūgs. Nedaudz sarežģītāk būs nomainīt gaisa filtru. Lai to paveiktu, ir jānoņem benzīnbāka, taču, ņemot vērā, ka filtrējošais elements ir pamatīgi noslēpts plastmasas korpusā un jebkāda gružu iekļūšana tajā padarīta par maksimāli sarežģītu procesu, filtrs ir jāmaina ļoti reti. Pievienojiet tam visam mūžīgo kardāna pievadu, un jums būs gatava mūžīgā jaunības eliksīra formula.

F6C dzinēja resursu ir praktiski neiespējami vērtēt ar standarta motociklu dzinēju kritērijiem. Pareizāk būtu „ieslēgt” automašīnu vērtēšanas skalu. Ja jūsu izvēlētajam motociklam odometra rādītājs ir ar aptuvenu 100 000 km nobraukumu (kas daudziem citiem motocikliem jau ir nāves spriedums dubultā apmērā), uztraukumam nav nekāda pamata. Tas nozīmē, ka dzinējs ir tik tikko iebraukts. Visādā ziņā man nav gadījies sastapt nevienu šādu dzinēju, kas būtu nobraukts līdz „kliņķim”. Interesants ir apstāklis, ka dzinējs, par spīti varenajiem parametriem un vērā ņemamajai jaudai 98 ZS, standartā ir „nožņaugts” līdz maksimāli iespējamai pakāpei. Spriediet paši — karburatoru difuzoru izmērs ir tikai 28 milimetri! Šādi difuzori laikam ir sastopami tikai skuteriem. Dzinēja uzbūve ir kā radīta tūningam, te pat nav nepieciešams kaut ko radikāli pārbūvēt. Viena vienīga izplūdes sistēmas nomaiņa ar karburatoru pārregulēšanu atgriezīs stallī aptuveni 17 kumeļus. Par maz? Nomainiet karburatorus pret ražīgākiem. Vēl aizvien atrodas pa kādam sporta motociklam, kas jūs var apdzīt? Uzlieciet mehānisko kompresoru! Papētot dzinēju, rodas priekšstats, ka tieši šim mērķim konstruktori speciāli ir atstājuši „logu” dzinēja priekšā, lai pie kloķvārpstas būtu ērtāk piestiprināt kompresora pievada šķīvi.



Ja pirms tam esat braukuši ar klasiskajiem V2 dzinējiem, tad F6C jums būs kā pirmais cilvēka ceļojums kosmosā. Dzinējs ir tik ideāli izsvarots un nobalansēts, ka tam faktiski nav vibrāciju visā darbības diapazonā!

Internetā pietiekamā daudzumā ir sastopami video ar valkīru īpašnieku mīļāko izklaidi — monētas testu. Kā tas izpaužas? Uz tukšgaitā strādājoša dzinēja galvas stāvus !!!! tiek novietota monēta. Dzinējs strādā tukšgaitā ar minimāliem apgriezieniem, bet monēta nekrīt. Pamēģiniet šo triku paveikt ar kādu citu dzinēja tipu! Ja izdosies — aliņš no manis. Reakcija uz gāzes atvēršanu ir momentāna, kā sporta motociklam, kas padara braukšanu par īstu baudu. Protams, ja centīsieties, nepārslēdzoties uz zemāku pārnesumu, strauji paātrināties ar 4. vai 5. pārnesumu pie zemiem apgriezieniem, nekādi brīnumi nenotiks. V2 dzinēja reakcija uz gāzes atvēršanu pie zemiem apgriezieniem ir daudz asāka un brutālāka. Toties, tiklīdz sasniegsiet nedaudz pāri 3 000 apgr./min, motocikls šausies uz priekšu kā reaktīvais iznīcinātājs. Tieši šīs rakstura īpašības padara F6C par īsteni universālu motociklu. Ar to jūs varat baudīt gan pilnīgi relaksējošu pārvietošanos, gan elpu aizraujošus paātrinājumus, sacenšoties ar sporta motocikliem. Šis motocikls ir viens no tiem retajiem eksemplāriem, kas vienlīdz labi jūtas gan „cruiser”, gan sporta motociklu kompānijā. Pārnesumi valkīrai ir izstiepti, tāpēc nekas netraucē izbaudīt katra tajā apslēptā zirgspēka jaudu. Pelnītu tautas mīlestību šis dzinējs iemantojis vēl par kādu īpatnību — dzinējs „izvilks” jebkurā pārnesumā, praktiski no jebkuriem apgriezieniem. Ļaujiet kādreiz 5. pārnesumā dzinēja apgriezieniem nokrist zem tukšgaitas robežas un tad atveriet gāzi. Nekādas raustīšanās vai mazākās tendences noslāpt, tikai lineārs un līdzens paātrinājums. Pirmā nopietnā apkope ar galveno mezglu inspekciju un izstrādājušos mezglu maiņu ir paredzēta pie 250 000 km nobraukuma! Citiem vārdiem sakot — motocikls visai atlikušajai dzīvei. 

Par spīti it kā lielajai masai, motocikla uzvedība pagriezienos ir ar izteikti sportisku piegaršu. Ar pārsteidzošu vieglumu tas ir spējīgs sasniegt tādus pagrieziena leņķus, ka kāpšļu resurss tik tikko sasniedz vienu vasaras sezonu. Domāju, ka sava daļa slavas pienākas arī motocikla priekšējai dakšai. Ne visi zina, ka amortizatora funkciju pilda tikai viena puse. Otrai caurulei ir tikai virzošā funkcija. Kaut arī priekšēja dakša nav regulējama, pat visskarbākajos darbības režīmos ar maksimāli iespējamām slodzēm tā savu darbu vienmēr veic izcili. Padalīšos ar jums kādā pavisam nelielā noslēpumā. Ja jums liekas, ka motocikls jau tā ir izcili vadāms, uzmontējiet tam riepas ar zemāku profilu 150/70 priekšā un 180/60 aizmugurē. Pirmo reizi izbraucot ar šo motociklu, es biju satriekts par tā pārsteidzoši vieglo vadīšanu, bet, nomainot riepas, man atkal iestājās šoks, tikai tagad jau kvadrātā! Bija nepieciešamas vairākas dienas, lai pierastu pie jaunās motocikla uzvedības, jo tagad tas mainīja kustības virzienu tik viegli un ātri, ka jau vajadzēja kontrolēt savas kustības, lai nepagrieztu stūri pārāk daudz. Būdams sajūsmā par šā motocikla sniegumu, nolēmu izmēģināt tā spēkus sacīkstēs — nacionālajā motoamatieru čempionāta čoperu klasē. Rezultāti nelika vilties. Katru reizi sacenzdamies ar daudz vieglākiem un manevrētspējīgākiem motocikliem, F6C neatstāja tiem ne mazākās cerības uzvarēt. 

 Savu ieguldījumu motocikla pārvaldīšanā nenoliedzami dod arī ergonomika. Vadītājs sēž nevis kā uz klasiskā „cruiser” — kājas uz priekšu —, bet tā, ka sēdpozīcija vairāk ir pietuvināta klasiskajai, kas kopā ar platu un komfortablu sēdekli ļauj braukt no rīta līdz vakaram, neizjūtot ne mazākās noguruma pazīmes. Tieši tas pats attiecas arī uz pasažieri. Šim motociklam turklāt ir kāda interesanta iezīme — tam ir pilnīgi vienalga, cik un kāda svara cilvēki uz tā sēž. Vai jūs braucat „tukšā” vai dodaties ceļojumā, paņēmuši līdzi pusi mājas iedzīves, motocikla uzvedībā praktiski nekas nemainās — ne degvielas patēriņš pieaug, ne dinamika īpaši cieš.

1999. gadā pasauli ieraudzīja „Valkyrie” modifikācija „Interstate”, kas no bāzes versijas atšķīrās ar iespaidīgām bagāžas kastēm (kas izrādījās ne tikai gaumīgi veidotas, bet arī apbrīnojami ietilpīgas), pasažiera vietas „labiekārtošanu” (plata atzveltne un pat iespējams braucot gulēt, nebaidoties izvelties), milzīgu „būri”, dubulto lukturi, stereo, interkomu, 25,5 litru degvielas bāku un gaisa deflektoriem. Šo modeli ražoja tikai divus gadus — līdz 2000. gadam. Manā īpašumā bijis arī „Interstate”, tādēļ vēlētos ar jums padalīties dažos ekspluatācijas noslēpumos arī par šo modeli. Pirmām kārtām ļoti patika bagāžas kastes. Tās ir ne tikai gaumīgi veidotas un ērti lietojamas, bet arī neticami ietilpīgas. Liels ieguvums ir palielināta tilpuma bāka, tāpēc nav vajadzības pārāk bieži iegriezties benzīntankos.



Kas nepatika. Laikam jau pareizi saka — tas, kas der visam, īsti neder nekam. Lieliska vēja aizsardzība agrā pavasarī vai vēlā rudenī padara braukšanu ar „Interstate” par tīrāko izpriecu. Nav nepieciešams pārāk biezi saģērbties, pat braucot ar ātrumu 100 km/h varat netaisīt ciet jaku vai ķiveres stiklu. Smēķētājiem ļoti patiks. Tomēr šai priekšrocībai ir sava ēnas puse. Ja jums ir divi motocikli „Interstate” — pavasarim un rudenim —, bet F6C — vasarai, tad problēmu nav nekādu. Tomēr, ja jums ir tikai „Interstate”, tad jūs pilnā mērā dabūsiet izbaudīt somu saunas priekus, kad termometra stabiņš pakāpsies nedaudz augstāk. Papildus visam šī pretvēja konstrukcija ir platāka par motocikla stūri, kas nozīmē, ka stāvēt sastrēgumos un vasaras saulē lēnām pārvērsties par grilvistiņu jums nāksies kopā ar automašīnām. Pretstatā „Interstate” F6C ar „korķiem” tiek galā tīri labi. Ak jā, vēl kas — pretvēja ietaise ne tikai labi izskatās, bet arī labi sver. Skaļruņi un pārējie piederumi taču kaut kur ir jāizvieto. Atšķirībā no „Gold Wing”, kam šis „skaistums” stiprināms pie rāmja, „Interstate” tas ir stiprināms pie priekšējās dakšas, kas, braucot salīdzinoši lēni un katru reizi pagriežot stūri, sagādās jums ne mazums jauku brīžu. Arī braucot lielākā ātrumā, šai burai ir tendence nedaudz purināt priekšējo dakšu, kas motocikla kustību padara par viegli nervozu.

Un tomēr labākais apliecinājums „Valkyrie” kvalitātei ir šā motocikla cena otrreizējā tirgū. Tas vien, ka 11—12 gadus nokalpojis motocikls maksā tikpat, cik daudzu citu firmu jauni motocikli veikalā, izsaka daudz vairāk par vārdiem.

Komentāri:

MAD_DOG - 3. janvārī 2011 11:28

Atļaušos iekomentēt.
Es kā bijušais F6C īpašnieks, varu pateikt tikai vienu: Nav pasaulē labāka un jaudīgāka motocikla par šo.........
Kāpēc nebraucu ar to? Mulķība un vēlme kāpt pa kāpnītēm uz augšu. Protams vēl pie šī visa nāk klāt tas, ka ar valkīru bija bail - nevis braukt. Bet par to, ka vislaik gribās braukt ātri. Katru plastmasas pudeli ir jānoķer un izkabināt pilsētas krustojumos. Nerunājot par Agresīvajiem Būmeru vadītājiem...
Piebilde - pārslēgšanās bez sajūga izkabināmo latiņu no 600 paceļ līdz litrīgajiem :shura:

Par sēdēšanu, iebildīšu: ērti ergonomiski - jā bet pēc tālākiem gabaliem tirpst pakaļa. Varbūt tur būtu līdzējis Tjūninga sēdeklis :hvz:

Par izplūdes sistēmu, manam bija izplūdes kolektors cits - izpūtēju bundulis bija tā saucamais tukšais, Jenķos Cerry Bomb. Skaņa aburoša. Nekādas Cobras nestāv klāt. + vēl Liesmas atmetoties :shura:
Runājot par vējstiklu, arī ar parasto valkīru - karstajās dienās var izcepties. Toties var sēdēt aiz orginālā stikla uz 215km/h un pīpēt.
Par vidējo degvielas patēriņu gan liekās ka ir samelots, manam nesanāca zemāk par 8.5L/100. Maksimums bija gan liels 14L. Ā un par bremzēm gan iebildīšu, tās tomēr ir nedaudz par vāju.
Ja ienāks vēl prātā sentimentālas atmiņas prātā padalīšos........

PS. Ieteikums Ja kāds no Valkyrie īpašniekiem domā par cita motocikla iegādi - domā divreiz, divreiz

Chempis - 6. janvārī 2011 09:31

Es, kā patreizējais F6c lietotājs varu tikai piebilst, ka labāka moča manā izpratnē patreiz nav.

Viesis: Valkyrie - 1. martā 2011 13:54

Es ar iegādājos tādu moci.Nu ko varu teikt es?Nu mocis forš patīk.Man ir Cobra izpūtēji,Cobra sēdekļi platie,Cobra papildkāpšļi utt.Rāviens ir superīgs ar tiem Cobra izpūtiejiem viņam kautkur sanāk 100.zirgi un uzrāviens no 0-100.k/h 3-3,5.sek.Kad paņēmu noskrējiens bija 5000.jūdzes (nezinu vai ticēt vai nē,bet tā liekās pēc visa)No sākuma degvielas patēriņš divatā bija ap 8.litri uz simtu.Tagad uz odometra ir 8000.jūdzes un degvielaspatēriņs divatā uz simts km. ir 6.6.litri braucot pat ar ātrumu 160.km/h.(nu ne visulaiku)Sēdēšana ir ērta-protams ja brauc lielus gabalus kājas jātur uz papildkāpšļiem-savādāk sāk sāpēt ceļos...Ir lielais orģinālais vējstikls-ja vasarā ir ,,pasilti,,.Man sanāk skatīties viņam cauri-kas traucē-būs jānogriež zemāks līdz zodam...Mocis labs man patīk ir bijuši visādi,bet šo tik ātri nemainīšu.Šeit ir viss ja gribi var uzbērt un paskriet,no viena krusta līdz otram var ar BMW paskrieties un izpogāt...var arī braukt rāmi kā jau ar čoperi...Šovasar bez visiem citiem maršrutiem tālākais brauciens būs Latvija-Horvātija.

Viesis: Vitauts STRAUPE - 31. augustā 2011 00:01

Rīt pirkšu 2000 gada valkīru.

Viesis: Vitauts STRAUPE - 28. septembrī 2011 00:01

Nopirku. esmu sajūsmā.
Ziņa iepriekšējam rakstītājam. Negriez to stiklu.man ir zemāks galīgi jauns, mainamies. Vitauts 29232661

Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-