Izplūdes sistēmas kļūmju un bojājumu iespējamie cēloņi

Pievienots: 14. jūlijā 2010 10:52 | Autors: Walker. Ape Motors | Komentāri: (0)

Izplūdes sistēma var tikt bojāta dažādu problēmu dēļ; gandrīz visas tās var sagrupēt trīs dažādās kategorijās: rūsa, vibrācijas un nepareiza izmantošana. Visas šīs trīs problēmu kategorijas izraisa viena veida kļūmi, radot pretspiediena problēmas.
Pretspiediena problēmas katalizētās automašīnās (kas izmanto benzīnu vai dīzeli) ietekmē veiktspēju un patēriņu, turklāt rada katalītisku pārveidotāju monolīta sakušanu, un tā kļūme galu galā beidzas ar dārgu dzinēja remontu garāžā. Labi ir tas, ka visas šīs problēmas ir ļoti viegli novērst, izmantojot pielīdzinātas izplūdes daļas un sekojot ieteikumiem, kas sniegti nākamajos paragrāfos.



Materiāla kļūmes izraisītās izplūdes problēmas

Rūsa



Rūsa ir redzamākā un vieglāk konstatējamā problēma. Ir divu veidu rūsēšanas procesi; ārējo rūsēšanu (no ārpuses uz iekšpusi) izraisa ārēji elementi. Labs piemērs tam ir rūsa, kas rodas uz automašīnas neaizsargātajām metāliskajām daļām (iekļaujot izplūdes sistēmu), un tā notiek pēc saskares ar sāli un ūdeni, kas atrodas uz ceļiem apgabalos, kuros ir aukstāks klimats. Ja pastāv ļoti zemas temperatūras risks, vietējās varas iestādes kaisa sāli uz ceļiem, lai pazeminātu ūdens sasalšanas temperatūru. Cits rūsas veids ir iekšējā rūsa (no iekšpuses uz ārpusi), kura rodas trokšņu slāpētājos pēc saskares ar iekšējo ūdeni un citām ķīmiskām vielām, un nogulsnēm, kas rodas, kondensējoties izplūdes gāzēm, kad izplūdes sistēma ir auksta. Šī problēma ietekmē lielāko daļu automašīnu, kas parasti tiek izmantotas tikai netāliem braucieniem, un šī iemesla dēļ izplūdes sistēma nekad nesasniedz pareizo temperatūru, lai pilnībā iztvaikotu ūdens, kas uzkrājies tās iekšpusē kondensācijas procesa dēļ. Labi būtu atcerēties, ka vidējai automašīnai ar benzīna dzinēju, lai pilnīgi izžāvētu izplūdes sistēmu, ir nepārtraukti jānobrauc aptuveni 40 km normālu apgriezienu līmenī (starp 2 000 apgr./min. un 4 000 apgr./min.). Iekšējā rūsa ir ļoti nozīmīga problēma; ja tā parādās uz trokšņu slāpētāju virsmas, iekšējās daļas (caurules un sienas) tiek nopietni bojātas vai pilnīgi iznīcinātas. Šajā situācijā var izveidoties dažādi visas izplūdes sistēmas pretspiediena līmeņu varianti.

Vibrācijas



Trokšņu slāpētāja aizstāšana sakarā ar kļūmi, kas saistīta ar sistēmas vibrācijām, mūsdienās ir kļuvusi par vienu no izplatītākajiem trokšņu slāpētāja nomaiņas iemesliem. Mēs varam būt pārliecināti, ka lielāko daļu no visu trokšņu slāpētāju nomaiņas sakarā ar sistēmas vibrācijas problēmām var novērst, vienkārši izprotot, kāpēc rodas trokšņu slāpētāja vai caurules bojājumi un izvairoties no to izraisošiem cēloņiem. Nākamajos paragrāfos mēģināsim nedaudz izgaismot visas šīs izplatītās problēmas, izskaidrojot, kā konstatēt katru no tām, un sniedzot noderīgu informāciju par to, kā no tām izvairīties.

Vibrācija vecu vai bojātu izplūdes gumijas balstu dēļ

Šī ir izplatītākā no visām vibrāciju izraisītajām problēmām, un no tās lielākoties var vienkārši izvairīties. Kā jūs visi zināt, izplūdes balsti lielākoties ir izgatavoti no gumijas, un šī materiāla darbmūžs ir atkarīgs no ārējiem vides apstākļiem. Vides faktors, kas ietekmē lielāko daļu no gumijas balstiem, ir darba temperatūra. Ja gumija kādu laiku tiek pakļauta augstas temperatūras iedarbībai, gumijas ķīmiskais sastāvs pakāpeniski mainās, tā kļūst cietāka un mazāk elastīga. Šo ķīmisko izmaiņu rezultātā izplūdes gumijas balsti nodod visus triecienus uz izplūdes sistēmu nevis to absorbē, izraisot nopietnus sistēmas bojājumus. Lai redzētu, vai problēmu rada gumijas balsti, ir jāpārbauda vieta, kur caurules ir piemetinātas pie trokšņa slāpētājiem. Ja problēmu izraisa gumijas balsti, kas kļūst cieti vai trausli, caurule kļūs vaļīga pie trokšņu slāpētāja pārsega, un būs redzams nevainojams aplis vai pusloks, it kā pārsegs būtu griezts ar šķērēm (to izraisa nenormāls vibrāciju skaits, kas rodas šajā savienojuma vietā visos iespējamos virzienos). No šādas problēmas var labi izvairīties, nomainot izplūdes sistēmas vecos gumijas balstus ar jauniem tad, kad maināt salūzušu trokšņu slāpētāju.

Vibrācija, kuru izraisa veci vai bojāti dzinēja gumijas balsti un/vai elastīgs transmisijas savienojums



Dzinēja gumijas balstu galvenā funkcija ir absorbēt vibrācijas (sānu kustības), ko dzinējs izraisa darbības laikā. Šie elementi ir pakļauti arī ātrākam ķīmiskās nolietošanās procesam šo reģionu augstās temperatūras un spiediena dēļ. Dažām aizmugurējās piedziņas automašīnām vibrācijas problēmas vēl vairāk palielinās, ja sabojājas vai nodilst transmisijas elastīgais savienojums.

Šī situācija rada lielāku izplūdes sistēmas sānu kustību, kas dramatiski pieaug, radot izplūdes sistēmas daļu, kas atrodas tuvāk dzinējam, sānu spiedienu. Mūsdienās visām automašīnām, kurām ir nepieciešama šāda veida apkope, tā ir iekļauta apkopes grāmatiņā, kurā norādīts, kad jāmaina dzinēja gumijas balsti un transmisijas elastīgais savienojums (parasti starp 40 000 un 80 000 km). Lai atklātu, vai radusies šāda problēma, jāaplūko caurules salūšanas veids.

Parasti sakarā ar transversālām griešanas kustībām, kad caurule vispirms tiek griezta uz vienu, bet pēc tam uz otru pusi, tā salūzt tuvu liekumiem un nekad precīzā apļa formā (kā iepriekšējā gadījumā).

Šāda problēma rada neregulāri iespiestu virsmu pastāvīgu šķērso griešanas spēku dēļ. Labākais veids, kā izvairīties no šīs problēmas, ir vienkārši ievērot apkopes intervālu attiecībā uz dzinēja gumijas balstu un transmisijas elastīgā savienojuma nomaiņu.

Problēmas, kas radušās nepareiza pielietojuma vai nepielīdzinātu izplūdes sistēmas daļu dēļ

Problēmas, ar kurām nākas sadurties, uzstādot nepareizu trokšņu slāpētāju (tādu, kas nav pielīdzinātas šai automašīnai), ir tādas, ka mēs vienmēr iegūstam pretspiediena līmeni, kas atšķiras no līmeņa, kuru ražotāja inženieri ir īpaši izstrādājuši šīs automašīnas optimālai veiktspējai. Šī situācija neatkarīgi no līmeņa (augstāks pretspiediens vai zemāks pretspiediens) rada daudzas svarīgas dzinēja problēmas. Kā izskaidrots iepriekšējās nodaļās, dzinējam ar nepareizu pretspiedienu daļējas pārklāšanās laikā vienmēr rodas nelieli benzīna (šķidrums vai degošs) un gaisa zudumi. Ja augstais pretspiediens uzrāda mērījumu, kas pārsniedz 1,03, analizējot četru gāzu lambda koeficientu, automašīna neizturēs valsts emisiju pārbaudi (MOT). Tajā pašā laikā visi daļējās pārklāšanās laikā radušies degvielas zudumi izraisīs lēnu, bet pastāvīgu katalītiskā pārveidotāja monolīta kušanu. Vienlaicīgi šis izšķiestais benzīns palielina patēriņa līmeni, un automašīnas vadītājs izjūt jaudas zudumu normālā apgriezienu diapazonā. Lai izvairītos no šīs problēmas, labākais un vienīgais ieteikums ir vienmēr nomainīt nodilušās vai bojātās izplūdes sistēmas daļas ar līdzvērtīgām daļām.

Katalītiskā pārveidotāja kļūmju vispārējie cēloņi

Kopumā ņemot, var apstiprināt, ka automašīnai (ar benzīna vai dīzeļdzinēju), kurai pareizi veikta tehniskā apkope, katalītiskā pārveidotāja vidējais kalpošanas laiks ir starp 100 000 un 150 000 km atkarībā no modeļa un īpašnieka braukšanas veida. Tas nenozīmē, ka nav atrodamas automašīnas, kuru nobraukums pārsniedz 150000 km un kuras joprojām var izturēt MOT emisiju pārbaudi ar labiem rezultātiem, bet tas ir daudz mazāk ticams. Atšķirībā no parastā nodiluma katalītiskajam pārveidotājam ir dažādi bojājumu veidi, un tagad mēs apskatīsim tos visus.



Katalītiskā pārveidotāja monolīta saindēšana ar svinu, ko rada svina degviela, un piedevām, kas paredzētas benzīna saspiešanas koeficienta paaugstināšanai (oktānskaitlis); arī pēc sadegšanas automašīnās tas rada svina oksīdus, kas pārklāj katalītiskā pārveidotāja monolīta virsmu. Ar šo procesu tiek apturēta dārgmetālu nonākšana saskarē ar izplūdes gāzēm, apstādinot katalītiskās ķīmiskās reakcijas. Ir konstatēts, ka katalītiskā pārveidotāja funkcijas sagraušanai pietiek pat ar trim svina degvielas tvertnēm. Šo problēmu ir ļoti viegli konstatēt, izmantojot lambda sensoru vai monolītu. Šajā konkrētajā gadījumā ir redzams, ka monolīta virsmai vai lambda sensora pārsegam, kas ir bijis saskarē ar gāzēm, ir svina pārklājums, kas šīm vietām rada raksturīgo tumšpelēko krāsu (svina krāsa).

Saindēšanās ar eļļas fosfora nogulsnēm.

Ik reizi, degot eļļai, šī procesa laikā veidojas noteikts fosfora daudzums. Ja transportlīdzekļa dzinējs sadedzina vairāk nekā vienu litru eļļas (no kartera dibena) uz 1 000 km, fosfora daudzums kļūst tik liels, ka tas rada baltas, cietas (līdzīgas baltam cementam) nogulsnes uz monolīta virsmas, kas pārklās cēlmetālus, izvairoties no katalītiskās reakcijas. Ja šī situācija saglabājas, ar laiku šī nogulsnes spēcīgi nobloķēs gāzu plūsmu caur monolīta elementiem, izraisot arī augstu pretspiediena līmeņu problēmu līdz ar visām sekām attiecībā uz dzinēja integritāti un veiktspēju.

Saindēšanās nepareizu gaisa/degvielas maisījumu dēļ.

Ik reizi, kad dzinējs darbojas ar nepareiziem gaisa/degvielas maisījumiem (pārāk produktīviem vai mazproduktīviem), izplūdes gāzes satur noteiktu kvēpu un/vai nesadegušās degvielas daudzumu. Kvēpi rada melnu krāsu (līdzīgi gredzenveida daļiņām), kas nogulsnējas uz katalītiskā pārveidotāja virsmas, laika gaitā izraisot katalītisko pārveidotāju ķīmisko reakciju disfunkciju un pretspiediena līmeņa paaugstināšanos. Šī problēma bieži rodas, ja dzinējs darbojas pārāk produktīvā gaisa/degvielas režīmā, kas ir aktivizēts ilgos laika periodos (iespējams, bojāta lambda sensora, bojāta temperatūras sensora u.c. dēļ).

Sakusis monolīts sliktas aizdedzes dzirksteles dēļ(aizdedzes sistēma).

Viena no ātrākajām un destruktīvākajam problēmām, kura var rasties katalītiskajam pārveidotājam, ir darbība ar karstu dzinēju, kuram ir slikta aizdedzes dzirkstele. Šī problēma rada lielu nesadegušu ogļūdeņražu (HC daudzumu, kas burtiski izkausē katalītiskā pārveidotāja monolīta virsmu. Šim procesam nepieciešamais laiks var plaši variēties no dažām minūtēm līdz dažām nedēļām atkarībā no apgriezienu skaita, monolīta temperatūras un izplūdes gāzēs atlikušo nesadegušo ogļūdeņražu daudzuma. Šī problēma parasti rodas sliktas aizdedzes sistēmas apkopes dēļ (bojātas aizdedzes sveces, sarūsējuši vadi, sarūsējuši vai bojāti savienotāji, nepareiza aizdedzes dzirksteles laika regulācija u.c.)

Akmeņu vai citu ceļa traucēkļu triecieni.

Keramiskais katalītiskā pārveidotāja monolīts ir trausls elements, kas viegli lūzt, saņemot tiešu triecienu. Jāatceras, ka vairumam katalītisko pārveidotāju ir keramisks monolīts. Ja monolīts salūzt, dažādu monolīta daļu elementi atdalās viens no otra, radot troksni un spēcīgu pretspiediena pieaugumu izplūdes sistēmā.

Izplūdes sistēmas pretspiediena problēmas .

Pretspiediena problēmas ir vienas no izplatītākajām un svarīgākajām problēmām, ar kurām mūsdienās saduras automašīnas ar benzīna vai dīzeļa katalītisko iesmidzināšanu. Šāda veida problēmas parasti rodas, ja sistēmā ir nepielīdzināta vai sarūsējusi izplūdes sistēma, salūzuši katalītiskā pārveidotāja monolīti (triecienu vai kušanas procesa rezultātā), bloķēti trokšņa slāpētāji(rūsēšanas procesu vai vaļīgu katalītiskā pārveidotāja monolīta daļu dēļ), gaisa sūce izplūdes sistēmā utt. Šī problēma ir svarīga tādēļ, ka visu pretspiediena problēmu rezultāts ir katalītiskā pārveidotāja nodilšanas procesa paātrināšanās un pastāvīgs monolīta virsmas kušanas process. Visbeidzot – tā kā dzinējs katrā jaudas gājienā zaudē nelielu benzīna daudzumu, automašīna zaudē jaudu, palielinot patēriņa līmeni.

Komentāri:

Par šo rakstu vēl nav izteikts neviens komentārs
Lietotāja vārds:

Drošības kods: Captcha Image Verification

Autorizēšanās


Meklēšana

 

Auto servisu meklēšana

Iznācis novembris/decembris AutoInfo!

AutoInfo

Degvielas cenas

DUSE95E98DDGāze
XXX0.0000.0000.000-
YYY0.0000.0000.000-
ZZZ0.0000.0000.000-