Volkswagen Tiguan

Volkswagen modeļu rindā līdz šim vienīgais apvidnieks bija Touareg, kurš eiropiešu izpratnē ir pilnizmēra džips, tādēļ kompaktāka un pieejamāka modeļa iznākšana bija tikai laika jautājums. Pēc atzinību guvušā VW Touareg tagad Volfsburgas gigants savu modeļu gammu papildinājis ar mazāka izmēra apvidus tipa automobili. Lēmums visnotaļ pamatots, jo tirgus pētījumi rāda, ka nākotnē pieprasījums straujāk augs tieši pēc kompaktajiem SUV. Frankfurtes autošovā prezentētais Volkswagen Tiguan kompaktais apvidnieks uzskatāms par populārā Touareg jaunāko radinieku. Lai gan paši ražotāji Tiguan sauc par lielā Touareg mazāko brāli, patiesībā auto būvēts uz pārveidotas Golf platformas.

Lai gan vārds Tiguan latviski izklausās pēc salikteņa no divu plēsēju tīģera un iguānas vārdiem, un māketotlogi to nodēvējuši par pilsētas auto ar savvaļas instinktiem, vizuāli šis auto nemaz necenšas iztaisīties par džungļu karali. Tiguan no pirmā skata atgādina samazinātu Touareg, taču profilā tas izskatās pēc paaugstināta Golf Plus. Tiguan tiek piedāvāts ar diviem atšķirīgiem priekšdaļas noformējumiem - atšķirīgi ir tikai priekšējie bamperi. Bāzes modelim Trend&Fun, kā arī greznākajam Sport&Style izskatīgā uz priekšu izvirzītā bampera apakšējā daļa ir pārāk zema, lai dotos kaut cik nopietnos bezceļos. Vīrišķīgākiem brīvdabas klejojumu cienītājiem paredzēta Track&Field versija, kurai priekšējā bampera apakšdaļa ir nošķelta, kā rezultātā ievērojami palielināta automobiļa ģeometriskā pārgājība, kas pieļauj par 10 grādiem stāvāka škēršļa pārvarēšanu. Vēl šī versija standartā ir apgādāta ar īpaši bezceļiem paredzētām elektroniskām palīgierīcēm, kuras, aktivizētas ar īpašas pogas nospiešanu viduskonsolē, atvieglo pārvietošanos smagos apvidos. Funkcionāli Track&Field der arī pilsētā, jo nav jāuztraucas par apakšējo spoileri, parkojoties ar priekšgalu pie augstām trotuāru apmalēm, un arī vizuāli man labāk patīk krosista smailais haizivs purniņš – agresīvāk un dinamiskāk. Taču Tiguan vairāk būtu vērtējams no praktiskās, nevis estētiskās puses. Pēc virsbūves izmēriem VW Tiguan līdzinās Toyota RAV-4, tikai ir par 3 cm garāks un 4 cm zemāks. Tas nav ne par lielu, ne par mazu - mans mīļākais apvidnieka lielums. Protams, centneru smagais vidusmēra latvietis teiktu, ka salons varētu būt plašāks un bagāžnieks lielāks, bet tādam domāts lielais brālis Touareg vai kompaktvens Touran. Toties Tiguan jumta balsti gandrīz netraucē redzamību uz sāniem, bet durvju apakšmala apliekta ap virsbūvi, tāpēc pasažieri nekad nenosmērēs drēbes gar dubļainiem sliekšņiem. Sānos durvju lejasdaļā Tiguan no vienas riteņa arkas līdz otrai ir ass valcējums, kas šosejas versijā piešķir papildu dinamismu, bet klejotājam kalpo aizsarglīstes stiprināšanai.



Tiguan salonā ir apmēram tikpat daudz vietas kā Golf Plus un abiem modeļiem ir ļoti līdzīgs paneļa arhitektūras risinājums. Interjera ziņā Tiguan ir tipisks Volkswagen ar kvalitatīvu apdari un atturīgu dizainu. Apsēžoties pie stūres, rodas pazīstamais iespaids kā visos Volkswagen - tāda patīkama kvalitātes sajūta. Stūres un sēdekļa regulēšanas plašās iespējas ir atbilstošas katrai gaumei. Griestos atrodas praktiskas sīklietu kastītes, stiklu un spoguļu regulējumu pogas novietotas ideālā vietā un leņķī.

Salona ērtību un transformācijas ziņā Tiguan atbilst visām kārtīga ģimenes universāļa prasībām. Bagāžnieka ietilpību no 470 litriem var palielināt līdz 1510 litriem, ja noloka aizmugures sēdekļu atzveltnes. Turklāt aizmugures sēdekļiem ir ļoti plašas regulēšanas iespējas - tos pa daļām var bīdīt uz priekšu, kā arī ir iespējams regulēt atzveltņu slīpumu. Tas lieti noder ikdienas sadzīves situācijās, kad jāpārvadā dažādu izmēru mantas un vēl kāds pasažieris. Kā papildu aprīkojums pieejama atpakaļskata kamera, kā arī Park Assist sistēma, kas palīdz automašīnu novietot stāvvietā ielas malā, un līdz šim bija pieejama vienīgi Volkswagen Touran.

Salīdzinot ar konkurentiem, Tiguan var palepoties ar lielāku dzinēju un transmisiju dažādību, kā arī plašāko papildaprīkojuma klāstu. Tiguan dzinēju palete sastāv tikai un vienīgi no turbomotoriem – 1,4 TSI (150 ZS) un 2,0 TFSI (170 un 200 ZS) benzīnniekiem, kā arī 2,0 TDI (140 un 170 ZS) dīzeļiem. Abu degvielas veidu dzinēji ir gana ekonomiski, dinamiski, lietošanā patīkami un ekoloģiski. Šie spēka agregāti var būt komplektēti ar sešpakāpju mehānisko vai sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu. Arī 140 ZS dīzeli var nopirkt ar sešpakāpju automātisko pārnesumkārbu, un šī kombinācija būs varens arguments pret japāņiem, kuru dīzeļversijām ir tikai manuālās kārbas. Degustācijas braucieniem mums pieejami bija divi dzinēji — divlitru dīzelis ar 140 ZS jaudu un šķietami neiederīgi maza tilpuma 1,4 litru benzīnnieks. Taču šis 1,4 litru TSI ar divu kompresoru palīdzību ražo 150 ZS. Nesteidzieties to norakstīt mazākiem auto — tiešā degvielas iesmidzināšana un turbo ir viena no efektīgākajām dinamikas un ekonomiskuma kombinācijām - pēc atsaucības, degvielas patēriņa un cenas tā ir laba alternatīva dīzelim pat 1,7 tonnas smagā džipiņā. Neskatoties uz vairāk nekā puslitru darba tilpuma handikapu, dīzelis uz šosejas šķita miegaināks nekā benzīna 1,4. Īss starta cirtiens ašāks ir dīzelim, bet ieskrējienā līdz simtam mazais benzīna agregāts ar turbīnu ieliek kompresijas motoram gandrīz sekundi. Lieta tāda, ka dīzelis maksimālo griezi 320 Nm tur no 1750 līdz 2500 apgriezieniem minūtē, bet benzīnnieks savu 240 Nm griezes momentu sāk tieši turpat, taču spēj izvilkt par 1500 apgriezieniem lielākā diapazonā. Turklāt interesanti, ka dīzeļauto salonā šķiet pat klusāks nekā mazais nerātnais benzīnnieks. Ja neņem vērā vismaz par vienu litru uz katriem 100 km lielāku apetīti, mazais benzīna turbodzinējs ir visnotaļ cienījams Tiguan vilcējs un cenas ziņā noteikti būs lētākā iespēja, tikai automātiskā transmisija tam gan nepienākas. Jā, vēl Tiguan iespējams arī 2 litru TFSI turbomotors ar 170 vai 200 ZS jaudu, tomēr grūti iedomāties, kam būtu vajadzīgs parketnieks ar motoru no Golf GTI.



Braucam! Elektroniskā stāvbremze, sākot gaitu, atlaižas pati, bet tikai tad, ja vadītājs ir piesprādzējies. Tiguan vadāmība ļoti atgādina Golfu, taču korekciju ievieš klīrenss un riteņi. Sport & Style un Track & Field gaitas īpašības maķenīt atšķiras, taču rodas iespaids, ka tas drīzāk ir atšķirīgas amortizācijas dēļ. Tiguan automašīnām ir 4MOTION pilnpiedziņa ar ceturtās paaudzes Haldex starpasu sajūgu un elektronisku vadību. Normāli būdams priekšpiedziņas auto, līkumā Tiguan guļas uz ārējā riteņa un stumj ārā priekšu, bet Haldex ar pakaļējo riteņu palīdzību akurāti atkal noliek automašīnu taisni. Lai pieslēgtu pakaļējos riteņus, tam pat nevajag redzamu priekšējo riteņu izslīdēšanu - acīgie sensori saož briesmas pirms tās vēl pa īstam sākušās.

Lieliskas gaitas īpašības un stabilitāte gan uz eiropeiskas šosejas, gan uz ekstrēma Latvijas ceļa, gan pilnīgākā bezceļā. Viegls, veikls un draudzīgs. Un nebaidās no reāla off-road. Track&Field versijai standartā ir tā saucamā off–road switch pakete. Tā izmaina Haldex un ESP sistemas darbību, mobilizē visas aktīvās drošības sistēmas un sliktu ceļu pārvarēšanas papildierīces braukšanai tieši apvidus apstākļos, kā arī aktivizē no kalna slīpuma nobraukšanas elektronisko asistentu. Un jāsaka – off–road pakete darbojas nevainojami! Lai kā mēs centāmies triekt Tiguānu dziļāk neceļos, auto par mums tikai smaidīja un brauca pārliecinoši, it kā pavasara šļuras sniega un dubļu vietā būtu ideāls futbollaukuma mauriņš. Pēc tik pārliecinoša bezceļu snieguma nemaz vairs negribas šim auto piedēvēt apzīmējumu parketnieks, lai gan īstam apvidniekam pienākošos pazemināto pārnesumu vai kādu citu bloķēšanas pogu Tiguan nav. Pavisam nesen mūsu tirgū ienāca arī priekšpiedziņas Tiguan.

Šai kompakto SUV segmentā jau pietiekami ilgu laiku saimnieko japāņi. Iespējams, ka līdz ar Tiguan ierašanos japāņu dominantei pienācis gals. Par Volkswagen pretenzijām uz ievērojamas tirgus daļas iekarošanu liecina jaunā modeļa izcilība.

Kaut gan ar savu atturīgo dizainu pats Tiguāns savu izcilību nekādi neakcentē, šā auto kvalitāti atzīs ikviens, kurš to iepazīs izmēģinājuma braucienā.

Nissan Qashqai

Nissan modeļa vārds Qashqai ir īsta fonētiska katastrofa - grūti izlasāms, eiropietim pilnīgi nesaprotams un latvietim izklausās pēc jautājuma "kas kaiš?" vai mazizmēra sētas kaķeļa vārda kādā lietuviešu pierobežas ciematā. Nissan bukletā gan skaidrots, ka automobiļa nosaukums cēlies no dienvidaustrumu Irānas tuksnesī dzīvojošas klejotāju cilts, kas tiešā tulkojumā nozīmē "Pilsētas klejotāji". Taču cilvēka dabā ir noliegt visu svešo un nesaprotamo. Jā, apvidus automobiļiem bieži tiek doti ar ceļošanu vai piedzīvojumiem saistīti nosaukumi, taču neskartu teritoriju šķērsošanai Qashqai gan nav domāts – tā stihija ir pilsētas džungļi. Šis ir kārtējais nišas produkts, kurš nepakļaujas tradicionālajai modeļu klasifikācijai. Sīvās konkurences astākļos katrs ražotājs cenšas radīt universālu auto, kurš apvienotu dažādu tipu mašīnu īpašības. Nissan grib pozicionēt Qashqai kā sport–utility un kompatklases minivena krustojumu, kam piemaisīts vēl arī kaut kas no coupe. Patiesībā Qashqai ir vienkārši paaugstināts kompatklases hečbeks, kurā nav ne grama no coupe, taču ir iespēja aprīkot to ar visu riteņu piedziņu. Nissan viltīgi iemanevrējis savu produktu starp golf klases automobiļiem un pacēlis to pāri visiem ar 20 cm klīrensu. Valstīs, kur braukt ar džipu neskaitās smalkais tonis, Nissan dīleriem, pozicionējot savu produktu, aizliegts pat pieminēt vārdu SUV, savukārt tādās "džipu zemēs" kā Latvija Qashqai tiek pasniegts kā pilsētas džips ar piekari un Nissan X–Trail slaveno ALL MODE pilnpiedziņu. Pēc virsbūves izmēriem Kaškajs ar saviem garuma 4320 mm ir par 107 mm īsāks par Tiguānu, taču riteņu bāze kaškajam ir par 30 mm garāka. Tiguāns ir par 73 mm augstāks un par 29 mm platāks, taču, salīdzinot ar drukno kaškaju, vizuāli izskatās vēl lielāks.



Tikai skatoties uz Qashqai tieši no priekšas, radiatora restes līmenī var noķert robusto Nissan pilnpiedziņas spēkratu auru. Dinamiskais sānu siluets liecina par radniecību ar Murano, taču Kaškaja sejas izteiksmei piemīt pavisam ne kupejas, bet „cita veida elegance“— tāds drukns un mazliet dusmīgais buldodziņš. “Tas ir iespaidīgs, dominējošs un robusts, pieprasa izrādīt cieņu pat sarežģītākajos apstākļos“ – citējam reklāmas bukletu. Mani personīgi nesaista šī “robustā”, nedaudz pamuļķā sejas izteiksme. Taču draudīguma ziņā tai nepiemīt ne puse no Dodge Nitro dominējošā tēviņa brutalitātes, pat Caliber izskatās krietni vien draudīgāks. Savam Kaškajam es droši vien taisītu tūningu - nomainītu radiatora resti un nokrāsotu bamperus virsbūves krāsā. Paskatījos internetā – robustās sejas kosmētiskās operācijas tūninga komplekts jau ir piedāvājumā – hromētas radiatora horizontālās restītes, kas mazina spožā U-veida deguna dominējošo iespaidu un kopumā visu radiatoru padara tādu mersedesīgu, klāt var piepirkt arī spožumus apakšējai bampera restītei un iznāks hroms pa visu ģīmi…

Iekšā Kaškajs ir krietni solīdāks, šeit valda vāciska kārtība it visā. Salonā nemaz nejūtos kā mazauto. Liekas, ka priekšējos sēdekļos vietas ir tikpat daudz kā Tiguānā. Interjera noformējums ir klasisks, mēreni solīds un patīkams. Arī apdares materiāli kvalitatīvi - mīkstas plastmasas, ideāli salaidumi un moderni "pulksteņi" - rada mājīguma sajūtu. Visi mērinstrumenti un vadības slēdži sagrupēti ap stūres ratu, vadītāja sēdpozīcija ir gana ērta. Pakaļējos sēdekļos ir pamaz vietas, sevišķi kājām. Turklāt sēdekļi nebīdās un neregulējas, to atzveltnes nevar nolaist pilnīgi horizontāli. Par vienīgo coupe pazīmi dizainā var uzskatīt zemo jumtu, kas ierobežo gan vietu pasažieru galvām aizmugurē, gan redzamību pa pakaļējo stiklu. Bagāžnieks ar 410 litru tilpumu SUV segmentā nav nekāds sasniegums, taču ir lielāks par kompaktklases vidējo, taču tam ir arī daudz augstāka mala. Salonā dzird rites troksni no ceļa. Lieli un perfekti pārskatāmi sānskata spoguļi gandrīz nemaz neatstāj aklās zonas.



Automašīnai ir ļoti labs standartaprīkojums Visia, bet Accenta un Tekna jau ir duāla klimata kontrole, kruīz kontrole ar vadību uz stūres, elektriski pielokāmiem spoguļiem un sīklietu nodalījumiem visās malās. Degustācijai bija izvēlēts dārgākais Qashqai 4x4 variants ar CVT variatora automātisko transmisiju. Aprīkojumā panorāmas stikla jumts.

Kaškajs ir tipisks pilsētas krosovers ar augstu vadītāja sēdpozīciju un pilnpiedziņu. Šeit gan jāpiebilst, ka bāzes versijā šim auto ir tikai priekšējo riteņu piedziņa. Praktiskumu ievērojami vairo palielinātais virsbūves attālums no zemes un All Mode 4x4 visu riteņu piedziņa. Latviešu valodā tulkotajā reklāmas bukletiņā rakstīts, ka kaškai padarīs dēkaino pilsētas dzīvi maksimāli baudāmu. Tikai braucot pie šā auto stūres, tu ievēro, cik daudz tam ir brālīšu Rīgas ielās! Auto ir veikls, dinamisks un paklausīgs, rada braukšanas prieku. Viegli lietojama kruīzkontrole ar vadību uz stūres. Piekare labi panes gan LC asfalta riebeklības, gan grantsceļu trepi. Kopumā brauc pārliecinošāk par vienu otru izmēros lielāku parketnieku. Pilsētas burzmā dažreiz palīdz tālāks skata punkts, ko nodrošina augstāk par vieglajiem auto paceltā virsbūve un diezgan džiperīgā sēdpozīcija. No nepatīkamām izjūtām, iekrītot kādā nepamanītā bedrē, pasargā R16 diskiem atbilstošas riepas. 100% pilsētdrošs pat baisākajā “Rīgas ekstrīmā”! Šosejas režīmos varbūt nedaudz pietrūkst stūres garšas. Var braukt gana ātri, taču azartu un kaifu no Qashqai stūrēšanas iegūt grūti. Dabiski, ka nav iemesla runāt par sevišķu stūres mehānisma atsaucību un precizitāti — visprastākais kompaktnieks te būs pārāks. Taču Qashqai godam pacieš sliktus ceļus, par ko ir pateicību parādā piekares donoram X–Trail.



Īsākas atsperes un citi amortizatori piemērojušas Qashqai reālajiem Latvijas ceļa apstākļiem, ikdienas gaitās tas ir absolūti komfortabls auto. Uz puslīdz ciešama grantsceļa vairāk izpaužas Kaškaja apvidnieka daba. Pilnpiedziņa šādos brīžos dod papildu pārliecību. Toties uz meža celiņa, kur pilns ar priežu saknēm, un uz smilšainas stigas Qashqai pat ar atslēgtu pilnpiedziņu sniedz pārliecību. Tātad, kaškaja īpašniekam pat pilnpiedziņas iztrūkums nebūs šķērslis, lai mestos nost no ceļa vietās, kur ar parastiem vieglajiem automobiļiem tas pat prātā nenāktu, pie tam par šo neceļu prieciņu viņš nemaksās vairāk kā tie, kas ar parastu kompaktnieku brauc tikai pa asfaltu. Pats par sevi saprotams, ka Qashqai ar All Mode 4x4 neceļu klejojumu apvāršņus jūtami paplašina. Pilnpiedziņas sistēma ir tāda pati kā Nissan apvidus modeļiem Murano, X-Trail un Pathfinder. Ar salona viduskonsolē atrodošos ripuli var izvēlēties kādu no trim režīmiem – ekonomisko 2WD, 4WD – elektronika pēc nepieciešamības pieslēdz aizmuguri, vai 4WD LOCK, kurā griezes moments starp abiem tiltiem tik sadalīts uz pusēm - smagākiem apvidus posmiem nelielā ātrumā līdz 30 km/h - ja brauc ātrāk, lock režīms pats atslēdzas. Normālos braukšanas apstākļos 4WD režīmā vilkme tiek pievadīta tikai priekšējiem riteņiem, bet, tiklīdz kāds no riteņiem izbuksē, elektronika pieslēdz arī aizmugures tiltu. Plānots, ka Eiropā ar pilnpiedziņas versijām būšot aprīkoti tikai trešdaļa no visiem kaškajiem.

Kad uzzināju - Nissan Qashqai ievēlēts par Latvijas Gada auto 2007, nodomāju, ka gada auto tituls piešķirts idejai – tā kā valsts nespēj nodrošināt Latvijas ceļa apstākļus daudzmaz atbilstošus Eiropas līmenim, vidusmēra latviešiem jāpārsēžas nelielos, ekonomiskos parketniekos… Tagad, pēc degustācijas, saprotu – balva nav nekāds žūrijas protesta balsojums satiksmes ministrijai, šo balvu par visiem 100% ieguvis pats kaškajs ar savām kvalitātēm…

Fiat Sedici

Autoinfo degustatori izvērtēja dižpārdokļa Suzuki SX4 dvīņu brāli Fiat Sedici, kas pie mums tirgū parādījās vēlāk, kad vairākums subkompakto SUV kārotāju jau bija paspējuši lūkoties Suzuki virzienā. Taču Sedici patiesībā ir tas pats SX4, kam hromā spīdošā S burta vietā uz deguna ir Fiat logotips! Ungārijā izvietotā rūpnīcā uz viena konveijera ar SX4 tiek ražots arī tehniski identisks Fiat modelis Sedici. Lai gan šis itāļu auto būvēts uz japāņu Suzuki Swift bāzes, itāļu devums kopprojektā ir dizains, kas tapis maestro Džordžeto Džudžāro studijā Italdesign, kā arī dīzeļversija ar 1,9 l JTD dzinēju. Fiat Sedici no dvīņubrāļa Suzuki SX4 vizuāli tomēr pavisam mazliet atšķiras. Ar dzesēšanas atveru proporcijām priekšējā bamperī, kā arī miglas lukturu ligzdām. Emotion aprīkojumā arī ar hromētu moldingu virs Fiat logotipa. Atšķirībā no Suzuki SX-4, kam vienkāršotais Urban Line ir parasts piecdurvju hečbeks, Sedici arī priekšpiedziņas versija dižojas ar tipisku krosoveru kamuflāžu — no virsbūves krāsojuma atšķirīgiem bamperiem un lielām plastmasas sānu aizsargdetaļām visapkārt korpusam, kā jau pienākas īstam krosoveram. Arī automašīnas nosaukums izsaka visu par tā iespējām – „Sedici” (sešpadsmit) ir 4x4.

Veiksmīgam mazauto nav jācenšas izskatīties lielam, bet atraktīvam un stilīgam gan!

Sedici noteikti spēj pievērst uz ielas sev garāmgājēju uzmanību. Dizainā tiešām jūtama itāļu meistaru roka, viens no glītākajiem mazajiem parketniekiem. Par spīti kompaktajiem un pat strupajiem izmēriem (414 cm garš, apmēram 20 – 30 cm īsāks par caurmēra kompakto apvidus automobili), Sedici ir dabiskas proporcijas, izceltas riteņu arkas un stilīga optika, kas liek auto izskatīties dārgākam. Bez asiem stūriem veidotā virsbūves forma liecina par kompaktumu, manevrētspēju un vieglu vadāmību.

 

Arī Sedici svars nepārsniedz 1300 kg, kas ir krietni vien mazāks par jebkuru kompaktklases SUV. Salīdzinājumā ar konkurentiem Sedici ir ievērojams ne tikai kompakto izmēru, bet arī elegantā stila un pievilcīgā standarta aprīkojuma dēļ. Stila un veiklības ziņā pilsētas apstākļos Sedici tikpat kā nav līdzvērtīgu konkurentu! Neraugoties uz auto izmēriem, Sedici salonā ir pārsteidzoši daudz rūmes, tomēr šeit dominē japāņu mazauto prakticisms, dizains un ergonomika atpaliek no Grande Punto nospraustajiem jaunajiem Fiat standartiem. Paneļa izkārtojums ir vienkāršs un ērti lietojams, ar skaidri iezīmētiem slēdžiem. Apdares materiāli varbūt nav īpaši eleganti, bet stingri un izturīgi gan. Pat pārvarot grambainas virsmas, salonā nav dzirdama nekāda čīkstoņa un graboņa. Stūres ratam regulējams tikai augstums, iespējams regulēt arī vadītāja sēdekļa augstumu, tāpēc var gana ērti iekārtoties, taču es vēlētos dziļākus sēdekļus un iespēju tos atbīdīt tālāk uz aizmuguri, lai arī 1,88 m garš vadītājs justos komfortabli ilgākā braucienā. Ap priekšējām sēdvietām ir pietiekams daudzums telpas, vēl vairāk tās ir diviem aizmugurē sēdošajiem, turklāt augstā sēdpozīcija nodrošina labu pārskatāmību. Tomēr aizmugurē ir diezgan pašauri elkoņu līmenī, tāpēc trešo pasažieri labāk atstāt mājās - būs diezgan liela spiešanās. Sīklietu nodalījumu ir daudz, savukārt 270 litru bagāžnieks, pirmoreiz atverot neizskatās pārliecinoši. Bet nevar taču gribēt, lai mazauto būtu tik daudz vietas salonā un vēl milzu bagāžnieks - nolokot aizmugurējos sēdekļus, iegūstam pieklājīgu 670 litru kravas nodalījumu. 

Sedici modelim ir pieejami divi aprīkojuma līmeņi ( „Dynamic” un „Emotion”) un divu veidu motori (107 ZS 1,6 16v benzīnnieks un 120 ZS 1,9 „Multijet” dīzelis).



Dīzeļdzinējs pieejams tikai ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Japāņu benzīnmotoriņš itāļu mašīnā Sedici 4X2 griežas, ka prieks, un automātiskā pārnesumkārba savu darbu paveic atbilstoši saskanīgi. Robi slēdzas ātri, līgani, un mazais fiatiņš tam atbild ar precīzu stūri un labi saprotamām reakcijām. Automātam ir vairāki režīmi — gan standarta D (Drive), gan 3-D un 2, kas vajadzības gadījumā attiecīgi ierobežo pārslēgšanos uz augšu. Ir vēl arī L (Low) režīms, kas mazliet palīdzēs smagākos ceļu posmos, jo vienlaikus tiek bloķēti priekšējie riteņi. Taču Suzuki 1,6 benzīna dzinējam ir vien 107 ZS, tāpēc tas nav īpaši straujš, un dinamiski braucot gāzes pedāli nākas spiest cītīgi. Otram degustētajam Sedici 4X4 ir 120 ZS 1,9 litru Fiat dīzeļdzinējs, kam  muskuļos ir gandrīz divreiz lielāks griezes moments, tāpēc tā ir labāka, taču arī dārgāka izvēle. Sedici gaita uz ceļa ir stingra, bet komfortabla atļautajās ātruma robežās. Sedici ir pietiekami stabila vadāmība un virsbūves svārstību kontrole, ņemot vērā tā 1565 mm augsto virsbūvi. Saķere ar ceļu ir laba pat priekšpiedziņas režīmā, taču automātiskā pilnpiedziņas sistēma nodrošina papildu vilci, ja kāds no riteņiem sāk izslīdēt. Gaitā stabils, labi turas uz ceļa arī ātrumos, kas nedaudz pārsniedz 100 km/h, taču tieksme lēkāt uz Latvijas ceļa ielāpiem un grambām, uz tām arī pazūd akustiskais komforts. Lielākā ātrumā riepu radītais troksnis ir labi apslāpēts, arī balstiekārtas trokšņi dzirdami reti. Tomēr ātrumā gar vējstikla balstiem sāks šalkot pretvējš. Pašu uzmācīgāko troksni rada benzīna dzinējs. Sasniedzot ātrumu virs 100 km/h, salonā dzirdama skaļa, nepārejoša dūkoņa.

Sedici ir pilnpiedziņas sistēma, kas vadītājam ļauj viegli pārslēgt 4x2 piedziņu uz 4x4, tādā veidā nodrošinot, ka transportlīdzeklis patērē mazāk degvielas nekā jebkurš cits šajā kategorijā. Degvielas patēriņš, pat draiski braucot, kombinētajā ciklā nepārsniedz 8 litrus uz 100 km, bet taupot, var iekļauties mazāk 7 litriem. Benzīna dzinēja vidējais degvielas patēriņš ir virs septiņiem litriem uz 100 km. Dīzeļdzinējs ir vēl ekonomiskāks – 6,6 l/100 km. Bezceļa apstākļos Sedici ļoti labi tiek galā pat ar stāvām un dubļainām nogāzēm. Un citādi nemaz nevar būt, jo 4x4 tehnoloģijai taču ir ciltsraksti no Suzuki.   



Un tagad paskatīsimies uz visu ar praktiskā, skopā letiņa acīm, kuram jāizvēlas auto savai sievietei. Pēc skata Sedici ir gana pievilcīgs un savam atraktīvajam raksturam atbilstošs, tas ir kompakts un daudzpusīgs. Arī salonā valda patīkama un mājīga atmosfēra, un, pateicoties augstajai sēdpozīcijai, nelielajā mašīnā ir gana daudz vietas. Ar cenu no 16 tūkstošiem eiro, Sedici izmaksā lētāk, nekā lielākā daļa apvidus auto. Suzuki vai Fiat – zīmolam šoreiz nav nozīmes. Ja mašīnas tiek ražotas uz viena konveijera, to būtiskas kvalitātes atšķirības nav iespējamas, tātad visu nosaka cena. Un, ja primārais ir tikai cena, tad Suzuki priekšpiedziņas versijā tiek piedāvāts par 2000 eiro lētāks auto ar 1,5 l (99 ZS) benzīna motoru. Papildus vēl ir pieejams arī visai jocīgs SX4 priekšpiedziņas sedans, kas startā ir tikai par 600 eiro dārgāks nekā hečbeks. Taču daudz interesantāks un stilīgāks pilsētas dāmu auto ir Sedici 4x2 ar 1,6 l benzīnnieku, jo tam ir ne tikai visa krosovera bižutērija, bet arī četrpakāpju automātiskā transmisija, bet pilnpiedziņa šādam auto nav paredzēta. Arī dīzeļa cienītājiem izdevīgāk izvēlēties mašīnu ar Fiat logo, jo 1.9 litru dīzeļmotora pilnpiedziņas auto iegāde ļaus ietaupīt līdz pat 1000 eiro.

Dārgā, lūdzu, nekļūsti par buldozeri!

Pēdējos gados Eiropā kompakto apvidnieku jeb krosoveru tirgus daļa ir trīskāršojusies, Latvijā apvidnieki bauda vēl lielāku mīlestību, jo šeit valda ievērojami skarbāki braukšanas apstākļi un brutālākas braucēju savstarpējās attiecības. Protams, nekādiem reālu bezceļu varoņdarbiem šie autiņi nav paredzēti, tāpat kā vairākums lielāku un šķietami džiperīgāku krosoveru. Taču, kā sen zināms, ikdienā reti kurš šādu automašīnu īpašnieks nobrauc no asfalta – 90 procenti apvidnieku savas dienas pavada pilsētas džungļos. Taču katru gadu, agrāk vai vēlāk, gaidīta vai negaidīta, tomēr atnāk ziema, un Rīgas pašvaldības administratīvajās robežās tās atnākšana ikreizi izraisa dabas katastrofas efektu - ielās valda absolūts haoss un pilsētas dzīve faktiski tiek paralizēta. Lūk, šādos apstākļos mazizmēra SUV kļūst par neapstrīdamiem džungļu karaļiem, bet pilnpiedziņa un paaugstināts klīrenss lieti noder arī citos gadalaikos uz mūsu pilsētas nelīdzenā un netīrā asfalta ar nežēlīgajām bedrēm un augstajām apmalēm. Šie mazie parketnieki, jeb krosoveri ir ideāli piemēroti sievietei, kura mašīnā augstu vērtē drošības sajūtu, tomēr vienlaicīgi arī vēlas pie stūres saglabāt savu sievišķību, jo braukdama ar landkruizeri, viņa, iespējams, sāktu līdzināties buldozerim…