„Adventure” motociklu sēriju „KTM” aizsāka 2003. gadā, kad saules gaismu ieraudzīja pirmais ikdienas lietošanai paredzētais šīs sērijas modelis — „950 Adventure”. Motocikls tika radīts pēc rallijreidu motociklu parauga, bet ar satiksmei paredzētajiem atribūtiem, tādā veidā apliecinot „KTM” saukļa „Ready to race!” dzīvotspēju.Un patiesi — šis motocikls bija pietekami labs gan ikdienas lietošanai uz ceļiem, gan spēja parādīt sevi labā gaismā tur, kur asfalts beidzas. Kaut arī motociklus vajāja dažādas tehniskas ķibeles (galvenokārt tās bija saistītas ar atsevišķu mezglu kvalitātes jautājumiem), burvību tas nespēja samaitāt, un „Adventure” sērijas motocikli strauji sāka iegūt popularitāti. 2006. gadā iepriekšējo nomainīja 990. sērijas modelis un 2013. gadā — jaunais, „1190.”. 

Ņemot vērā šāda tipa motociklu attīstības tendences, pirmais priekšstats, aplūkojot jaunā modeļa bildes internetā, nebija ļoti pārliecinošs. Jā, motocikls sanācis ļoti glīts. Bet vai tas būs lietošanā tikpat labs, cik izskatīgs? Ņemot vērā, ka 95% (pēc statistikas) iegādāto lielo ceļojumu enduro motociklu nekad nepamet asfaltu, tie pamazām pārvērtās par „parketa džipiem” — izskatās gandrīz kā īstas „kaujas mašīnas”, tomēr no kārtīga bezceļa labāk turēties pa gabalu. Kāds būs jaunais „Adventure”? Vai pārmaiņas būs saglabājušas tā sacīkšu garu vai arī jauninājums kārtējo reizi papildinājis „parketnieku” saimi?

Vizuāli motocikls ir izdevies diezgan glīts, tajā pašā laikā saglabājot iepriekšējo „Adventure” atpazīstamo siluetu. Modīgie dizaina elementi krietni atsvaidzinājuši šā skarbo veču motocikla ārējo veidolu. Priekšējā „lustra”, kam dienas režīmā automātiski ieslēdzas LED dienas gaitas apgaismojums, vien ir ko vērta, bet līdz ar krēslas iestāšanos automātiski ieslēdzas tuvā gaisma un mainās paneļa apgaismojums!

Man vienalga, uz ko orientējas mārketologi, bet šoreiz viņi ir precīzi trāpījuši mērķī. Un nevis ar šautriņu, bet vismaz ar reaktīvo prettanku granātmetēju! Motocikls satriec un pārņem savā varā burtiski tajā pašā mirklī, kad tiek atlaists sajūgs un jūs izkustaties no vietas. „Adventure 1190” konstruktori ir aprīkojuši ar deforsētu superbaika „RC8” 1195 kubikcentimetru dzinēju, kas (tikai nenokrītiet no krēsla!) 150 ZS jaudu attīsta pie 9500 apgr./min, maksimālo griezies momentu 125 Nm dzinējs attīsta pie 7500 apgr./ min. Kā teica klasiķis — nelabais slēpjas detaļās. Tūlīt paskaidrošu sīkāk, ko ar to bija domājuši konstruktori, satuvinot šos parametrus, — līdz 7500 apgr./min dzinējs ir salīdzinoši paklausīgs. Atsaukšanās uz gāzi ir nedaudz maigāka, lai ar šo nezvēru būtu ērtāk rīkoties situācijās, kad nav „jāsoda” sportbaiki. Tomēr, tiklīdz dzinējs sasniedz maksimālo griezies momentu un akselerators tiek pagriezts straujāk, motocikls pārvēršās par īstu raķeti. Dzinējs ir noregulēts tā, ka „velk ārā” motociklu prakstiski no tukšgaitas bez jebkādām problēmām līdz pat apgriezienu ierobežotājam. Tikai uzmanīgi ar gāzes rokturi, un nesakiet, ka neesmu jūs brīdinājis! Šis, manuprāt, ir viens no tiem nedaudzajiem motocikliem, kas ir ne tikai „Ready to race!”, bet arī gatavs sacensties ar citiem motocikliem praktiski jebkur — gan uz asfalta, gan ārpus tā robežām. Motocikls ir tik aizraujoši dinamisks, ka jūs ar to nevis braucat, bet nepārtraukti teleportējaties no viena punkta uz otru.

Turklāt, lai iegūtu sportbaiku pilotētājiem paredzētās izjūtas, jums nav jāsalokās septiņpadsmit līkumos uz bākas un jāapstājas ik pēc 20 minūtēm atpūtināt pamirušās rokas. Ērts sēdeklis un augsta, atslābināta sēdpozīcija ļauj justies ērti un komfortabli jebkādos ātrumos un attālumos Brauc un ne par ko nedomā! Lai gan motociklam ir 23 litru bāka, kas turklāt izgatavota no triecienizturīga polimēra, vietā, kur tai piekļaujas braucēja kājas, tā ir sanākusi diezgan šaura. Tāpēc bāku ērti izmantot, ne tikai izsveroties pagriezienos uz asfalta, bet ļoti ērti ir atbalstīties arī ar ceļiem, kad braucat, stāvot kājās pa nestabiliem segumiem ārpus koplietošanai paredzētām šosejām. 

Motocikla zemā masa (tikai 230 kg pilnībā nokomplektētam motociklam) un labā piekare nodrošina fantastiskus rādītājus jebkādos braukšanas režīmos. „KTM” tradicionāli uzstādīti „WP” izstrādājuma amortizatori. Priekšējo daļu balsta pilnīgi regulējamā apgrieztā tipa 48 mm dakša, bet par aizmugurējo piekari atbild „WP” monoamortizators. Vēlaties to regulēt ar podziņas palīdzību uz stūres? Nekādu problēmu, KTM nodrošinās arī to. Ardievu laiki, kad piekares regulēšanai bija nepieciešams apkrauties ar atslēgām, pacietību un augstāko izglītību mehānikā. Borta dators piedāvā tik daudz piekares regulēšanas iespēju un atspoguļo tik daudz visdažādākās informācijas, ka „Adventure” īpašniekus var piemeklēt jauno mobilo viedtālruņu lietotāju liktenis: nopērk cilvēks jaunu spēļmantiņu un pazūd uz divām dienām, lai izpētītu iekārtas iespējas.

ABS kontrole, MTC, apsildāmo rokturu regulēšana, riepu spiediens, degvielas daudzums, gaisa temperatūra, piekares regulēšana, dzinēja darbības režīmi... tāda sajūta, ka motocikls jau sāk kļūt gudrāks par savu saimnieku! Turklāt — lai pārvaldītu šīs elektroniskās megasmadzenes, pietiek ar pāris ērtām podziņām uz stūres kreisā vadības roktura.

Reizē ar sacīkšu dzinēju motocikls ir pārmantojis arī citus augsto plauktu labumus. Divus 320 mm bremžu diskus priekšā „grauž” 4 virzuļu „Brembo” radiālās bremzes, savukārt aizmugurējo riteni kontrolē 2 virzuļu bremžu mašīna tandēmā ar 267 mm bremžu disku. Šādus parametrus vairāk pierasts redzēt uz sportbaikiem, nevis enduro tipa braucamajiem. Kaut gan, ja aplūko motocikla ātruma parametrus, uzreiz kļūst skaidrs, ka šie labumi uz „1190” nav „pierakstījušies” tāpat vien, tam ir ļoti pārdomāts un racionāls izskaidrojums.

„Adventure” maksimālais ātrums ir ap 260 km/h! Tāds ātrums līdz šim ir bijusi vizītkarte sportbaiku kluba biedriem, un redzēt tik izmalcinātā džentelmeņu klubā fermeri gumijas zābakos tik bieži vis negadās. Domāju, ka šāda tipa motociklu cienītājiem reizē ar jaunā „Adventure” iegādi var nākties mainīt arī savus ģērbšanās paradumus un enduro ķiveri nomainīt pret sacīkšu integrālķiveri, bet tekstila apģērbu — pret ādas sacīkšu kombinezonu. Lai gan motociklam nav milzīga vējstikla un pārējo pretvēja atribūtu, „Adventure” ķīļveida forma nodrošina satriecošu braucēja aizsardzību pret gaisa masas tieksmi sabojāt braukšanas prieku lielos ātrumos. Ka es jums saku: 240 km/h ar taisnu muguru — tas tiešām ir kaut kas!

Braucot pat šādos ātrumos, motocikls uzrādīja ļoti augstu stabilitātes un drošības līmeni. Likās, ka piekarei vispār neeksistē kaut kādas robežas. Motocikls burtiski lūdzās, lai braucējs atgriež gāzi vēl vairāk. Aizrāvos tiktāl, ka, izbraucot pagriezienu ar nelīdzenu asfaltu 200 km/h lielā ātrumā, pagrieziena vidusdaļā motocikls palēcās uz nelīdzenuma, atrāvās no ceļa seguma ar abiem riteņiem un novirzījās no uzdotā kursa. Nākamajā mirklī motocikls ar visu savu masu ieurbās ceļā ar „Continental Trail Attack” riepu starpniecību, vēl vairāk gāzes — un... tas bez mazākās stabilitātes trūkuma vai šasijas vājuma pazīmēm kā bulta aizšāvās nākamā pagrieziena virzienā. Jaudas un piekares rezerves šim monstram pietiek praktiski jebkuros apstākļos un ātrumos. Arī braucot pa grants ceļiem, ar motociklu bija iespējams ērti uzturēt ļoti augstu vidējo ātrumu.

Kopumā „1190 Adventure” atstāja ļoti kvalitatīva (gan vizulā, gan tehniskā aprīkojuma) un aizraujoša izstrādājuma iespaidu. Viens motocikls visiem gadījumiem? Hmmm... izskatās, ka „KTM” ir izdevies maksimāli pietuvoties šai ideālā motocikla formulai!